Foto – LETA

No PSRS aizbēgusī rabīnu dzimtas pārstāve tiesā izcīna Latvijas pilsonību 28

Rīgas Tiesu nama administratīvās rajona tiesas tiesneses Agneses Juškevicas 13. martā pasludinātais spriedums uzlika par pienākumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) atzīt Tamāru Goreliku par Latvijas pilsoni, kam iestāde visādi pretojās. Kundze ir cienījamu ļaužu, un T. Gorelikas, viņas dzimtas un ģimenes stāsts ir traģisku, dramatisku, vēsturisku un reliģisku kolīziju pilns.

Reklāma
Reklāma

Vai glābās no PSRS režīma?

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

1949. gadā Jaunjelgavā dzimusī un tagad Izraēlā mītošā arhitekte T. Gorelika 2015. gada nogalē vērsās PMLP ar lūgumu viņu reģistrēt kā Latvijas pilsoni, norādot, ka viņas Rīgā dzīvojošais tēvs Natans Barkāns 1969. gadā aizbēga no PSRS režīma uz Izraēlu. N. Barkāns bija Latvijas Republikas pilsonis gan pirmās brīvvalsts laikā, gan pēc neatkarības atjaunošanas. PMLP lūgumu noraidīja, sakot, ka tēva izceļošanas apstākļi paši par sevi neesot nekāds pamats pilsonības piešķiršanai meitai, turklāt Tamāra no PSRS devusies projām, izbraucot nevis no Latvijas, bet no Uzbekijas.

T. Gorelikai nācās PMLP sniegt papildu paskaidrojumus. Viņa ir sena Latvijas rabīnu dzimtas pēctece, kuras senči dzīvojuši Latvijas teritorijā vairākus gadsimtus. Tamāra 1967. gada 2. novembrī apprecējās ar Taškentas rabīna dēlu Moteļu Goreliku, ar kuru pēc laulībām dzīvoja Rīgā, A. Deglava ielā 26b. Tā kā PSRS okupācijas režīma laikā ģimenei nebija iespējas baudīt reliģijas brīvību un tā tika diskriminēta reliģijas dēļ, viņas ģimene iesniegusi prasību par izbraukšanu uz Izraēlu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr Tamārai un viņas vīram 1968. gada beigās atteica atļauju izbraukšanai no PSRS, norādot, ka viņi ir atsevišķa ģimene, kā arī Moteļam Gorelikam jāpilda karadienests Taškentā. Savukārt Tamāras tēvs, māte, māsa un brālis 1969. gadā devās uz Izraēlu. Pēc ģimenes izbraukšanas tika atņemts dzīvoklis, tāpēc T. Gorelika dzīvojusi pie paziņām un draugiem, kā arī pie tēvoča Rīgā. Pēc tam kad arī tēvocis 1970. gada oktobrī izbraucis no PSRS, viņa (saglabājot Rīgas pierakstu) pārcēlusies uz Taškentu. Dzīvesvietas maiņa bija saistīta arī ar studiju turpināšanu, kā arī lai apvienotos ar vīra ģimeni kopīgai izbraukšanai uz Izraēlu. Taškentā pieteicēja dzīvoja līdz 1971. gada jūnijam, kad ģimene saņēma atļauju izbraukt no PSRS.

Arī ar šo paskaidrojumu PMLP nepietika. Iestāde noraidošo attieksmi pamatoja ar to, ka T. Gorelika uz Izraēlu izbraukusi no Uzbekijas un viņa nav atstājusi Latviju, glābjoties no Vācijas vai PSRS okupācijas režīma. Pēc šīs atbildes saņemšanas sieviete vērsās tiesā, papildus norādot vēl vairākus apstākļus. Piemēram, ka Pilsonības likums neregulē, kādā veidā Latvijas pilsoņa pēcnācējam būtu bijis jāatstāj Latvija – tieši no Latvijas vai no kādas citas PSRS republikas, turklāt pēc atļaujas saņemšanas izbraukšanai uz Izraēlu viņa ar vīru atgriezās un kādu laiku dzīvoja Rīgā un prom no valsts devās no Maskavas.

Tamāra Gorelika (attēla vidū) nesenajās dēla kāzās ar vīru, dēliem, meitām, znotiem, vedeklām un mazbērniem. Foto no personiskā arhīva

Pilsonība – principa lieta

Tiesas sēde, uz kuru pati T. Gorelika nebija ieradusies, 20. februārī izvērtās diezgan emocionāla. Tamāras advokāte Inese Nikuļceva tiesnesei norādīja, ka pēc būtības pilsonības atzīšanai pietiek jau ar faktu, ka T. Gorelikas tēvam Latvijas pilsonība ir atjaunota un arī viņas brālis rabīns Menahems Barkahans un māsa Asija Naimarka ir Latvijas pilsoņi, – nekam citam neesot nozīmes. Advokāte arī sacīja, ka nezinot, ko darīt ar PMLP argumentu – Uzbekija neesot atzīta par PSRS okupētu teritoriju, tāpēc tur no PSRS režīma neesot bijis nepieciešams glābties­­, par to smieties vai raudāt? Jo esot skaidrs, ka cilvēktiesības neievēroja visā PSRS teritorijā un cilvēktiesības Latvijā nebija citādas kā cilvēktiesības Uzbekijā. Arī tam, ka atļauja izbraukšanai uz Izraēlu izdota Taškentā, ir tikai formāla nozīme.

PMLP pārstāve tiesā Ina Vorpa gan principiāli palika pie tā, ka svarīgi, no kurienes T. Gorelika izbraukusi, un turklāt, ņemot vērā, ka atļauja izbraukt saņemta Uzbekijā, jāpieņem, ka viņai tur bijusi arī reģistrētā dzīvesvieta, līdz ar to Tamāra nav atstājusi Latviju, glābjoties no PSRS okupācijas režīma. I. Vorpa tāpat piebilda, ka T. Gorelika neatstāja Latviju, “glābjoties no PSRS režīma”, bet tāpēc, ka apprecējās…

Reklāma
Reklāma

Advokāte tam asi iebilda. Jau pirms sēdes viņa bija tiesai nosūtījusi paskaidrojumu, ka T. Gorelika glābās no PSRS okupācijas režīma represijām pret ebrejiem, turklāt T. Gorelika un viņas ģimene piederēja Rīgas hasīdu grupai, kas ir ortodoksālie ebreji. Pēc gadiem ilgiem mēģinājumiem, daudziem lūgumiem ļaut izceļot ģimene, izņemot Tamāru un viņas vīru, ieguva atļauju izbraukt.