Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. janvāris, 2013
Drukāt

No Salaveča līdz Ziemassvētku vecītim

ReklāmfotoReklāmfoto

Līdz 12. janvārim galerijā “Istaba” apskatāma Agritas Krieviņas personālizstāde “Ziemassvētku stāsti”.

 

A. Krieviņas “Ziemassvētku stāsti” rada pārdomas par tiem laikiem, kad paslepus, klusītēm tika uzstellēta radiouztvērējā Luksemburgas stacija, lai varētu dzirdēt “Klusa nakts, svēta nakts”, kad Ziemassvētku vecīti sauca par Salaveci un kad mandarīna smarža bija kā barometrs, kas vēstīja – ir pienācis Ziemassvētku laiks. Ir arī skarbie Sibīrijas Ziemassvētku stāsti, ar kuriem māksliniece iepazinās Okupācijas muzejā, skatoties videomateriālus. Viens no tiem ir stāsts par kādu jaunu izsūtītu latviešu sievieti, kurai tieši Ziemassvētkos piedzima bērniņš. Viņai tuvumā nebija neviena padomdevēja, bet viņa pati tika ar visu galā, un viss beidzās labi. Kāds cits Sibīrijas stāsts vēsta par latviešu bērniem, kas Ziemassvētkos gāja no vienas krievu mājas uz otru un latviski dziedāja Ziemassvētku dziesmas, par ko nopelnīja garšīgus pīrādziņus. Maketos atspoguļoti arī mūsdienu stāsti, piemēram, viens no tiem vēsta par kādu ģimeni, kurai svētku neatņemama sastāvdaļa ir īpaša Ziemassvētku deja, ko mamma katru gadu dejo ar savu dēliņu, bet tētis – ar meitiņu.

“Tie nav tikai mani, tie ir mūsu kopīgi Ziemassvētki – ar atmiņām, cerībām, sapņiem. Kaut kas skaists, grezns un vienlaikus arī naivs. Saskanīgs un reizē pretrunīgs. Laiks, kad priekšplānā izvirzās gan cilvēcīgās attiecības, gan pirkšanas trakums,” saka māksliniece.

Izstādē līdzās Ziemassvētku stāstiņiem, kas kā mazi maketiņi ieskicēti kartona kastēs, stājas piezīmes, kolāžas, piparkūku mājiņas, Ziemassvētku ēdienu receptes, dažādu laiku foto-
grāfijas, atklātnes, atpazīstami svētku atribūti. Vietu atradušas arī mākslinieces radītās medību trofejas – liels klāsts krāsainu, miniatūru filcētu briežu, bet maketos redzamie cilvēciņi, mājas un citi objekti veidoti no visdažādākajiem materiāliem – stieplēm, papīra, zīda un samta. Mākslinieces ar bērnišķīgu aizrautību veidotos darbus vienmēr raksturo spoža un asprātīga ideja – vai tās būtu no filca auduma garšīgas augļu un ogu piespraudes, kūciņu kastītes un pat “Rolex” pulksteņi, kas rotāti ar “Swarovski” kristāliem, radot kompozicionāli ļoti smalku iespaidu vai piedāvājot mūsdienu multifunkcionālas tautumeitas Baibiņas tēlu, kuru var likt galvā kā cepurīti, lietot kā vāciņu cepumtraukam vai sūtīt radiem uz Ameriku. Lieliska izklaide bērniem un pieaugušajiem ir arī mākslinieces zīmētā ģērbjamo papīra zvēriņu (kaķītis, zaķītis, lapsiņa, vilciņš vai briedītis) apģērbu mape, kurā kleitas, zābaciņi, legingi, krekli un citas drēbes ir Latvijas dizaineru radītas, kā arī otrā papīra zvēru “sērija” – tautastērpu kolekcija – ir vienlaikus didaktiska un aizraujoša.

Blakus mākslas lietām A. Krieviņa ir viena no pirmajām un joprojām retajām akadēmiski izglītotajām amatniecības tehnoloģiju un dizaina speciālistēm Latvijā, kā arī arheoloģisko ādas lietu pētniece un to datubāzes veidotāja, kas pēc arheoloģiskiem atradumiem rekonstruējusi senatnējos ādas apavus un iedevusi tiem otru elpu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+