Kokteilis
Ceļo

No Rūjienas līdz Raunas Staburagam. Ieklausies rūvēniešu valodā! 1


Kokmuiža no putna lidojuma. No zviedru zemes revīzijas dokumentiem noprotams, ka muiža te pastāvējusi jau ap 1560. gadu.
Kokmuiža no putna lidojuma. No zviedru zemes revīzijas dokumentiem noprotams, ka muiža te pastāvējusi jau ap 1560. gadu.
Publicitātes foto

Vidzeme teritorijas ziņā ir lielākais Latvijas vēsturiskais novads, kas lepojas gan ar jūru un seno līvu apdzīvotajām zemēm, gan augstāko pauguru Gaiziņkalnu, lielāko ezeru Lubānu un vislatviskāko pilsētu Smilteni. Senos laikos apjāt apkārt Vidzemei vienā dienā nebija iespējams, mūsdienās ar auto neviens, šķiet, to nav mēģinājis. Un varbūt tā ir pat labāk, jo arī ceļot jāprot ar sātu. Tik svarīgas jau nav uzņemtās bildes, cik sajūtas un emocijas, ko izbaudām, nesteidzīgi ceļojot. Tādēļ šoreiz Vidzemi izbaudīsim no Rūjienas līdz Raunas Staburagam.

Galerijas nosaukums

Ieklausies rūvēniešu valodā!

Trīs kilometrus no tagadējā Rūjienas centra Rūjas upes labajā krastā 12. gs. atradusies lībiešu valsts Metsepoles pils, ko nopostījuši sāmsalieši. 1263. gadā koka pils vietā Livonijas ordeņa mestrs Burhards Hornhūzens licis celt ordeņa pili, ap kuru izveidojies paprāvs miests. Senatnē Rūjiena bijusi ekonomiski ļoti rosīga vieta. Saglabājušās ziņas, ka Pleskavas, Novgorodas un Maskavas kņazi valkājuši vietējo iedzīvotāju austās drēbes un pat vēl Ivana Bargā laikā rūjienieši auduši svārkus Maskavas galmam. Tomēr tas nav pasargājis Rūjienu no krievu armijas posta darbiem 1481. un 1560. gadā. Drīz pēc tam Vidzeme nonāca Polijas īpašumā un poļu karalis Sigismunds Augusts atdāvināja pilsētu svainim, zviedru princim, bet pils sagraušanai punkts pielikts Ziemeļu kara laikā. Vēlāk vietējie mūra akmeņus izmantojuši Imantas dzirnavu dambja celšanai, un tā nu nekas dižs vairs nav palicis pāri.

Toties pilsēta var lepoties ar trim tēlnieka Kārļa Zemdegas pieminekļiem, starp kuriem slavenākais ir Somijas granītā kaltais “Tālavas taurētājs” (1937). Mazāk zināms — novadniekam pirmskara Ministru prezidentam un zemkopības ministram Artūram Alberingam veltītais “Sējējs” un “Madonna Orans” skolotājai Jūlijai Skujiņai pie Rūjienas vidusskolas.

Saldējums pārspēj vēsturi

Kaut Rūjienā savulaik dibināta Ziemeļlatvijas armija, mūsdienās pārāka par vēsturi atkal kļuvusi ekonomika, proti, pilsētas vizītkartei nu kalpo Rūjienas saldējums. Tā ražošanai, kas sākta neilgi pirms atmodas 1988. gadā, ir senas saknes. Jau 1909. gadā Vidzemes gubernatoram apstiprināšanai iesniegti Rūjienas piensaimnieku sabiedrības statūti, taču darbību izdevies uzsākt tikai trīs gadus vēlāk, uzplaukumu piedzīvojot 1924. gadā, kad ierīkota vadmalas veltuve un krāsotava, lai lietderīgi izmantotu pienotavas tvaika mašīnu jaudu un paaugstinātu piena iepirkuma cenas. Šobrīd tūristiem dota iespēja pieteikties ražotnes apmeklējumam, kurā būs skatāma videofilma, kā top daudzveidīgā produkcija tikai no dabīga piena, un saldējuma degustācija.

