No Solvitas grēksūdzi negaidiet! Zivs pūst no galvas. Ietekmīgu ļaužu bizness. “LA” nedēļas apskats 10
Cilvēks. No Solvitas grēksūdzi negaidiet!
Diezin vai Solvitai Āboltiņai topošajai Latvijas vēstniecei Itālijā, jelkad ticis uzdāvināts tik daudz ziedu kā viņas nupat izdotās grāmatas “Varēt” prezentācijā Dailes teātrī. Ja nu vienīgi kāzās! Ļoti raibs ļaužu pulks, sākot ar reliģisko konfesiju vadītājiem Zbigņevu Stankēviču un Jāni Vanagu, arī mācītāju Valdi Baltruku, un beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības prezidentu Jāni Jenzi, stāv rindā, lai sabiedrībā pretrunīgi vērtēto politiķi apskautu, noskūpstītu un uzdāvinātu ziedus. Te esot aicināti tikai tie, kuri viņai darījuši ko labu, neslēpj gaviļniece. No pašreizējiem aktīvajiem “Vienotības” politiķiem tāds ir Hosams Abu Meri, kurš izraudzīts viņas vietā kā “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs. Kopā ar viņu ieradusies arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka. Toties no “vecās gvardes” sastāva Āboltiņu sumina Ina Druviete, Aigars Pētersons, taču visredzamākā ir Ausma Kantāne, kura nav apturama, gari un plaši gremdējoties jaukajās atmiņās par Solvitu, un droši vien darītu to līdz pat rītam, ja vien tas tiktu ļauts.
Āboltiņai pirms došanās uz Romu esot svarīgi pateikt, ko un kāpēc darījusi, un uz to viņu jau pirms krietna laika esot mudinājis cilvēks, kurš patlaban “uz mums visiem noraugās no mākoņu maliņas”. Tā ir Gita Valtenberga, kādreizējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos.
No Āboltiņas publisku grēksūdzi negaidiet! Iespējams, ka viņa to uzticējusi vienīgi kādam no uzaicinātajiem mācītājiem. Solvita stāsta, ka politiskās dzīves posms esot bijis ļoti interesants un skaists viņas dzīvē, jo bijusi iespēja veidot partiju, kopā ar to uzvarēt vēlēšanās, vadīt valdību un valdīšanu zaudēt. Par savu sievu lepns ir Jānis, kurš zili mežģīņotā garā vakarkleitā tērptajā Solvitā klausās kopā ar abiem bērniem Annu un Artūru. Solvita atzīst, ka, darbojoties politiskos amatos, visvairāk pietrūkstot sarunu ar pašiem tuvākajiem.
Gribas rakstīt “ekspolitiķe”, bet roka neceļas, jo grūti noticēt, ka Āboltiņa nekad vairs neatgriezīsies Latvijas politikā.
Darījums. Ietekmīgu ļaužu bizness
Aizvadītajā nedēļā Rīgas pašvaldība atlikusi lēmumu par vairāku zemes gabalu atpirkšanu Skanstes teritorijas attīstībai no noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanā un izspiešanā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda, kura uzņēmumam “Projekts B10” prokuratūra uzlikusi arestu.
Atmetot naivas cerības, ka pašvaldībā aizdomāsies par šāda darījuma ētisko pusi, pilnīgi iespējams, ka Skanstes attīstības vārdā tas tomēr notiks un Sprūds tiks pie prāvas naudas summas. Pašvaldība plānojusi iegādāties četrus zemesgabalus, kuru kopējā vērtība ir 977 635 eiro. Trīs no šiem zemesgabaliem daļēji pieder Sprūdam un ar viņa ģimeni saistītam uzņēmumam “Projekts B10”. Šo īpašumu vērtība noteikta 443 905 eiro apmērā. Šis pagaidām atliktais darījums ar Sprūdu atsauc atmiņā līdzīgus, kuros pārsteidzoši labi informēti un ietekmīgi ļaudis, savlaicīgi uzzinot par kādā galvaspilsētas teritorijā paredzēto apbūvi, lēti nopirkuši zemi, kuru pēc tam pārdevuši valstij par vairākkārt lielākām summām. Publiski vairākkārt izskanējis, ka šo ļaužu ietekme bijusi pat tik liela, ka viņiem par labu savulaik grozīti galvaspilsētas teritorijas attīstības plāni…
Viens no vērienīgākajiem spekulatīvajiem darījumiem savulaik notika ar īpašumu Akmeņu ielā 3 – Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai paredzētajā teritorijā, kuru nopirka nekustamo īpašumu firmas “Vestabalt” īpašnieks Aldis Plaudis. Viņš labi nopelnīja no šī darījuma.
