Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. oktobris, 2014
Drukāt

Egils Līcītis: Atceramies ziedu laikos, kad politiķi runāja, nevis tvītoja (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Ekspolitiķis Andris Šķēle

Atceramies mūsu dzīves ziedu laikus, kad politiķi nevis ietvītoja, bet runāja ar cilvēkiem. Toreiz valdības nesastādīja ne no topmenedžeriem, ne no vizionāriem, par ministriem nemeklēja ne Hārvardā, bet klarnetes pūšanas skolās gājušos. Daudzkārt valdībā likto Gundaru Bērziņu dēvēja par traktoristu, kolhoznieks Atis Slakteris, no arkla paņemts, iemantoja “Nothing special” pavārdu finanšu ministra amatā, Valsts prezidentu atrada sadzīves pakalpojumu kombinātā, un kas tad bija neaizmirstamais Andris Šķēle? Arī “mehs”! Bet viņi teica – augam gudri! Mācījās valsts pārvaldīšanas mākslu, sākumā gribēja to vadīt kā uzņēmumu, bet vēlāk iekopt ābeļdārzu ziedonī un vest pretī septiņiem trekniem gadiem. Līdzās bārdas sariem noaugušiem puišiem kā ozoliem, kuri vis nebija īpaši grāmatu un Operas draugi, rosījās meiča kā liepa, bibliotēkas celtniece Helēnīte, kura likās tāda kulturālāka, taču bārdainie gudrību uzkrāja darbā. Pirms viņiem pie varas bija no komjauniešu sekretāru skolām un kurpniekdarbnīcām nākušie, kuri zemākstāvošiem deva palamā “reņģēdājus”, taču arī veiklie zēni no lašmaizīšu un gardo kumosiņu partijas pieprata tās lietas. Ja ne visi kļuva par Misteriem eiro, tad vismaz divos gados ar “Mildas” jahtu apkārt pasaulei apbrauca vai Floridā mājiņu nopirka, lai ieziemotos.

Tais laikos bija sapratne. Ar partiju – kā ar mazu bērnu vai aizkurtu plīti. Acis nedrīkst novērst. No svara ir partijas darba organizācija, liela nozīme uz vietām aptecēt šūniņas un nodaļas, trenēt jauniešus. Skatiet, kas šodien ir pirmrindniekos Saeimas goda plāksnē – Straujuma, Pabriks, Boķis, Adamovičs, un, kad savilktu bijušos tautpartijiešus vienā buntītē, viņiem i pēc šīm vēlēšanām nebūtu mazākā frakcija! Toreizējie līderi lielāku vērību pievērsa nevis cik viņiem skaita uz algas grāmatiņas, bet latviešiem pieņemamas ideoloģijas būvēšanai. Lai partijas uzcēla kā interešu klubus, tomēr strādāja, kā skābu kāpostu vai cūkas ribiņu spēcinošu zupu ēduši, lai arī cilvēki saņemtu sadzīves pakalpojumus. Kāds varbūt paņēma kādu gabaliņu, kādu fabrīķi vai naftas cisternu, kādu labumu, kas nav piesiets, sev, bet vai tad labāk, ka manta sapūst!

Ideoloģiskos pretiniekus apkaroja kreatīvi. Kamēr Šķēles kungs neatskārta pieturas punktu “miers baro, nemiers posta”, tikām nabaga Lembergu republikā populāras avīzes redakcijā pletēja un pluinīja kā malto gaļu pirms izcepšanas kotletēs. Noturēja kreftīgas gada pārskata sapulces, kur katram saimniekpapam bija pludināms runājamais. Kad tie lika robā, nevarēja saprast, vai fišku viņi rubī no drukātā grāmatā patapinātā vai fantāzijas darbojas. Pats Šķēle – tas jau laida vaļā kā vārdabrālis Prātnieku 
Andžs­ un vainagoja kongresu. Un cik konjaku nenoplaka bufetē! Ja skauģi neapstādinātu, paši nebūtu aiztinušies, visu zemeslodi ietīstītu oranžu! Pat balsis pirka ar vērienu – par pusmiljonu, nevis no plenča par piecīti. Nu jā, beigās neapturēja virsū skrejošo lielās krīzes ātrvilcienu, viss sagāja šķērseniski, bet cik tur Oksfordā studējušie nenolika galviņas uz sliedēm. Kādreiz varenie aizgāja, kordziesmas “Atlaist klaunus!” pavadīti – par agru zem velēnas pagāja. Prātīgu veču prātīgā vadībā mēs dzīvotu prātīgu dzīvi, nevis ar tagadējiem, kas ne paši uzvedas kā pieauguši cilvēki, un viņu partijas ir īsās biksēs. Runāšana šķidra, pa tukšo grabēšana. Darbos stomīgi, kā no laktas nokrituši, un tik stabulē pēc algas! Bet, kad cilvēks politikā nonācis, uz labu viņš vairs nav griežams un godīgu darbu nekad vairs nestrādās.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Protams, varam ņirgāties par šiem cilvēkiem. Nu jau pagājuši turpat 25 gadi, un kur tad ir tie labākie? Vēl alkatīgāki un vēl lielāki savējo stutētāji. Valsts? Pajautājiet viņiem, kas tas ir viņu izpratnē.