Kokmuižas stāsti

Braucot no Rīgas, pie pašas Valmieras robežas atrodas Kokmuiža, kurā kādreiz bijusi varenākā lauku alus darītava Vidzemes guberņā, vēlāk arī visā Krievijā, kas pastāvēja līdz Otrajam pasaules karam. Zviedru 1601. gada zemes revīzijas pieraksti liecina, ka muiža šeit bijusi, iespējams, jau pirms 1560. gada. Pašreizējo kungu māju, kurā darbojas skola, neobaroka stilā cēlusi baltvācu muižnieku Šrēderu dzimta 1880. gadā. Tās priekšā uzstādīts Latvijā vienīgais sfēriskais saules pulkstenis.

Muižu vislabāk izstaigāt gida pavadībā. Vienā no klētīm pašlaik iekārtota bibliotēka un sporta centrs, bet pagrabstāva velvju zālē – florbola ekspozīcija – slavas zāle, otrā – kultūras nams, kura gaitenī nu jau Anglijā dzīvojošā Vineta Saijere ar zīmuļiem uzzīmējusi Kocēnu zirgaudzētavas graciozos sporta zirgus. Zīmējums pārklāts ar laku, lai, cilvēkiem garāmejot, tas nenobružātos.

Kokmuižas cokolstāva centrā novietots pulkstenis, kura atmodas sākumā tur nebija.

“Tur bija caurums, ko, atgriežoties agrākajā darba vietā Kocēnos, pamanīja novadnieks, šīs skolas skolotājs un trimdas vīru kora “Kalējs” diriģents Roberts Zuika. Viņš bija gatavs ziedot naudu jauna pulksteņa izgatavošanai, taču, iegājis skolā, atcerējās par klavierēm, ko reiz te bija spēlējis, un apvaicājās skolas direktorei, kura ar šausmām atskārta, ka vienas ļoti nolaistas klavieres šobrīd tiek izmantotas puķu plaukta vietā. Kad izrādījās, ka tās patiešām ir Zuikas klavieres, bez vārda runas tika noziedota diezgan prāva naudas summa, un mūzikas klasē nu goda vietā ir novietots šis atjaunotais instruments, virs kura arī R. Zuikas fotogrāfija Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģenta godā,” stāsta Kokmuižas gide vēstures skolotāja Ineta Amoliņa.

Mūzikas klasē atrodas vēl viena vēsturiska liecība – vācbaltiešu gleznotāja Kārļa Hūna (1831 – 1877) glezna “Kocēni pie Valmieras”. Studiju gados Hūns šeit uzturējies vasarās, mācīdams Kokmuižas barona bērniem zīmēšanu, bet viņa tēvs Frīdrihs bijis no Mazbrenguļu muižas tagadējā Kocēnu novadā.

Naukšēnu vīni un cilvēki

Pēdējos gados Latvijā vīna darītavas augušas kā sēnes pēc lietus. Nu jau to skaits tuvojas septiņdesmit, un tas vairs nešķiet nekas neparasts. Taču Naukšēnu vīna darītava ir pratusi izcelties valsts mērogā, jo trīs gadus pēc kārtas spējusi iekļūt labāko trijniekā, turklāt 2014. un 2016. gadā pat uzvarēt. Tās saimnieks Jānis Baunis panākumus skaidro ar pašu audzētām izejvielām un atbildīgu attieksmi pret darbu, kura rezultāti ne vienmēr ir paredzami. Sākumā ticis iestādīts paradīzes ābolu dārzs un dažādi ogulāji, kuru augļi vispirms nonākuši burciņās un tikai pēc tam vīnā. “Lielākais lepnums man ir “Piparkūku sidrs”, kas labi iederas Ziemassvētku laikā, arī parastais sidrs no paradīzes āboliem, kas ieguva pirmo vietu sidru konkurencē.” Savā grupā par labāko atzīts arī “Paradīzes ābolu ar zemenēm dzirkstošais vīns”. Tuvākajā laikā saimnieka plānos ietilpst senā ledus pagraba iekļaušana vīna darīšanas procesā.

