Mobilā versija
Brīdinājums +3.7°C
Līksma, Bārbala
Otrdiena, 25. aprīlis, 2017
21. marts, 2017
Drukāt

No PSRS aizbēgusī rabīnu dzimtas pārstāve tiesā izcīna Latvijas pilsonību (27)

Tamāra Gorelika (attēla vidū) nesenajās dēla kāzās ar vīru, dēliem, meitām, znotiem, vedeklām un mazbērniem. Foto no personiskā arhīvaTamāra Gorelika (attēla vidū) nesenajās dēla kāzās ar vīru, dēliem, meitām, znotiem, vedeklām un mazbērniem. Foto no personiskā arhīva

Rīgas Tiesu nama administratīvās rajona tiesas tiesneses Agneses Juškevicas 13. martā pasludinātais spriedums uzlika par pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) atzīt Tamāru Goreliku par Latvijas pilsoni, kam iestāde visādi pretojās. Kundze ir cienījamu ļaužu, un T. Gorelikas, viņas dzimtas un ģimenes stāsts ir traģisku, dramatisku, vēsturisku un reliģisku kolīziju pilns.

 

Vai glābās no PSRS režīma?

1949. gadā Jaunjelgavā dzimusī un tagad Izraēlā mītošā arhitekte T. Gorelika 2015. gada nogalē vērsās PMLP ar lūgumu viņu reģistrēt kā Latvijas pilsoni, norādot, ka viņas Rīgā dzīvojošais tēvs Natans Barkāns 1969. gadā aizbēga no PSRS režīma uz Izraēlu. N. Barkāns bija Latvijas Republikas pilsonis gan pirmās brīvvalsts laikā, gan pēc neatkarības atjaunošanas. PMLP lūgumu noraidīja, sakot, ka tēva izceļošanas apstākļi paši par sevi neesot nekāds pamats pilsonības piešķiršanai meitai, turklāt Tamāra no PSRS devusies projām, izbraucot nevis no Latvijas, bet no Uzbekijas.

T. Gorelikai nācās PMLP sniegt papildu paskaidrojumus. Viņa ir sena Latvijas rabīnu dzimtas pēctece, kuras senči dzīvojuši Latvijas teritorijā vairākus gadsimtus. Tamāra 1967. gada 2. novembrī apprecējās ar Taškentas rabīna dēlu Moteļu Goreliku, ar kuru pēc laulībām dzīvoja Rīgā, A. Deglava ielā 26b. Tā kā PSRS okupācijas režīma laikā ģimenei nebija iespējas baudīt reliģijas brīvību un tā tika diskriminēta reliģijas dēļ, viņas ģimene iesniegusi prasību par izbraukšanu uz Izraēlu.

Tomēr Tamārai un viņas vīram 1968. gada beigās atteica atļauju izbraukšanai no PSRS, norādot, ka viņi ir atsevišķa ģimene, kā arī Moteļam Gorelikam jāpilda karadienests Taškentā. Savukārt Tamāras tēvs, māte, māsa un brālis 1969. gadā devās uz Izraēlu. Pēc ģimenes izbraukšanas tika atņemts dzīvoklis, tāpēc T. Gorelika dzīvojusi pie paziņām un draugiem, kā arī pie tēvoča Rīgā. Pēc tam kad arī tēvocis 1970. gada oktobrī izbraucis no PSRS, viņa (saglabājot Rīgas pierakstu) pārcēlusies uz Taškentu. Dzīvesvietas maiņa bija saistīta arī ar studiju turpināšanu, kā arī lai apvienotos ar vīra ģimeni kopīgai izbraukšanai uz Izraēlu. Taškentā pieteicēja dzīvoja līdz 1971. gada jūnijam, kad ģimene saņēma atļauju izbraukt no PSRS.

Arī ar šo paskaidrojumu PMLP nepietika. Iestāde noraidošo attieksmi pamatoja ar to, ka T. Gorelika uz Izraēlu izbraukusi no Uzbekijas un viņa nav atstājusi Latviju, glābjoties no Vācijas vai PSRS okupācijas režīma. Pēc šīs atbildes saņemšanas sieviete vērsās tiesā, papildus norādot vēl vairākus apstākļus. Piemēram, ka Pilsonības likums neregulē, kādā veidā Latvijas pilsoņa pēcnācējam būtu bijis jāatstāj Latvija – tieši no Latvijas vai no kādas citas PSRS republikas, turklāt pēc atļaujas saņemšanas izbraukšanai uz Izraēlu viņa ar vīru atgriezās un kādu laiku dzīvoja Rīgā un prom no valsts devās no Maskavas.