  2. Gandrīz vai jāraud,ka viņai neizdevās panākt,ka uzbūvēta tiek vēl akustiskā koncertzāle Daugavas vidū uz pāļiem,ar veikaliem,restorāniem un brīnišķīgu skatu uz Daugavu! No ārpuses gan ļoti atgādinātu krematoriju. Un arī par pievedceļiem lielajai cilvēku plūsmai nebija padomāts.

  3. Nerunā un netvisto,tikai tvīto!

  4. Šie visi ir tagadējās sistēmas pamatlicēji un virzības noteicēji.Nevajag noniecināt viņu nopelnus un atņemt lauru vainagu šajā jomā.Viņi ir tās sistēmas izveidotāji,kura aizdzen tautu svešumā un palicējiem liek justies kā trimdā.

  5. Tiešām! Tik daudz spējīgu cilvēku: Krauklis,Demakova,Slakteris,Kalvītis…

    • pateicoties Demakovai mums ir Gaismas pils, ar ko daudzi tagad lepojas. Viņa to ievirzīja tā, ka nevarēja nepabeigt. Viņa bija viena no vislabākajām kultūras ministrēm, jo pirmo reizi tika iekustināta kultūras dzīve reģionos: ietāžu renovācija, modernās tehnoloģijas,algas. Esmu reģiona cilvēks, un zinu,ko saku. Nevar un nedrīkst noliegt pozītīvu cilvēka devumu.
      Slakteris – slikts finanšu ministrs, bet viens no vislabākajiem lauksaimniecības ministriem.

  6. Jā!Šķēle ne tikai ieviesa padomes namu pārvaldēs un konfidenciālos vadības līgumus,bet pat pamācija mūs tīrīt zobus un gludināt bikses!Tapēc jau Vienotība cenšas tik organizēti,visiem spēkiem,atgriezties labajos “treknajos gados”!

    • Cik mēs jūtīgi! Paši savus melnumus neredzam,negribam atzīt! Nenoliedzot Šķēles nodarījumus,piekrītu,ka bija labākais premjers. Viņš neākstījās ar reformu fragmentiem,bet realizēja īstu reformu, ko atceros – Pensiju reformu. Kāds troksnis bija,bet, kā izrādījās viņa prognozes bija pareizas. Viņš domāja un centās rīkoties STRATĒĢISKI, gāja uz bezdeficīta budžetu, kas vienā gadā arī bija. Bet Latvijai tas nebija vajadzīgs – viņu nogāza,jo TP nebija represīvo iestāžu un mediju atbalsta kā tagad Vienotībai. Kalvīti un TP piesauc kā vienīgo krīzes vaininieku un liela daļa tautas brēc līdzi. Bet kas iesēja krīzes sēklu, kas sāka veidot krīzes burbuli, kas spieda Kalvīti ar “lietussarga revolūciju”,piketiem,prasībām pēc algām,pensijām – Jaunais laiks/ vienotība ar Repši un Dombrovski priekšgalā.

  7. Šķēle bijis ne tikai mehs, bet vel daudz kas cits. Viņš nav bijis no tā komunistu un gbistu bara, kas šodien plosās pie varas, ar visiem spēkiem cenšoties saglabāt ietekmi, bet vienkārši gudrs. Tāpēc jau tik organizēti metās viņam tie “godigie” tautas kalpi. Jā dieviņš nebūtu aizmirsis šo nabaga zemi – būtu vairākus tādus kā šķēle saražojis.

    • Lai nu kādus podus gāza oranžie,bet tā bija partija, kas regulāri darbojās “uz vietām”. Cilvēks varēja aiziet uz vietējo biroju ar savām domām,prasībām u.t.t.
      Tad, kad Šķēle brauca uz politiskajām tikšanām, tauta bija pozitīvā šokā, jo viņš pārzināja visas nozares, to problēmas, nevis pļerkstēja kā, piemēram, Dombrovskis. Viņš ir gudrs vecis, lai arī nav beidzis Hārvardu vai Oksfordu.
      Lai kādas varbūt nelietības Šķēle ir sastrādājis,bet uzskatu viņu par labāko atjaunotās Latvijas laikā: erudīcija, stāja, laba un precīza valoda, darba spējas un prasmes. Nenoliegsim, ka viņu “nograuza”, jo spējīgi cilvēki Latvijai nav vajadzīgi.
      Oranžajos bija daudz spējīgu cilvēku. Tagad viņi izšķīduši pa partijām vai prom no politikas. Taisnība autoram, ka Saeimā varētu savākt ne mazu oranžo frakciju.

    • Tikai nelej!!! Šķēle studiju gados bija stukačs Nr.1 !!!

Draugiem Facebook Twitter Google+