Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. janvāris, 2012
Drukāt

No slimnīcas – ar parādu nastu mugurā

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

“Par Vidzemes slimnīcas ārstiem varu teikt visu to labāko, bet mani šokēja attieksme, kad vajadzēja samaksāt par ārstēšanos,” stāsta Kārlis (vārds ir mainīts. – M. L.). “Esmu pensionārs, un tā sagadījās, ka decembrī biju spiests ārstēties divās slimnīcās. Man, pensionāram, tie nebiji mazi izdevumi.

 

“Stradiņos” samaksāju 100 latus, bet Vidzemes slimnīcā Valmierā naudiņas pietrūka – apsolīju tos 68 latus samaksāt 8. janvārī, līdzko saņemšu pensiju. Solīju vecākajai medicīnas māsai, ka to izdarīšu un slimnīcai parādā nepalikšu, bet viņa man skaidroja, ka tik un tā jāparaksta parāda līgums un mēneša laikā jāsamaksā. Es taču nejutos kā parādnieks, tāpēc negribēju samierināties ar šādu psiholoģisko teroru, vēl jo vairāk tāpēc, ka pats esmu jurists un zinu, ka šāda līguma parakstīšana ir riskanta – atliek pieļaut mazāko kļūdu un pēc mēneša tu nonāc izsitēju rokās. Medicīnas māsa skaidroja, ja atteikšos parakstīt, viņai draudot lielas nepatikšanas – varot atlaist pat no darba, tāpēc žēlastības vārdā pret māsiņu to līgumu tomēr parakstīju. Taču mani uztrauc, ka šāds psiholoģiskais terors tiek izvērsts arī pret tiem pacientiem, kuru veselības stāvoklis ir daudz smagāks par manējo,” sašutis stāsta Kārlis.

 

Katrai slimnīcai ir savas metodes, kā pasargāt sevi no parādniekiem, kuru skaits aug dramatiski. Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inguna Liepa pastāstīja, ka slimnieku parādi ir pārsnieguši 30 tūkstošus latu un ik mēnesi pieaug apmēram par diviem tūkstošiem latu. Tāpēc jau piekto gadu ārstniecības iestādei ir līgums ar parādu piedziņas uzņēmumu, kas atgūst apmēram 23% no nesamaksātajām naudas summām.

 

I. Liepa uzskata, ka slimnīca nāk pretī pacientiem un šo pretimnākšanu nekādā gadījumā nevar saukt par psiholoģisko teroru, jo ne jau uzreiz slimnieks tiek nodots naudas piedzinējiem.

“Ar katru pacientu, kurš nevar samaksāt slimnīcai par ārstēšanos pirms došanās mājās, tiek slēgts līgums, kur abas puses vienojas par naudas apmaksas noteikumiem. Ja līgumā ir noteikts, ka cilvēks samaksās 15 dienās, kā to pieļauj Ministru kabineta noteikumi, bet bijušais pacients neliekas ne zinis, tikai tad tiek iesaistīts parādu piedziņas uzņēmums. Ne jau vienmēr pacients var izpildīt MK noteikumus par divu nedēļu noteikto termiņu, tad puses vienojas par ilgāku ārstēšanas izdevumu apmaksas laiku. Tas var būt pat vesela gada garumā, ja naudas summa ir liela. To sadalām pa mēnešiem un, ja pacients pilda līgumā parakstīto apņemšanos, nav nepieciešams iesaistīt parāda piedzinējus. Slimniekiem tomēr vajadzētu saprast, ka laikus nesamaksāti ārstēšanās izdevumi ir bezprocentu aizdevums no slimnīcas puses, jo slimniekam papildus nav jāmaksā neviens lats,” stāsta slimnīcas vadītāja. I. Liepa atzina, ka tieši pensionāri ir tie, kas cenšas nepalikt slimnīcai parādā. Vislielākās raizes sagādājot tieši alkoholiķi un narkomāni, kuri bieži aizbēg nesamaksājot, bet viņu ārstēšana izmaksā ļoti dārgi. Slimnīcas vadītāja uzskata, ka Finanšu ministrijai kopā ar Veselības ministriju beidzot vajadzētu sākt risināt jautājumu, kā pasargāt slimnīcas no zaudējumiem, ko tām rada dzērāji, un ka viens no priekšlikumiem varētu būt akcīzes nodokļa daļas novirzīšana alkoholiķu ārstēšanai. I. Liepa: “Slimnīcas ir komercsabiedrības, kas pārdod savus pakalpojumus, tāpat kā veikals savu produkciju, tāpēc, ja cilvēki nevēlas apmaksāt savus parādus un pat neatbild uz slimnīcas administrācijas vēstulēm, mēs nevaram iztikt bez parādu piedzinējiem, lai kā slimniekiem tas nepatiktu.”

 

Slimnīca nav banka

Arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā gadījumos, kad klienti nepilda savas finansiālās saistības, nauda tiek atgūta ar parādu piedziņas uzņēmumu starpniecību. Kopējā pacientu parādu summa šobrīd ir sasniegusi apmēram 600 000 latu un katru mēnesi pieaug par aptuveni 20 000 latu. Slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Stibe informēja, ka slimnīca sadarbojas ar trim uzņēmumiem, kas piedzen parādus. Klientam bez ārstniecības izmaksām jāsedz arī parādu piedziņas uzņēmuma izdevumi. Ar piedzinēju starpniecību slimnīcai izdodas atgūt aptuveni 30 – 35% naudas. Taču piedzinēju pakalpojumi tiek izmantoti tikai tādos gadījumos, ja pacients nepilda ar ārstniecības iestādi noslēgto vienošanos par apmaksas nosacījumiem. Tie ļauj vismaz pusi no rēķina summas apmaksāt 15 dienu laikā, bet atlikušo maksājuma daļu var sadalīt ne vairāk kā trijos maksājumos. Maksājumi jāveic ne retāk kā reizi mēnesī. Slimnīcas vadība uzsvēra, ka tā nevar uzņemties bankas funkcijas un tās rīcībā nav brīvu naudas līdzekļu iekšējās kreditēšanas nodrošināšanai.

