Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. oktobris, 2015
Drukāt

No septiņiem vājiniekiem radīs divus stipriniekus (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Siguldas laboratija

Lauksaimniecības nozares zinātnisko institūtu konsolidācijai piešķirti 1,305 milj. eiro. Daļa naudas jau iztērēta, tostarp par krēsliem un datoriem, taču īstas pārliecības, ka no šīs reorganizācijas zinātne būs ieguvēja, nav nevienam šajā procesā iesaistītajam – ne ministrijai, ne universitātei un pētniekiem. Jo galvenā starptautisko ekspertu norādītā problēma – akūts zinātnes finansējuma trūkums – ar institūtu apvienošanu netiek novērsts.

 

Selekcionārus apvienos zem viena jumta

Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā, kas veikts pirms diviem gadiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares institūti saņēma ļoti zemu vērtējumu – lielākoties no 1 līdz 2 punktiem. Tikai Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR saņēma augsto 4 punktu vērtējumu (starptautiski spēcīgs institūts), bet Priekuļu laukaugu selekcijas institūts saņēma 3 punktus (spēcīgs vietējā mērogā). Par selekcijas un augļkopības institūtiem Stendē, Skrīveros, Dobelē u. c. spriedums bija nežēlīgs – finansēšana no valsts budžeta nav lietderīga, tie jāslēdz vai jāapvieno. Un tā arī notiek – 2016. gadā bāzes finansējums no valsts budžeta paredzēts vairs tikai BIOR un Priekuļu institūtam.

Lai Latvijā netiktu iznīcināta laukaugu, augļu koku, ogulāju un dārzeņu selekcija, no 2016. gada 1. janvāra būs divi jauni institūti, kurus nodos Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārraudzībā kā atvasinātas publiskas personas.

Latvijas Valsts augļkopības institūtam (vērtējums “2”) pievienojot Pūres dārzkopības pētījumu centru (vērtējums “1”) un zemnieku saimniecību “Vīnkoki” (šeit notiek vīnogulāju selekcija), tiks izveidots Dārzkopības institūts. Savukārt Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtam pievienojot Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtu (vērtējums “1”) un Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu (vērtējums “2”), kā arī iekļaujot Latgales lauksaimniecības zinātnes centra (vērtējums “2”) zinātnisko personālu, tiks izveidots Agroresursu un ekonomikas institūts.

Zemkopības zinātniskais institūts Skrīveros (vērtējums “1”), kas līdz šim darbojās kā atvasināta publiskā persona, tiks integrēts augstskolā un darbosies tiešā LLU zinātņu prorektora pārziņā. Visticamāk, nākotnē Skrīverus, kas nodarbojas ar zālaugu selekciju, pievienos jaunajam Agroresursu un ekonomikas institūtam.

 

Rezultātu prasa, naudu nedod

“Šāda institūtu konsolidācija notiek visā Eiropā un Latvija, iespējams, ir viena no pēdējām, kas to vēl nav paveikusi,” atzīst Priekuļu laukaugu selekcijas institūta direktore Arta Kronberga. “Mūsdienās, lai iegūtu sekmīgu rezultātu zinātnē, ir jāstrādā pētnieku grupai, kurā apvienojušies dažādu nozaru speciālisti. Modernajā zinātnē dominē starpnozaru pētījumi. Arī selekcija no šīs konsolidācijas būs ieguvēja, jo, lai iegūtu kvalitatīvu rezultātu, šķirnei ir jābūt pēc iespējas plašāk pārbaudītai.”

Arī Zemkopības ministrijā uzsver, ka selekcionāriem apvienojoties zem viena jumta universitātes paspārnē, zinātnieki būs ieguvēji – tagad viņi varēs piedalīties apjomīgākos projektos un pretendēt uz lielāku finansējumu. Protams, ne jau no Latvijas valsts budžeta. Naudas pētniecībai valsts vairāk neatvēlēs. Zinātniekiem būs jāmēģina tāpat kā līdz šim naudu piesaistīt no Eiropas fondiem.

“Ja tagad neveiktu institūtu apvienošanu, tad dažus no tiem nākamgad mēs atstātu vispār bez finansējuma,” atzīst Zemkopības ministrijas Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta speciālists Jānis Šnakšis.

Universitāte dara visu, lai institūtus integrētu savā struktūrā. Taču sarunas par institūtu pievienošanu universitātei sāktas jau pērn, bet nauda reorganizācijai piešķirta tikai pirms četriem mēnešiem. Tagad pa galvu pa kaklu tiek izstrādāta stratēģija, institūti tiek integrēti kopējā akadēmisko datu tīklā, veidota vienota mājas lapa internetā u. c.

“To, cik naudas nākamgad atvēlēts zinātnei, šobrīd nezina ne universitāte, ne institūti. Varbūt lielāka skaidrība būs nākammēnes,” piebilst LLU zinātņu prorektors Arnis Mugurēvičs. “Tik mazā valstī kā Latvija lauksaimniecības institūtu reorganizācija ir pareizais ceļš. Tādējādi mēs izvairīsimies no institūtu savstarpējās konkurences, tie viens otru papildinās, palielināsies institūtu kapacitāte. Taču trūkst pārliecības, ka šī reorganizācija tiks izdarīta līdz galam.”

Šaubas par reorganizācijas efektivitāti raisa arī tas, ka Izglītības un zinātnes ministrijas solītais finansējums jauno institūtu infrastruktūras stiprināšanai palicis tikai uz papīra.

“Citur pēc tāda paša zinātnes starptautiskā izvērtējuma valstis savu institūtu attīstībā un stiprināšanā ieguldīja vairāk naudas, citās valstīs valsts daļa zinātnes finansējuma ir stabila un prognozējama, Latvijā ir otrādi. Kā var plānot un runāt par attīstību, ja līdz jaunajam gadam ir palikuši tikai divi mēneši, bet mēs joprojām nezinām, vai un cik saņemsim finansējumu,” ir sašutusi A. Kronberga.

 

Darbiniekus neatlaidīs, mantu nepārdos

Likvidējamo institūtu (šo vārdu gan visi atturas lietot, uzsverot, ka institūti netiek slēgti, bet gan reorganizēti) manta, zeme, patenti, kā arī tiesības un saistības tiks nodoti jaunajiem institūtiem. “Nepazudīs ne Stende, ne Priekuļi, būs jauns institūts ar trīs nodaļām,” apstiprina A. Kronberga.

Pagaidām, kamēr valdība nav pieņēmusi galīgo lēmumu par institūtu reorganizāciju, nevienam nav uzteikts darbs (visticamāk, arī neuzteiks) un arī institūtu vadītāju amata konkurss nav izsludināts.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Sen bija laiks, visi tie “institūti” ar 5-10 darbiniekiem ir farss. Starp citu, arī pašā LLU vajadzētu padomāt par institūtu reorganizāciju, jo pašlaik uz katru fakultāti ir vairāki institūti, kas ar nav diez ko normāli.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+