Noslēpums. Brokas “lāča pakalpojumi”
Brīdī, kad 13. Saeimas vēlēšanu kampaņa ieiet finiša taisnē, divās kutelīgās situācijās īsā laikā iekļuvusi Nacionālās apvienības politiķe Baiba Broka. Viņa pati uz parlamentu gan nekandidē, taču partijas tēlu ietekmē. Turklāt to, ka tieši Broka ir NA “vājā vieta”, pamanījuši daudzi konkurenti.
Vissmalkāk to mēdz izspēlēt “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs. Pret NA allaž diezgan nikni noskaņotais Rīgas mērs komunikācijā ar Broku parasti kļūst ļoti jauks, velta viņai dažādus komplimentus, dodot pat mājienus, ka abus saista kaut kas vairāk (konkrēti – ģimenes draudzība). Tas savukārt ļauj NA kritiķiem izdarīt secinājumu – patiesībā “Saskaņa” un Nacionālā apvienība ir uz vienu roku, tikai vēlētāju priekšā spēlē teātri kā politiskie pretinieki. Ļoti ticams, ka tieši šī atziņa pērn atņēma nacionāļiem daudzas balsis Rīgas domes vēlēšanās, bet nupat Ušakovs atkal izspēlējis “Brokas kārti”, interneta soctīklos ievietojot bildi, kur viņš redzams kopā ar savu sievu Ivetu un Baibu Broku draudzīgi pozējam uz Latvijas Universitātes jaunās ēkas jumta. Parakstā tā noslēpumaini nodēvēta par “pastaigu”. Kas tur īsti noticis? Pati Broka vēlāk skaidrojusi, ka vienkārši pildījusi “namamātes” pienākumus kā LU Senāta priekšsēdētāja vietniece.
Ne mazāk kutelīga ir arī cita ar Broku saistīta informācija. Proti, viņa kā Latvijas Biatlona federācijas vadītāja pieteikusies Starptautiskās biatlona federācijas (IBU) prezidentes amatam, uz kuru pretendē arī zviedrs Ūle Dālins. IBU kongress plānots septembrī, bet pirms tā zviedrs medijiem pavēstījis, ka Brokas kandidatūru aktīvi lobējot Krievija. Un tas jau atkal ir sitiens NA, kas asi kritizējusi Krievijas mēģinājumus iejaukties dažādos procesos (tostarp vēlēšanās). Protams, pati Broka aktīvi noliedz, ka aiz viņas stāvētu Krievija, un sauc tos par “ārprāta murgiem”, tomēr tā vien šķiet, ka drīz NA vieglāk būs tikt no viņas vaļā nekā visu laiku attaisnoties.