 

Slimnīcai ir bijušas sarunas ar vairākām kredītiestādēm par ārstniecības patēriņa kredīta nepieciešamību un lietderību. Pozitīvi par šādu produktu ir izteikusies “Nordea Bank Finland Plc.” Latvijas filiāle.

 

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Modris Dzenītis uzskata, ka Veselības ministrija varētu rīkot iepirkumu šāda kredītpakalpojuma piesaistei un tādējādi varētu atrast banku, kas piedāvātu pacientam labvēlīgākos nosacījumus.

 

Iztiek bez piedzinējiem

Citāda parādu piedziņas prakse ir Rīgas Austrumu slimnīcā, kur, sasummējot pēdējo trīs gadu slimnieku nesamaksātās naudas summas, parāds sasniedz vienu miljonu latu jeb vairāk nekā 300 tūkstošus latu gadā. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem iestādei bijis līgums ar parādu piedzinējiem, taču iestādes vadība nav bijusi mierā ar piedzinēju diezgan agresīvajām vēstulēm slimniekiem, turklāt pierādījies, ka, strādājot civilizētākā veidā, var sasniegt tādu pašu rezultātu, kā to spējuši piedzinēji, – viņi atguvuši apmēram 20% no nesamaksātajām summām. Lai nešokētu pacientus, slimnīca slēdz līgumu par atlikto maksājumu, kas var ievilkties līdz pat pusgadam. Ar parādniekiem strādā slimnīcas finanšu un ekonomikas nodaļa, regulāri raksta atgādinājuma vēstules, veido parādnieku datu bāzi, ja netiek galā, sniedz prasību tiesā. V. Boka atzina, ka jārēķinās ar zināmu zaudējumu procentu, jo vienmēr būs slimnieki, kas nesamaksās. Arī citās valstīs ar to rēķinās, tikai atšķirība tā, ka Latvijā slimnieku parādi ir pilnībā uz slimnīcu pleciem un tā nav valstiska darīšana. Netiek analizēts, kāpēc šie parādi rodas, netiek veidota arī vienota parādnieku datu bāze un to ne viens vien izmanto, pusgada laikā ārstēdamies vairākās slimnīcās un nevienā nemaksājot. V. Boka uzskata, ka, problēmai pieaugot, tā nevar palikt tikai slimnīcu ziņā, ir nepieciešams valstisks risinājums, kur jāiesaistās gan Veselības, gan Labklājības ministrijām.

 

Turklāt jāņem vērā, ka parādnieku skaits šogad, visticamāk, pieaugs vēl vairāk, jo maznodrošinātajiem pacientiem vairs nav sociālā spilvena labumu – viņiem līdzmaksājumi par ārstēšanos un medikamentiem ir jāmaksā no savas kabatas.

 

Daudz mazāka parādu nasta ir tām slimnīcām, kas nesniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Piemēram, Ludzas rajona slimnīcas vadītājs Juris Atstupens pastāstīja, ka pacientu parāds ir zem tūkstoša latu un ka tas ir tik mazs tādēļ, ka slimnīca par hronisku pacientu ārstēšanu un plānveida operācijām prasa priekšapmaksu.

 

Lielāku pretimnākšanu no valsts negaidiet!

Veselības ministrijas valsts sekretārs un arī kapitāldaļu turētājs valsts slimnīcās Rinalds Muciņš ir informēts par slimnieku parādiem lielajās slimnīcās un uzskata, ka tas ir nevis valsts, bet katras slimnīcas ziņā, kā piespiest slimniekus samaksāt par ārstēšanos. Bet Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube ar preses sekretāres Lauras Lapiņas starpniecību norādīja, ka valsts slimniekiem izrāda lielu pretimnākšanu, jo pērn no miljons 500 tūkstošiem ārstēto pacientu 877 tūkstoši bija atbrīvoti no samaksas par ārstēšanu. Pagaidām nevienas slimnīcas vadītājs neesot sūdzējies, ka slimnieku parādi ir liela problēma, ar kuru netiek galā.

Bet advokāts Agris Bitāns, kurš specializējies veselības aprūpes jautājumos, skaidroja, ka līgumu slēgšana ar parādniekiem nedrīkst nostādīt slimniekus neveiklā situācijā. Pacientam ir jānoskaidro, kādā gadījumā viņu var iekļaut parādu piedzinēju reģistrā. A. Bitāns: “Šim procesam ir jābūt korektam un līguma slēgšanai tomēr jānotiek citādi nekā tad, kad pērkam preces uz nomaksu.”

 

Uzziņai

Slimnieku nesamaksāto parādu summa Stradiņa slimnīcai ir ap 600 000 latu, Rīgas Austrumu slimnīcai trijos gados tā sasniegusi miljonu latu;

Rēzeknes slimnīcai vidēji gadā slimnieki nesamaksā ap 70 000 latu, no kuriem labākajā gadījumā atgūst vienu trešo daļu;

Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai Ventspilī patlaban ir 12 tūkstošu latu liels slimnieku parāds;

Jelgavas pilsētas slimnīcai – 38 000 latu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+