Vai no slaucamas govs var izveidot zīdītājgovi? Saimnieku pieredze 0
Vai no slaucamās govs var izveidot zīdītājgovi? Kā to pareizi izdarīt? JURIS GULBENĒ
Ar zemas produktivitātes piena govi to var darīt, bet pretējā gadījumā būs papildu darbs, sekojot līdzi govs tesmeņa veselībai. Ja teļš neapēd visu pienu, tas jāatslauc. Ja vēlas no piena ražošanas pārtapt par gaļas ražotāju, racionālāk tomēr ir slaucamo govju ganāmpulku pārdot un nopirkt gaļas šķirņu krustojuma gotiņas, uzskata Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas ciltsdarba speciāliste Ieva Freidenfelde.
Lai pelnītu, gaļas lopkopībā jāiegulda pēc iespējas mazākas investīcijas. Turklāt jāņem vērā patērētais laiks un darbs. Zīdītājgovju turēšana ir rentabla, ja iespējams izmantot jau esošās būves un tehniku. Piena ražošanā kaut vai maza nauda regulāri tiek maksāta divas reizes mēnesī, turpretī no gaļas liellopu ganāmpulka tā ienāk reizi gadā par 6–7–8 mēnešus veciem teļiem (300 kg dzīvsvarā) vai nobarotiem buļļiem (600–700 kg dzīvsvarā). No piena govs var iegūt aptuveni 1700–2100 eiro gadā, kamēr no zīdītājgovs – 600–800 eiro gadā.
Lai no piena govju ganāmpulka izveidotu gaļas šķirņu ganāmpulku, var izmantot tā saukto pakļaujošo krustošanu. Tas nozīmē, ka gaļas šķirnes bullis tiek ievests esošajā piena govju ganāmpulkā un tālākā ganāmpulka veidošana notiek, krustojot ar iegūtajām telēm. Jāatceras, ka šādā gadījumā bulli ganāmpulkā varēsiet paturēt trīs gadus, kamēr lecināšanas vecumu un svaru sasniegs tā meitas, vai arī ganāmpulks jādala un jāpērk vēl viens neradniecisks bullis.
Ja ir liela septītās vai astotās laktācijas Holšteinas melnraibā, tās lecināšanai var izmantot Šarolē šķirnes bulli, jo vecākas govis spēj dzemdēt teļus ar šai šķirnei raksturīgo lielo galvu. Latvijas brūnajām vajadzētu izvēlēties tādu šķirņu buļļus, kuriem ir teļi ar šaurāku un garāku ķermeni, piemēram, Limuzīnas bulli.
Balvu novada saimniecības “Meža Mednis” pieredze liecina, ka Holšteinas melnraibās un Limuzīnas krustojuma teļi tīršķirni apsteidz augšanā pat par 30%. Saimnieks Kārlis Boldāns iesaka pacensties, lai teļi dzimtu ziemā, jo tad govij būs mazāk piena. Ja teliņš dzimst vasarā, tas nespēj visu pienu izēst, un, ja nav iespējas govi atslaukt, tesmeņa slimības (mastīti) nav ilgi jāgaida. Astoņu mēnešu vecumā teļi no krustojuma govīm ir 50–60 kg smagāki nekā tīršķirnes teļi.
Arī Skrundas novada saimniecības “Valti” ganāmpulkā ir zīdītājgovis, kuru asinīs ir piena šķirnes. Rihards Valtenbergs stāsta, ka pirmās paaudzes krustojuma teļiem no Latvijas brūnās un Šarolē ir ļoti labs pieaugums. Piena netrūkst, tāpēc teļi diennaktī var pieaugt pat par diviem kilogramiem.
Ar piena šķirnēm krusto arī Angus (Aberdinangus) šķirnes buļļus, jo varēs gan slaukt pienu, gan iegūt ātraudzīgus nobarojamos jaunlopus ar labām barības izmantošanas spējām.
Ir vēl kāds risinājums – papildus iegādāties vienu vai divus teļus un zīdīt tos kopā ar govij piedzimušo teļu. Protams, aprūpējot govi ar vairākiem zīdāmiem teļiem, jāiegulda lielāks darbs, nekā strādājot ar gaļas šķirņu govīm.