 

Tamāra Gorelika (attēla vidū) nesenajās dēla kāzās ar vīru, dēliem, meitām, znotiem, vedeklām un mazbērniem. Foto no personiskā arhīva

 

Pilsonība – principa lieta

Tiesas sēde, uz kuru pati T. Gorelika nebija ieradusies, 20. februārī izvērtās diezgan emocionāla. Tamāras advokāte Inese Nikuļceva tiesnesei norādīja, ka pēc būtības pilsonības atzīšanai pietiek jau ar faktu, ka T. Gorelikas tēvam Latvijas pilsonība ir atjaunota un arī viņas brālis rabīns Menahems Barkahans un māsa Asija Naimarka ir Latvijas pilsoņi, – nekam citam neesot nozīmes. Advokāte arī sacīja, ka nezinot, ko darīt ar PMLP argumentu – Uzbekija neesot atzīta par PSRS okupētu teritoriju, tāpēc tur no PSRS režīma neesot bijis nepieciešams glābties­­, par to smieties vai raudāt? Jo esot skaidrs, ka cilvēktiesības neievēroja visā PSRS teritorijā un cilvēktiesības Latvijā nebija citādas kā cilvēktiesības Uzbekijā. Arī tam, ka atļauja izbraukšanai uz Izraēlu izdota Taškentā, ir tikai formāla nozīme.

PMLP pārstāve tiesā Ina Vorpa gan principiāli palika pie tā, ka svarīgi, no kurienes T. Gorelika izbraukusi, un turklāt, ņemot vērā, ka atļauja izbraukt saņemta Uzbekijā, jāpieņem, ka viņai tur bijusi arī reģistrētā dzīvesvieta, līdz ar to Tamāra nav atstājusi Latviju, glābjoties no PSRS okupācijas režīma. I. Vorpa tāpat piebilda, ka T. Gorelika neatstāja Latviju, “glābjoties no PSRS režīma”, bet tāpēc, ka apprecējās…

Advokāte tam asi iebilda. Jau pirms sēdes viņa bija tiesai nosūtījusi paskaidrojumu, ka T. Gorelika glābās no PSRS okupācijas režīma represijām pret ebrejiem, turklāt T. Gorelika un viņas ģimene piederēja Rīgas hasīdu grupai, kas ir ortodoksālie ebreji. Pēc gadiem ilgiem mēģinājumiem, daudziem lūgumiem ļaut izceļot ģimene, izņemot Tamāru un viņas vīru, ieguva atļauju izbraukt.

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. Kauns komentētājiem. Apsveicu ar pilsonības atgūšanu. Viņai tas bija principiāli vajadzīgs , jo viņa ir piederoša mūsu tautai, kurā dzīvo un dzīvoja dažādas tautības.

  2. Latvieši atkal pilnā krāšņumā demonstrē savu cinismu. Kā jums nav kauna?! Fui!

  3. Jevreju nauda spéj visu – izredzéto tauta! Ja kádreiz vinjus, tad tagad vinji “dushí” visus, kurus grib.
    Un sháda veida komentári, ká es ieliku, ljoti dríz pazúd. Bet tas jau ir “jevreju párvaldíbas stásta” cits motívs…

  4. Nevis aizbēgusī, bet legāli izbraukusī. Ir taču starpība. Tagad mocekli tēlo, tfu

  5. Interesanti priekš kam viņai vajag Latvijas pilsonību, ja Izraēlas jau ir ? Varbūt grib kādu īpašumu atgūt ???

  6. Latvijas pilsonības piešķiršanas noteikumus nosaka Likums, kas ir arī pamats pilsonības piešķiršana, arī tiesai. Nekādas interpretācijas nav pieļaujamas. Bez tam jebkāda atkāpe var būt precedents strīdu lavīnai.
    Viens gan ir skaidrs, ka PSRS pieņēma likumu, kas atļāva jebkuram ebrejam izbraukt no PSRS uz Izraelu-etnisko dzimteni. Te nebija nekāda sakara ar politisko vajāšanu. Un PSRS bija daudz komunistiskās ideoloģijas atbalstītāju tieši ebreju, viņi arī bija KP augstos amatos. Manuprāt, jaunāka paaudze slikti zina revolūcijas un PSRS veidošanas, KP hierarhijas vēsturi. Vispār jau jālasa spriedums ar ko tā pilsonības tiesība pamatota. Katrā ziņā spriedumam jābūt pamatotam tikai un vienīgi ar Likuma noteikumiem. Pretēji tam var būt politiska vai citāda nokrāsa.

  7. “No PSRS aizbēgusī rabīnu dzimtas pārstāve…” – tiešām aizbēgusi? Izskatās gan, ka izbraukusi.

  8. “aizbēga no PSRS režīma uz Izraēlu” nevis aizbēga, bet priviliģētā kārtā izbrauca.
    Ir jāpierāda bēgšanas fakts. Resp. ka zem stobriem bēga pāri robežai vai tml. Ja baudot īpašas psrs pilsoņiem STANDARTAA neesosas privilēģijas brīvi izbrauca, tas nav kvalificējams ka bēgšana.
    sis par glābšanos no psrs režīma vēl pakavējoties Uzbekijā skan smieklīgi no sāda tipa dāmas puses.
    Tur vajag represēšanas epizodes. Resp. pierādīt draudus.
    Loti neglīti un necienīgi!!!
    Rudas slikts iespaids par šo indivīdi. Nenākas brīnīties pēc tam par attieksmi pret sādām nekauņām Zdanocenēm.

