Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. septembris, 2015
Drukāt

No rēķiniem uz rezultātiem

EK Audiovizuālā dienesta fotoEK Audiovizuālā dienesta foto

Kā novērtēt ES budžeta naudas izmantošanas efektivitāti? "Pēc tā, ko sniedz projekts, tā ietekme. Varam uzbūvēt ceļu ar 0 kļūdu, bet, ja tas nekur neved, tā ir izšķiesta nodokļu maksātāju nauda," sprieda EK viceprezidente Kristalīna Georgijeva.

Pēdējo gadu laikā gan vietējo finanšu politiķu, gan ES atbildīgo ierēdņu retorikā izskan piekodinājums ES nodokļu maksātāju naudu izmantot efektīvāk. Vērst uz sasniedzamo rezultātu, ne tik vien uz atbilstību prioritātēm.

Otrdien šai domāšanas un projektēšanas paradigmas maiņai Briselē tika veltīta augsta līmeņa konference “Uz rezultātiem vērsts ES budžets”, pēc kuras būtu jāseko konkrētiem priekšlikumiem šādas pieejas nodrošināšanā.

 

Projektu magnēta īpašības

Eiropas Komisijas viceprezidente, budžeta komisāre Kristalīna Georgijeva atzina, ka “vairākus gadus budžets ir bijis lielāks nekā iespējas to apgūt, tāpēc tēriņu absorbcija bija galvenais virzītājspēks. Ir uzsākts darbs pie sniegumu indikatoru iestrādes projektos, pie makroekonomisko nosacījumu iestrādes, ņemot vērā radītās darba vietas.”

“Tas nozīmē sistēmiskas izmaiņas, kā mēs tērējam, kam mēs tērējam,” viņa izvērsa. Pirmkārt, naudas efektīvāka izmantošana (“Value for money”) atbilstoši desmit EK noteiktajām prioritātēm. Piemēram, ēku siltināšana sasniedz vairākus mērķus – mazāk izmanto energoresursus, ietaupa iedzīvotāju līdzekļus, padara ēku siltāku, palielina īpašuma vērtību. Georgijeva aicināja uz tādu pieeju, lai sasniegtu vairākus mērķus vienlaikus.

Otrkārt, projektu savienojamība. “Nesen biju lauku ciemā, kur no dažādiem ES fondiem saņem naudu dažādiem projektiem – telekomunikācijām, ceļiem un tūrismam. Tiem jābūt savienotiem,” pieteica viceprezidente.

Treškārt, budžetam jābūt spējīgam pielāgoties mainīgai situācijai, kā, piemēram, tagad bēgļu krīzē. “Nakts laikā jāspēj mainīties. Tagad esam spējīgi sniegt finansējumu pēc sešiem līdz deviņiem mēnešiem. Lielāku elastību. Vienkāršošanu. Lai nav jāizpilda par daudz veidlapu. Jāspēj budžetu izmantot kā magnētu labu programmu piesaistīšanai,” tā vēlamo ES naudas apguvi zīmēja Kristalīna Georgijeva.

 

Kļūdu skaits jāsamazina

Iepriekšējā ES budžeta plānošanas periodā (2007. – 2013.) vairāk pārbaudīja līdzekļu atbilstību mērķim, turpretim šajā (2014. – 2020.) galveno uzmanību pievērsīs izpildei un ES līdzekļu izmantošanas efektivitātei, informēja Manfrēds Krafs, EK Budžeta ģenerāldirektorāta vadītājas vietnieks. Tiesa, te rodas grūtības, jo projektu mērķi definēti vispārīgi, un tie jāpārtulko konkrētā rīcībā un izmērāmos rezultātos.

Tomēr priekšstats, ka līdz šim ES naudu izšķieda vai izmantoja neparedzētiem mērķiem un tagad nu pienācis laiks panākt, lai tā strādātu sabiedrības labad, būtu maldīgs. No visām kļūdām 99,8% gadījumu tās pieļautas ES noteikumu nezināšanas, nesaprašanas un interpretācijas dēļ. Tikai 0,2% gadījumu ES kopnaudas izmantotāji pieķerti apzinātā krāpšanā, konstatējusi Eiropas Revīzijas palāta.

