No Rakstniecības un mūzikas muzeja “izlikts” Kalpiņa skapis 3
No Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumu telpām nupat kā nederīgs un nereģistrēts priekšmets izlikts 50. gadu daudzpielietojamības skapis, kura dizaina autore ir izcilā modernisma arhitekte Marta Staņa. Lai gan stilā skapis ir ļoti lakonisks, tomēr tam ir daiļrunīga vēsture.
Šī mēbele piederējusi kādreizējam LPSR Kultūras ministram Voldemāram Kalpiņam (1916 -1995), vēlākajam J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktoram, kurš ir atstājis nozīmīgas pēdas 20. gadsimta vidus kultūras dzīvē. Viņa vadībā rekonstruēja Dzintaru koncertzāli, uzbūvēja Dziesmu svētku estrādi un Rīgas kinostudiju, atklāja Doma koncertzāli. Viņa vadības laikā aizsāka jaunā Dailes teātra un Nacionālās bibliotēkas ēku projektēšanu. Viņa atcerei 2012. gadā izdeva atmiņu krājumu “Stāja”, kurā savu cieņu apliecina 78 rakstniecības, teātra, mūzikas un muzeju darbinieki.
Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Ilze Knoka teic, ka skapis muzejā atradies nereģistrētā statusā, turklāt tas aizņēmis daudz vietas, tāpēc to esot piedāvājusi vairākiem valsts muzejiem, taču visi atteikušies pieņemt, jo nesaskatījuši ne tā māksliniecisko, ne kultūrvēsturisko vērtību. Tā nu mēbele jebkuru brīdi var tikt demontēta un aizvesta uz izgāztuvi…
Šā muzeja speciālists Andrejs Grāpis zina stāstīt par skapja izcelsmi: “1950. gados, kad Latvijā vēl nebija plaši attīstīta plaša patēriņa mēbeļu ražošana, kad pamestajos un atstātajos Rīgas dzīvokļos varēja sameklēt jebkuras mēbeles no pirmskara laika (emigrējušās ģimenes, iznīcināto ebreju ģimenes u.c.), Voldemārs Kalpiņš, būdams Viļa Lāča sievas brālis, varēja atļauties individuāla pasūtījuma jaunas mēbeles. Tas radīja drošības sajūtu, ka neviens nevarēs teikt, ka šīs mēbeles piederējušas kādam citam, piemēram, Augusta Kirhenšteina ciemiņi labi zināja, ka greznā bufete viesistabā agrāk piederēja rēderim Žanim Graudam. Šādā situācijā Viļa Lāča izšķiršanās par labu tolaik jaunajai arhitektei un dizainerei Martai Staņai ir gluži dabiska. Kā apgalvoja Voldemārs Kalpiņš, dīvāni, plaukti, skapji tika pasūtīti divos eksemplāros. Taču bija iespējams arī individuāls pasūtījums. Tā tapa Veras Kacenas rakstāmgalds (RMM kolekcijā), Voldemāra Kalpiņa rakstāmgalds (Jāņa Kacena īpašumā). 1993.gadā, kad bija jāatstāj dzīvoklis Elizabetes ielā 13-2, kļuva skaidrs, ka grāmatu plaukti, lustras un skapis savu izmēru dēļ jaunajā dzīvesvietā neietilpst. Šajā sakarā tie tika atvesti uz muzeju un tika izmantoti savā pamatfunkcijā.”
Patlaban skapis novietots Tērbatas 75 pagalmā, nojumē. Protams, tas ir labojams, taču varbūt kāds par to iežēlosies un atradīs tam drošāku vietu.