Protams, vīna nebūtu bez cilvēkiem. Tāpat kā piļu, muižu un uzņēmumu, tādēļ likumsakarīgi, ka kaut kur Latvijā bija nepieciešams tāds muzejs, un tas tika izlolots tieši Naukšēnos. Tagad Cilvēkmuzejs meklējams Naukšēnu doktorāta otrajā stāvā, kur atrodami un izdzīvojami stāsti par naukšēniešiem un ne tikai par viņiem vien. Unikālā muzeja ekspozīcija nav paslēpta aiz vitrīnu stikliem. Te ikviens var sēsties stellēs un lupatu deķī ieaust savu krāsu, uzvilkt igauņu vai latviešu tautas tērpu un nobildēties, rakstīt ar tintes spalvu un darīt citas lietas, tostarp dejot teju par vietējo himnu pārtapušo “Naukšēnu disko”, kas pārņemta no gluži nevainīgās Freda un “Labvēlīgā tipa” kompozīcijas.

Tas vēl nav viss – gidu pavadībā iespējams uzzināt Naukšēnu muižas vēsturi, apskatīt muižas zāli, ieskatīties siernīcā un klētī, kā arī izstaigāt parku, kur aug reti sastopamais korķa koks, Sibīrijas baltegle, valrieksts, ciedrs, Eiropas lapegle, sudrabkļava un citi koki. Iespējams brauciens pa Rūjas upi ar “gondolu” “Ruhjas Donalds”, dažādu dzērienu, arī kādreiz slavenā Valmieras minerālūdens un deviņu dabīgo eļļu nogaršošana, kas iegūtas ar aukstās spiešanas metodi, tostarp ir veselīgā linsēklu eļļa un uz rapša eļļas bāzes iegūtās kanēļa, sinepju, diļļu un citas eļļas.

Puķu draugu saiets

15. jūlijā Raunas novadā nu jau četrdesmito reizi notiks tradicionālais puķu draugu saiets, kas pulcēs gan visu Latvijas novadu dārzkopības profesionāļus, gan amatierus, puķu audzētājus un vienkārši puķu mīļotājus, kuri apmeklēs Raunas novada skaistākos dārzus. “Novada iedzīvotājiem un viesiem būs atvērts arī festivāls “Rodam Raunas novadā”, kura tēma, protams, “Puķes”. Abu pasākumu ietvaros notiks koncerti, ziedu, stādaugu un amatnieku tirgus, tiks rīkotas izstādes, aktivitātes bērniem un pieaugušajiem,” sola organizatori. Saieta noslēgumā dalībniekus romantiskā koncertā priecēs Ingus Pētersons un Jānis Lūsēns ar grupu, kam sekos “Jumpravas” un “Jersikas orķestra” naktsballe.

Raunas pievilcības spēks

Bet no skaistuma vien paēdis nebūsi, tādēļ Raunas apkaimē padomāts arī par to, ko likt galdā, jo te daudzi mazie uzņēmumi nodarbojas ar veselīgas pārtikas ražošanu. SIA “Siera un makaronu ražotne” ir vienīgais zaļā siera ražotājs Latvijā, kura galvenā sastāvdaļa sierāboliņš tiek audzēts pašu dārzā. Ražotnē top vēl piecas siera šķirnes, 13 veidu mājas makaroni, piecu veidu nūdelītes, kā arī griķu un rīsu pasta. Vietējo alu var nobaudīt Malduguns alus darītavā – vienā no jaunākajām un mazākajām Latvijā.

Saistītie raksti

SIA “Latvijas ķiploks” pašā Raunas centrā ķiploki pārtop dažādos gardos un veselīgos produktos – tējās, pulveros, granulās, pesto un pat “kompetēs”, bet SIA “Latnature” dabīgo čipsu ražotnē top dārzeņu čipsi un sausmaizītes no selerijām, bietēm, burkāniem, ķirbjiem un Kalē kāpostiem, kas gatavoti pēc īpašas receptes, kaltējot tos zemā temperatūrā. Savukārt dzirkstošo bērzu sulu ražotne “BIRZĪ” piedāvā jaunu recepti bez ierastajām garšvielām, dzērienam pievienojot tikai piparmētras.

Galu galā atvadīties no Raunas nedrīkst, neredzot trīs galvenos apskates objektus: vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā, ko ziemas mēnešos bija iecienījis Rīgas arhibīskaps, tēlnieka Kārļa Zemdegas pieminekli Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai (tas bijis viens no neīstenotajiem Rīgas Brīvības pieminekļa projekta variantiem) un Raunas Staburagu (3,5 m augsts, 17 m plats), kas pēc Daugavas Staburaga applūdināšanas palicis vienīgais šāds dabas piemineklis Latvijā.

LA.lv