Un tomēr kļūdas ir. Pērn pamanītas 4,7% no piešķirtās. Procentos maz, bet summās gana lielas (no 142,6 miljardu eiro budžeta – par 6,7 miljardiem!). Auditori uzskata, ka pieļaujamais kļūdīšanās daudzums nedrīkst pārsniegt 2% atzīmi. Eiropas Komisija, savelkot pārbaužu grožus, instruējot dalībvalstis, ir mazinājusi kļūdas visvairāk naudu tērējošās jomās. Lauksaimniecībā no pamanītajām 3,6% kļūdu pēc izlabošanas palikušas nelabojamas – 2,5%, lauku attīstībā attiecīgi – no 6,7% vairs tikai 2%, reģionālajā politikā no 6,9% – 3,9%. Šādi labojot kļūdas, gadā izdodas saglābt ap 2,9 miljardiem eiro.

“Katru gadu atkārtojam vienu un to pašu, jo kļūdas ir vienas un tās pašas. Tas ir nogurdinoši. Atšķiras gaidas no projekta ES, dalībvalsts un projekta īstenotāja līmenī. Jābūt lejupejošai sistēmai ar izmērāmiem rādītājiem,” uzsvēra Kevins Kardifs, ES Revīzijas palātas loceklis.

Par līdzekļu izmantošanas efektivitāti konkrētās dalībvalstīs ES ierēdņi neizsakās, bet daži cipari parāda, ka Latvijā ES nauda tiek izmantota efektīvāk nekā citās. Iepriekšējā plānošanas periodā mūsu valstī ES Kohēzijas fonds IKP gadskārtējo pieaugumu sekmēja par 2,1 procenta punktu (Lietuvā 1,8 pp, Polijā par 1,7 pp). Tomēr savus veiksmes stāstus stāstīt bija uzaicināti divu citu valstu – Portugāles un Polijas – pārstāvji.

 

Kā vērst uz rezultātu

“Katrs eiro jāskaita. Piemēram, pašreizējos ES fondus izmantojot privātām investīcijām. Tāda ir Komisijas iecere 315 miljardu investīciju plānam. /../ Pirmie projekti Alcheimera slimības pētniecībā un ēku energoefektivātei jau uzsākti,” savā uzrunā konferences dalībniekiem vēstīja EK prezidents Žans Klods Junkers.

Seši Eiropas komisāri konferencē izpaudās, kā viņi domā panākt uz rezultātiem vērstu budžetu. Eiropas Komisijas pētniecības, zinātnes un inovācijas komisārs Karlošs Muedešs uzskata, ka pietrūkst meta­analīzes par galīgo iznākumu: “Vajadzīgi cilvēki, kas domātu, ko ar budžetu gribam panākt, nevis kā to pārvaldīt.” Kā pozitīvu piemēru viņš minēja zinātnes atbalsta programmu “Apvārsnis 2020”, kas tiek pārvaldīta elektroniski un dod iespēju saņemt novērtējumu par galīgo lietderību.

Savukārt Dr. Marks Robinsons, OECD padomnieks budžeta jautājumos, kā klasisku piemēru aplamai rezultātu mērīšanai piesauca izglītību: “Skaita visu ko: sievietes, vīriešus, bērnu skaitu klasē, bet nemēra iznākumu. Tagad ir tā sauktās pievienotās vērtības snieguma tabulas, kur izglītības sistēmas efekts izmērāms katra bērna līmenī, parādot, no kādas sociālas vides bērns nāk.” Viņu papildināja komisārs Muedešs: “Ir pierādījumi, ka no skolēnu skaita klasē nav tik ļoti atkarīgs rezultāts, kā to pieņemts uzskatīt.”

Reģionālā politikas komisāre Korina Kretu: “Karoju ar dalībvalstīm, kas plāno mazus projektus, lai apmierinātu pilsētu mērus, bet neplāno lielus projektus, kas mainītu nozares attīstību.” Kā pozitīvu piemēru viņa piesauca jauno pretvēža centru Polijā. Savukārt EK viceprezidents Marošs Šefčovičs pieteica, ka nākamgad tiks piešķirts finansējums viedai būvniecībai.

Bija arī ļoti strīdīgi paziņojumi. Volfgangs Šoible, Vācijas finanšu ministrs, norādīja, ka lielākā daļa budžeta tiek dalīta, balstoties uz vēsturiskiem principiem un kompromisiem: “Ar Eiropas naudu finansējam ne-Eiropas politiku, piemēram, lauksaimniecību. Tā ir dalībvalstu atbildība. ES nauda jātērē lietām, kas ir tikai ES politika: robežkontrole, migrācija, vide, enerģētika, rūpniecība, digitālās tehnoloģijas.”

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+