Mobilā versija
Brīdinājums +15.1°C
Bērtulis, Boļeslavs
Ceturtdiena, 24. augusts, 2017
15. februāris, 2017
Drukāt

Igauņi mācījās no latviešiem, tagad netiekam līdzi (1)

1. 10 000 – par mūža ieguldījumu

1no5
Publicitātes fotoPublicitātes foto

Viena no pēdējos gados Latvijas kultūras vidē visneatlaidīgāk skanējušajām prasībām ir nepieciešamība mainīt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas veidu, atgriežoties pie kādreizējā (līdz 2004. gadam) modeļa, kad tas notika ar iezīmētas nodokļu daļas palīdzību. Tas nodrošinātu fondam ne vien vairāk naudas, ko varētu dalīt Latvijas kultūrai nozīmīgiem radošiem projektiem, bet arī – kas, iespējams, vēl svarīgāk – neatkarību no politisku lēmumu pieņēmējiem. Tikai pēdējos gados VKKF finansējums sāk atgriezties pirmskrīzes līmenī, tomēr skaidras perspektīvas sajūtas pietrūkst – gan pašam VKKF, gan finansējuma saņēmējiem. Jāpiebilst, ka nepieciešamība uzlabot VKKF finansēšanas modeli ierakstīta arī Māra Kučinska valdības deklarācijā, tomēr reālu soļu šajā virzienā trūcis.

Kā radošā procesa finansēšana darbojas Igaunijā? Lai to noskaidrotu, “KZ” devās uz Tallinu, kur satikās ar jauno Igaunijas Nacionālā kultūras fonda (INKF) (Eesti Kultuurakpital) direktori Kertu Saksu, kā arī ar aizejošās valdes komecdirektoru Olavi Laido.

Kad 2004. gadā toreizējā Ministru prezidenta Eināra Repšes vadībā VKKF finansējuma pamats tika mainīts, kā viena no galvenajām problēmām izskanēja, ka, “lai iegūtu lielāku finansējumu, ir jādegradē sabiedrība, veicinot alkohola un tabakas patēriņu lielākā apjomā”. Nav gan manīts, ka igauņu sabiedrība būtu kā īpaši degradējusies. Drīzāk gan – atšķirībā no Latvijas Igaunijā iespējams rēķināties ar ilgtermiņa atbalstu un krietni, krietni lielākiem naudas līdzekļiem.

INKF ienākumus veido 3,5% atskaitījums no akcīzes nodokļa alkoholam un tabakai, kā arī 46% atskaitījums no azartspēļu nodokļa. Šādu kārtību nodrošina 1994. gadā pieņemtais atjaunotā Kultūrkapitāla fonda likums, kas nosaka, ka reizi mēnesī tiek aprēķināta un pārskaitīta summa no Valsts kases, turklāt jau vairākus gadus reālie ieņēmumi ir lielāki nekā plānotie. Igaunijas KKF projekti tiek iesniegti un izskatīti četras reizes gadā (Latvijā notiek trīs konkursi gadā). 2016. gada laikā INKF ir spējis finansēt dažādus projektus 24 miljonu eiro apmērā. Projektu iesniedzēju vīzijas gan ir vēl plašākas – piemēram, 2016. gada ceturtajā kārtā iesniegto projektu kopsumma bija gandrīz 13 miljoni eiro, un no tiem ekspertu komisijas atbalstīja kultūras projektus 4,5 miljonu eiro apjomā. Nupat, 22. janvārī, INKF rīkoja arī gadskārtējo gada balvu pasniegšanu, kuras piešķīra gandrīz 50 nominācijās. Piemēram, literatūras jomā balvu ieguva Latvijā pazīstamais literatūrzinātnieks un prozaiķis Jāns Undusks, savukārt mūža ieguldījuma balvu literatūrā 10 tūkstošu eiro apmērā ieguva bērnu rakstnieks Heljo Mends. Ik gadu dažādās disciplīnās pasniedz astoņas balvas par mūža ieguldījumu kultūrā.

  1. 10 000 – par mūža ieguldījumu
  2. Somu ieguldījums
  3. Kā darbojas?
  4. Kultūras spēks – reģionos
  5. VKKF: cīnāmies par neatkarību

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Igauņi masveidā negāja uz principu , ka nauda šodien un rīt jūra zem ceļiem ! Vīņiem nav viss izpārdots ! Viņiem ir valsts par , kuru domā visi ! Mums tā nav bijis un nav arī šodien ! Mums valsts ir pārvērsta par bodīti uz visām pusēm ! Tā kā nezinu ko no Latvijas varēja Igauņi mācīties ! Mēs varam stulbi demagoģēt , ka šeit ir demokrātija , vairumam grauzt sausiņus un daļēji paust savu viedokli , jo pilnīgi atklātam esot ,būs jāguļ teltī pie ministru kabineta ēkas ! Par ko saņemsi vairāk nievu nekā atbalstu ! Lūk Jums Latvijas demokrātija ! “Lēnie” igauņi ir ielikuši politisko kloķi “ātrajiem”latviešiem !

Atkal izsalcis pēc dziesmām (1)"Neesmu mūziķis, bet vienkārši cilvēks, kuru interesē visādas radošas izpausmes," saka mūziķis JĀNIS ŠIPKĒVICS
Draugiem Facebook Twitter Google+