  9. Vajadzētu pārsūdzēt šādu lēmumu.

  10. Tātad krievvalodīgie grib atgriezties pie sava sākuma, proti, ebrejiem, tad vajag konsekvenci līdz galam – krievvalodīgie Latvijā ir Kremļa (Čingishana sinagogas) izdomājums, kura nav apspriežama.

  11. Kur vēl pasaulē pilsonību var iegūt tiesas ceļā ??
    Kur vēl pasaulē ir tādi tiesneši, kuri “nesaprot”, ka pilsonība ir
    privilēģija netautiešiem, nevis automātiski pienākošās tiesības
    katram, kurš dažādu apstākļu sagadīšanās dēļ gadījās te.
    Visticamāk, ka tā Gorelika nekādus Šustina “cienīgus”
    varoņdarbus te nav veikusi, bet jāievēro, ka 25 gadus viņai
    tāda Latvijas pilsonība ir bijusi “pie kājas”.
    Kādu apstākļu maiņas pēc pēkšņi kļuvusi tik vitāli nepieciešama
    Latvijas pilsonība tā arī te neizlasīju…

    • Tai vecenei gribās ES padzīvoties bez vīzas un tas ir viss kādēļ tas ,,princips,, radās.Uzbeku žīdam taču ES pilsonība nespīd,bet tagad varēs vecenei līdzi vazāties un saņems beztermiņa uzturēšanos ES.Tā teikt i ribku sjestj i nax sestj.

  12. Naivis Kvadrātā Atbildēt

    Izskatās,ka iesūtītajiem krievu psrs ebrejiem, kas lielā mērā ir komunisti, čekisti, vai to atvases, radi utt. ir ar joprojām lielu ietekmi visās LV dzīves sfērās ar latviskās cilmes kolaborantu, pērkamo ierēdņu iztapīgu atbalstu. Un šiem, barbariskās psrs ebrejiem nav īpaši labas atiecības ar savādākajiem, rietumu citādā kultūras un audzināšanas vidē audzinātajiem žīdiem un gan reliģisko, gan politisko nesaskaņu dēļ tiem liek “sprunguļus spieķos”.

  13. Pilsonība ir. Likumu par valsts valodu tas gan nemaina.

    Lai izdodas.

    • Naivim Kvadrātā Atbildēt

      Kādi debiliķi vēl sastopami šajā zemē! Rakstu jau nav vērts lasīt, izskaloto smadzeņu pods!

  14. Man nav nekas pret žīdiem, bet šitie viņu reliģiskie kulta paradumi.. – gan negribētos lai tie ieņemtu spēku Latvijā. Domāju, ka lielāka daļa žīdu paši jau sen tos ir aizmirsuši, bet acimredzot ir tādi kas cenšās to atjaunot un iestāstīt – tā ir vieglāk šķirt un skaldīt sabiedrību.

  15. Izskatās ka tā Vorpa, lobē krievu intereses kuriem tieši tāds piegājiens. Cik man ir zināms, bērniem ir tiesības uz Latvijas pilsonību jā kāds no vecākiem ir bijis latvijas pilsonis pirms 40 gada. Nekas nav teikts par to, no kurienes un kāpēc viņš ir pametis PSRS.

    • Esi (ebrejs, žīds; vajadzīgo pasvītro !) ??

    • Līdz 1996.gadam visi ārzemēs dzīvojošie LV pilsoņu līdz 1940.g. pēcteči varēja pieteikties uz LV pilsonību, piem. Streips, V.v.Freiberga u.t.t. Kur problēma? Tad pēc cik gadiem vēl kāds atcerēsies, ka PSRSā kaut ko viņam aizliedza? It kā citus nediskriminēja viņu tradīciju dēļ…..

  16. Vai viņa atzīst un prot valsts valodu?

  17. Tas, ka viņas tēvs, izmantojot žīdu privilēģiju, pameta PSRS, nebija nekāds varoņdarbs. Nav nekādu ziņu, ka Barkāns bezprecedenta etnocīda, “Baigā gada” laikā būtu glābis latviešus, no sava tautieša, Šustina, rokaspuišu zvērībām vai pildot savu pilsoņa pienākumu, kā leģionārs karojis pret absolūto ļaunumu. Ja Gorelika saņem Latvijas pilsonību, tas pastāv nopietns risks, ka atēlā redzamais tabors arī uz to pretendē.

  18. Viss ir labi, ja labi beidzas. Cerams, ka nepapildināsies pretējās nometnes rindas.

  19. Cilvēks ciena Latvijas pilsonību. Daudzi Latvijā to nedara.

Draugiem Facebook Twitter Google+