Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. augusts, 2013
Drukāt

No slimības uz veselību. PERSONISKS stāsts

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

“Uz veikalu gājām kā uz bibliotēku – vispirms lasījām marķējumu un tikai pēc tam pirkām produktu,” tā par savas ģimenes ceļu uz veselīgas pārtikas izvēli saka Māris Narvils, diplomēts agronoms no Saldus puses.

 

 

Garais aizliegto produktu saraksts

Māris atzīst – arī viņa ģimenē agrāk produktus izvēlējās pēc garšas kritērijiem, cik viegli iegādājami, vai ir pazīstami un par pieņemamu cenu. Īpaši neinteresējoties par to, kas maziem burtiņiem rak­stīts produkta marķējumā. Tāpat kā par to neinteresējas lielākā daļa patērētāju, pārliecināts Māris.

Apzināts ceļš, lai iepazītos ar E vielu jeb E piedevu pasauli, viņa ģimenē sākās pirms trim gadiem, ja tā var teikt, piespiedu kārtā. Māra sievai diagnosticēja smagu iekaisīgu zarnu kaiti – Krona slimību (diemžēl novēloti, un tādēļ tagad jācīnās ar daudzām veselības problēmām).

Slimība izpaužas tādējādi, ka jebkurā resnās vai tievās zarnas daļā var rasties iekaisums, pietūkums, kas neļauj barībai normāli sagremoties un uzsūkties, neļauj normāli izdalīties atliekvielām, sagādā vēdera sāpes, liek mocīties ar caureju, drudzi un zaudēt svaru.

Tikai gastroenterologi Rīgā sievietei noteica pareizu diagnozi, atbilstošu ārstēšanu un medikamentozo terapiju, diētu, ēšanas režīmu, kā arī garu sarakstu ar produktiem, kurus… aizliegts ēst.

Par iespējamiem Krona slimības gaitas saasinātājiem tiek uzskatītas E vielas, ko ikdienā uzņemam ar pārtikas produktiem, tādēļ ģimene nolēma savu ēdienkarti padarīt veselīgāku. E vielu pasaules iepazīšanai lieti noderēja Bila Stetema grāmata “Zini, ko pērc. Ķimikāliju laboratorijā” (pieejama arī latviešu valodā). “Turpmāk uz veikalu gājām kā uz bibliotēku – vispirms lasījām marķējumu un tikai pēc tam pirkām. Bijām pārsteigti, cik daudzu produktu sastāvā atrodami mākslīgie uzlabotāji. Tik daudz, ka tas radīja mūsos apmulsumu un neizpratni – vai tiešām šīs piedevas ir tik ļoti nepieciešamas?” atceras Māris.

Latvijā pārtikas produktu ražošanā atļauts izmantot vairāk nekā 300 pārtikas piedevas, tās visas atzītas par drošām uzturā, un tomēr – vai tās ir tik vajadzīgas mūsu organismam? Kas notiek, kad lietojam daudz medikamentu? Vai cilvēks var būt drošs, ka ķīmiski radītās vielas neuzkrājas organismā?

Narvils_14Iztiek bez mākslīgām garšām

Vispirms ģimene savā grozā vairs nelika produktus ar pievienotiem garšas pastiprinātājiem, īpaši mononātrija glutamātu E 621 (garšas pastiprinātājus apzīmē ar E 600 – E 699). “Konstatējām, ka to pievieno gandrīz visiem gaļas pārstrādes produktiem un vēl ļoti daudziem citiem, pat tādiem, kam pašiem ir sava laba garša,” stāsta Māris. “Tos uzņemot, cilvēks var zaudēt dabisko garšas izjūtu, īpaši bērni, kam tā vēl tikai veidojas. Uzskatu, ka garšas pastiprinātāju izmantošana ir veids, kā pārstrādātāji visā Eiropā mūs pieradina pie noteiktiem produktiem. To lietošana nodrošina arī to, ka izejmateriāls var būt zemākas kvalitātes.”

Tagad ģimene atteikusies no visu desu un pārstrādāto gaļas izstrādājumu lietošanas uzturā, jo tiem visvairāk pievieno biezinātājus, fosfātus, krāsvielas un citus, lai, piemēram, desa skaisti smaržotu, lieliski garšotu, būtu plāni sagriežama.

To vietā viņi pērk svaigu gaļu un paši mājās gatavo. Uzturā netiek lietotas arī sausās zupas, kas pirmām kārtām top no ļoti zemas kvalitātes izejvielām ar pievienotiem daudziem garšas pastiprinātājiem. Taisnības labad Māris gan piebilst, ka internetā atradis kompānijas, kas piedāvā zupas koncentrātus bez E piedevām, taču tām arī cena ir daudz augstāka. Ģimene atteikusies no pusfabrikātu izmantošanas, no ieraduma iegriezties tā saucamajās ātrajās ēstuvēs. Elektriskajā maizes cepeškrāsniņā paši cep garšīgu un, kā Māris pārliecinājies, apmēram četras reizes sātīgāku maizi nekā parastā veikala baltmaize.

Kādi ir ieguvumi

Trīs gados Narviļi ir pilnīgi mainījuši savu pārtikas grozu. Tagad tajā iegulst tikai tādi produkti, kuru sastāvam vispār nav pievienotas organismam nevēlamas piedevas (un šādu produktu veikalu plauktos parādās arvien vairāk, priecājas Māris) vai arī pievienotas tikai dabiskas izcelsmes E vielas, piemēram, citronskābe, C un E vitamīni, pektīns, kas ir dabisks recinātājs, un citi.

Vai ievērojamās pārmaiņas ēdienkartē devušas kādu pozitīvu efektu? “Noteikti. Ieguvums ir daudz labāka pašsajūta un veselība nekā iepriekš, kad produktu izvēli noteica citi kritēriji. Organisms ir pakāpeniski attīrījies, un tam ir vajadzība pēc dabiskiem produktiem un to garšas.

Turklāt ēdiena garšu vienmēr iespējams uzlabot, pievienojot kādu garšaugu, no kuriem daudzus var pat audzēt mājās podiņos.

Mūsdienās tādus var nopirkt arī lielveikalos. Marinādēm var izmantot citrona sulu ar pievienotu baziliku un citiem garšaugiem,” stāsta Māris. “Sievai novērojams veselības uzlabojums salīdzinājumā ar stāvokli, kādā viņa bija pirms trim gadiem, kad sākām pievērst uzmanību tam, lai mūsu uzturs būtu veselīgs. Ir uzlabojusies sagremojamība, un tagad viņa var ēst ļoti daudz ko tādu, kas iepriekš bija aizliegts.”

Uzziņa

Ar Latvijā atļauto E vielu jeb pārtikas piedevu sarakstu var iepazīties mājas lapā www.lasipirmsed.lv sadaļā “E vielas”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+