No Rūjienas līdz Raunas Staburagam. Ieklausies rūvēniešu valodā! 1
Vidzeme teritorijas ziņā ir lielākais Latvijas vēsturiskais novads, kas lepojas gan ar jūru un seno līvu apdzīvotajām zemēm, gan augstāko pauguru Gaiziņkalnu, lielāko ezeru Lubānu un vislatviskāko pilsētu Smilteni. Senos laikos apjāt apkārt Vidzemei vienā dienā nebija iespējams, mūsdienās ar auto neviens, šķiet, to nav mēģinājis. Un varbūt tā ir pat labāk, jo arī ceļot jāprot ar sātu. Tik svarīgas jau nav uzņemtās bildes, cik sajūtas un emocijas, ko izbaudām, nesteidzīgi ceļojot. Tādēļ šoreiz Vidzemi izbaudīsim no Rūjienas līdz Raunas Staburagam.
Ieklausies rūvēniešu valodā!
Trīs kilometrus no tagadējā Rūjienas centra Rūjas upes labajā krastā 12. gs. atradusies lībiešu valsts Metsepoles pils, ko nopostījuši sāmsalieši. 1263. gadā koka pils vietā Livonijas ordeņa mestrs Burhards Hornhūzens licis celt ordeņa pili, ap kuru izveidojies paprāvs miests. Senatnē Rūjiena bijusi ekonomiski ļoti rosīga vieta. Saglabājušās ziņas, ka Pleskavas, Novgorodas un Maskavas kņazi valkājuši vietējo iedzīvotāju austās drēbes un pat vēl Ivana Bargā laikā rūjienieši auduši svārkus Maskavas galmam. Tomēr tas nav pasargājis Rūjienu no krievu armijas posta darbiem 1481. un 1560. gadā. Drīz pēc tam Vidzeme nonāca Polijas īpašumā un poļu karalis Sigismunds Augusts atdāvināja pilsētu svainim, zviedru princim, bet pils sagraušanai punkts pielikts Ziemeļu kara laikā. Vēlāk vietējie mūra akmeņus izmantojuši Imantas dzirnavu dambja celšanai, un tā nu nekas dižs vairs nav palicis pāri.
Toties pilsēta var lepoties ar trim tēlnieka Kārļa Zemdegas pieminekļiem, starp kuriem slavenākais ir Somijas granītā kaltais “Tālavas taurētājs” (1937). Mazāk zināms — novadniekam pirmskara Ministru prezidentam un zemkopības ministram Artūram Alberingam veltītais “Sējējs” un “Madonna Orans” skolotājai Jūlijai Skujiņai pie Rūjienas vidusskolas.