Pārsteigums. Zivs pūst no galvas
“Iepazīstoties ar (auditorkompānijas “PriceWaterhauseCoopers” veiktā) audita rezultātiem, esmu pārsteigts par ministrijas iepriekšējo augstāko administratīvo vadību paviršo attieksmi pret darba organizāciju un atbilstošu resursu nenovirzīšanu atjaunojamās enerģijas jomas uzraudzībai. No labas pārvaldības prakses akūta trūkuma līdz pat iespējamai amatpersonu bezdarbībai – tie ir secinājumi, ko izdaru, iepazīstoties ar audita rezultātiem. Tādēļ patlaban par vienīgo pareizo rīcību uzskatu vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt audita rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot iespējamai amatpersonu bezdarbībai vai nolaidīgai rīcībai, pieņemot lēmumus, kas ļāvuši legalizēt OIK blēdīgās shēmas,” pagājušajā nedēļā paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Ah un vaaau! Viens “Vienotības” ministrs lūdz prokuratūru izvērtēt iepriekšējo ministru, kas vairumā gadījumu paši bijuši no “Vienotības” vai ar to saistīti, un viņiem pakļauto ierēdņu darbību. Tomēr nepamet aizdomas, ka Ašeradena enerģiskajai rīcībai OIK jautājumos ir izteikta priekšvēlēšanu smaciņa. Ministrijas izstrādāto OIK “atcelšanas” (lasi – pārdēvēšanas) plānu kritizē visi, izņemot varbūt ministra tiešos padotos. Savukārt aicinājums prokuratūrai iejaukties un izvērtēt ierēdņu atbildību vai bez-atbildību būtu bijis efektīgs žests pirms diviem gadiem, kas demonstrētu ministra enerģisko ķeršanos pie viņam uzticētās jomas problēmām.
Jāatgādina, ka A. Ašeradens ekonomikas ministra amatā ir jau divarpus gadus, kopš 2016. gada 11. februāra, un diez vai viņš par OIK problēmu uzzināja tikai pēdējos mēnešos. Tomēr aicināt prokuratūru iejaukties agrāk nevarēja, jo, visticamāk, ministrs gluži labi nojauš, ka izmeklēšana beigsies ar čiku – proti, atziņu, ka OIK jautājumā ierēdņi darbojušies Ministru kabineta noteikumu un pašas Ekonomikas ministrijas izstrādāto vadlīniju ietvaros. Bet tas jau būs pēc vēlēšanām un tā jau būs nākamā ekonomikas ministra problēma.
Izgāšanās. Pa gabalu no Emša!
Bijušais Zaļās partijas priekšsēdētājs un ekspremjers Indulis Emsis izceļas ar savu spēju “iekulties” dažādās skandalozās situācijās, kuras parasti pavada arī ļoti savdabīgi komentāri. Emsis it kā jau daudzus gadus nav aktīvajā politikā, taču nupat atkal nonācis politiska skandāla epicentrā – KNAB informācijas noplūdinātājs. Tieši viņš zvanījis savam partijas biedram, Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam, lai brīdinātu par sākto kriminālprocesu saistībā ar deputāta saņemtajām transporta kompensācijām. Kā ziņo laikraksts “Ir”, KNAB tajā laikā noklausījies Kļaviņa telefonsarunas, tāpēc ierakstīts arī Emša teiktais. “Es varu runāt, ko es gribu brīvā valstī. Un atcerēties es nevaru, ko es runāju,” nolikts fakta priekšā, skaidrojies Emsis.
Šis izteikums labi papildina Emša “spārnoto frāžu” krājumu, kurus viņš teicis saistībā ar citiem politiskiem skandāliem: “Es šajā gadījumā esmu pele. Es gaidu, kad kaķis teiks savu vārdu, tad arī pele saka savu vārdu, bet šobrīd es esmu pele.” “Gulēju murkšķa miegā.” “Esmu gatavs šim solim, bet es nezinu, kurā virzienā man viņu spert” utt. Tomēr jāatceras, ka tie nav nekādi pigoriņi, bet parasti diezgan nopietnas lietas, tostarp aizdomas par korupciju. Arī šoreiz paliek jautājums – kā Emsis uzzināja par KNAB kriminālprocesu. Ir aizdomas, ka ZZS biedriem par to klusām pastāstījis premjers Māris Kučinskis, lai gan pagaidām tas nav pierādīts. Katrā ziņā, ja negribat iekļūt skandālā, no Emša labāk pa gabalu!
Sagatavojuši: Māra Libeka, Zigfrīds Dzedulis, Olafs Zvejnieks, Māris Antonevičs
