Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. septembris, 2015
Drukāt

Rēzeknes Augstskola cenšas sniegt ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Ķīmijas laboratorijas aprīkojums noder gan dažādu studiju programmu studentu apmācībai, gan pētniecībai. Attēlā – laboratorijas vadītāja Inese Bernāne.

“Citi lielās, ka viņiem augstskolā ir 3D printeris, bet mums studenti paši tos gatavo,” kādā brīdī teica Rēzeknes Augstskolas (RA) rektors Edmunds Teirumnieks, izrādot “Latvijas Avīzei”, kāda tad ir mūsdienīga reģionālā augstskola.

Pēdējos gados te renovēta vēsturiskā Rēzeknes Skolotāju institūta ēka, kas celta 1925. gadā tieši augstskolas vajadzībām, kā arī uzcelts jauns Inženieru fakultātes studiju korpuss ar modernām auditorijām un laboratorijām.

Aptuveni 90 gadus vecā ēka renovēta ar pietāti pret pagātni, turklāt tā, ka ļauj salīdzināt senos celtniecības stilus ar mūsdienīgu pieeju. Daļa sienu saglabātas negludas, bet daļa apmesta ar rīģipsi. Auditorijās – stikla durvis, lai būtu redzams, vai nodarbības tiešām notiek. Rādot aktu zāli, rektors uzsver, ka Skolotāju institūta laikos te notikuši visai Rēzeknei nozīmīgi pasākumi, stiprinot latvietību un valstiskumu. Ēkas priekšpusē: piemineklis Nikodemam Rancānam – priesterim, literātam, grāmatniekam un pirmajam institūta direktoram. Viņš te savulaik ieviesis stingrību, institūtam bijusi palīgsaimniecība, topošajiem pedagogiem bija jākopj lopi. “Mūsdienās šādu pieeju nesaprastu,” nosmej rektors.

Savukārt jaunajā korpusā valda industriālais dizains – palikusi pelēkā sienu apdare. “Taupījām uz apdares, bet netaupījām uz tehnoloģiju rēķina,” teic E. Teirumnieks. Taupīšana gan nav liegusi šim namam iegūt vienu no Latvijas Arhitektūras gada balvām.

Pie ieejas jaunajā korpusā novietots sapņu stends. Tajā redzami ne tikai jau esošo, bet arī iecerēto ēku maketi. Piemēram, augstskolā cer uzbūvēt telpas, kur būtu studiju darbnīcas un pētniecības laboratorijas trīs zinātņu virzieniem, ko Rēzeknē cer attīstīt, – mašīnbūve un metālapstrāde, biomasa, pārtikas tehnoloģijas.

“Nē, mācot pārtikas tehnologus, mēs nedublējam Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU),” jautājumu apsteidz rektors. “Mācām arī tūrismu un viesmīlību, tur vajag saprast pārtikas tehnoloģijas. Tāpat mūsu studiju programmas labāk noder mājražotājiem, kamēr LLU vairāk specializējas tehnologu gatavošanai lielajiem uzņēmumiem.”

 

Ar praktisku pieeju

“Kad Izglītības un zinātnes ministrijā teica, ka augstskolām jāspecializējas, nolēmām to darīt tehnoloģijās. Proti, piedāvāt tādas studijas, kurās praktiskā ir tikpat, cik teorētiskā,” stāsta rektors. Tāpēc Rēzeknes Augstskolā ir maz “parasto” akadēmisko bakalaura pro­grammu. Ir vai nu profesionālās bakalaura studiju pro­grammas, vai arī 1. līmeņa augstākās izglītības pro­grammas, kas arī ir profesionālas, nevis akadēmiskas. Piemēram, tērpu dizaineri mācās ne tikai teorētiski radīt tērpus, zīmējot skices, bet arī iemācās šūt.

Mehatronikas studentu vajadzībām izveidotas vairākas lieliski aprīkotas laboratorijas. Cita starpā iepirkta neliela, taču moderna konveijera līnija. Mehatroniķi var mācīties praksē, kā to ieprogrammēt, lai katra konveijera stacija veiktu konkrētus uzdevumus. Apgūtās prasmes noderēs jebkuru veidu ražotnē. “Austrumeiropā šī ir vienīgā tā nokomplektētā laboratorija,” palepojas E. Teirumnieks. “Pat vācu augstskolu pārstāvji augstu novērtē šīs tehnoloģijas.”

Tepat studenti mācās arī programmēt robotus tā, lai tie darītu, ko “saimnieks” vēlas. Savukārt studiju kursā “Robotikas praktikums” studentiem pašiem jāveido roboti vai kādas citas iekārtas. Daži puiši paši izgatavojuši 3D printerus. Viņiem izdevies to paveikt pusgada laikā. It kā necilā izskata kaste veic brīnumu lietas – jebkuru uzzīmētu lietu izdrukā kā gatavu priekšmetu. No viena 3D printera top nākamie, jo ierīce var izdrukāt detaļas nākamajām iekārtām.

Iespaidīga ir arī laboratorija, kurā studenti mācās uz datora modelēt detaļas 3D formātā. Turpat ir moderna virpa un frēze, kas samodelēto arī izgatavo, un studenti arī iemācās strādāt ar dažādu IT uzņēmumu veidotajām sistēmām. “Esam iepirkuši industriālas iekārtas. Lai nav tā, ka te studenti redz kādas nelielas mācību iekārtas, bet vēlāk, nonākot uzņēmumā, īstām iekārtām baidās iet klāt,” saka E. Teirumnieks. Protams, šādām iekārtām ievērojama cena. Šī laboratorija, iekārtota vēl latu laikā, izmaksājusi vairāk nekā 250 000 latu. Taču ar tām studiju procesā jaunieši gatavo detaļas, kuras pēc tam tiek izmantotas, piemēram, Francijā helikopteru ražotnē.

Laboratorijas, cik iespējams, iekārtotas tā, lai tās varētu izmantot dažādu studiju programmu studenti. Piemēram, laboratorijā, kur redzama gruntsūdeņu ieguves un attīrīšanas sistēma, darbojas gan topošie vides inženieri, gan mehatroniķi.

 

Spiedienam nepadevās

“Kad bija spiediens veidot trīsgadīgas bakalaura programmas, centāmies to ignorēt, jo trīs gados par kompetentu, piemēram, inženieri, nevar kļūt. Tam vajag četrus vai pat četrarpus gadus,” tā E. Teirumnieks. “Dažkārt gan jūtam, ka tāpēc zaudējam konkurences cīņā, jo jauns cilvēks pēc skolas dažkārt nepadomā, ko viņš ar diplomu darīs, galvenais, lai īsākas studijas. Taču nav jēgas mānīt bērnus, piedāvājot īsākas, bet nepilnīgas studijas. Darba tirgū tomēr pieprasītāki ir profesionālo, nevis akadēmisko studiju programmu absolventi.”

Absolventu gatavību darba tirgum studiju noslēgumā pārbauda starptautiska komisija. Sadarbība ar citām valstīm ir arī studiju pro­grammu veidošanā. Piemēram, kopā ar Vācijas Mitveides augstskolu izveidotas maģistra studijas lāzertehnoloģijās. Nevienā citā Latvijas augstskolā šo jomu šādā līmenī nevar studēt. Daļa iekārtu iepirktas, cerot sniegt pētniecības pakalpojumus. Piemēram, viena no iekārtām palīdzēs noskaidrot krastu izskalošanās iemeslus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+