Kultūra
Kultūrpolitika

No Spriča līdz Prezidentam. Kā latvieši bērniem vārdus dod 16

Gata Šļūkas zīmējums

“No hronikām pazīstam dažu senlatviešu vadoņu vārdus – zinām Nameju, Tālivaldi, Visvaldi,” stāstot par seniem personvārdiem, teic Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Renāte Siliņa-Piņķe. “Turklāt vēl ir jautājums – ja mēs šodien vārdus tā izrunājam, vai tie tiešām tādi bija, vai arī tā ir mūsdienu interpretācija.”

Vaicāta, vai Bite, Kamene, Mārīte, ko nereti kā otros vārdus dod meitenītēm latviskajās krustabās, ir senie mūsu senču vārdi, pētniece atbild: “Jā, tie ir latviski vārdi, jo tie ir latviešu valodā radušies. Vai tie ir seni latviešu vārdi? Es teiktu, ka to neviens nezina. Hronikās ir runa tikai par vadoņiem, un tie ir vīrieši. Sievietes netiek pieminētas.” Latviešu vārdu vēsturiskā attīstība ir maz pētīta un grūti pētāma. Arheologi atrod senos darbarīkus, monētas, rotas, bet vārdu plāksnīšu jau tur nav.

Visvaldis – visu valdītājs

Renāte Siliņa-Piņķe uzsver, ka daži mums zināmie vārdi rāda tās pašas tendences, kādas bijušas citām indoeiropiešu tautām pirmskristīgajā laikā. To var teikt par tautām, kuru vārdu rakstība bijusi senāka – mums gana līdzīgajiem un tuvajiem ģermāņu vārdiem, mūsdienu vācu vārdiem un arī senslāvu vārdiem. Divcelmu vārdi ir no divām daļām salikti vārdi – piemēram, vārdā “Visvaldis” atpazīstam, ka tajā salikts kopā “visu valdīt”. Arī senajiem lietuviešu vārdiem ir divas daļas. Par vācu vārdiem zināms, ka tie vispirms likti kopā pēc noteiktas jēgas; pēc tam jau, vārdu veidojot, sāka likt kopā kādas daļas no tēva un no mātes vārdiem. R. Siliņa-Piņķe: “Pēc tam sākās periods, kad vārdu vienkārši pārmantoja no vecākiem. Tas ir zināms par ģermāņiem, un mēs varētu vilkt paralēles.”

13. gadsimtā, piemēram, Rīgas parādnieku grāmatā ir minēti dažādi vārdi; rakstīti latīņu valodā. “Bet diemžēl ne vienmēr var pateikt, kāda cilvēkam bijusi tautība,” saka pētniece. “Ir arī situācijas, ka ierakstīti divi vārdi – Johans un latviskais vārds pēc tam. Tas nav uzvārds, jo uzvārdu tajā laikā nav. Nevaram arī pateikt, vai tā ir kāda iesauka. Bet skaidrs, ka viņam ir bijis kristīgais vārds un tas arī ierakstīts.” Valodniece piemin onomastu (īpašvārdu pētnieku) konferencē dzirdēto, ka Krievijā arī tā ir bijis pārejas periodā no pirmskristīgā uz kristīgo – abi vārdi figurējuši paralēli. Kristīgais vārds lietots ārpus mājas, bet savējie mājās izmantojuši citu vārdu.

Spricis un Ķērsta

Valodnieku vairāk pētīti ir 17. gadsimta vārdi, un tad jau dominē kristīgi vārdi – Jānis, Pēteris, Anna. Izplatīts vīriešu vārds bija Bērtulis, kurš cēlies no vācu valodas vārda “Bartolomejs”. 17. gadsimtā iznāca Geoga Manceļa latviešu valodas vārdnīca. R. Siliņa-Piņķe stāsta, ka tās trešajā daļā ietvertas desmit sarunas, kas kārtotas divos stabiņos – latviski un vāciski –, atbilstīgi sarunu dalībnieku vārdi ir latviski un vāciski. Piemēram, vāciskajā daļā Eberhards runā ar Fridrihu un latviešu ailītē – Everts un Spricis. Filipam atbilst Lipsts, Rūdofam – Rolups, Francim – Brencis.

Interesanti, ka Kurzemē tajā laikā Kristiāna latviskota kā “Ķērsta”, jo lejasvācu valodā, kas bija Hanzas savienības valoda, vārdu “Kristiāna” izrunā kā “Kerstin”. 17. un 18. gadsimtā populārs vārds bija “Indriķis” – no vācu “Heinrih”. Ziemeļvācijas iedzīvotāji, kas šeit bija ieradušies, savā lejasvācu valodā teica “Hinrih”, bet latviešiem no tā radās “Inrik “Indrik” – “Indriķis”. Daži mācītāji 18. gadsimtā kādus vārdus tulkoja no vācu valodas, kādus izdomāja un ieteica latviešiem paši. Piemēram, vārds Skaidrīte saglabājies no šiem 18. gadsimtā ieteiktajiem.

Renāte ir ieskatījusies baznīcas grāmatās, pētot arī 19. gadsimta otrajā pusē Vidzemē pareizticībā pārgājušo latviešu vārdus, un stāsta: “Kad pieaudzis cilvēks pārgāja pareizticībā, viņa vārdu tika mēģināts pārcelt atbilstīgi krievu vārdam. Piemēram, Kati vai Katrīnu viegli pārveidot par Jekaterinu. Bet mans vecvectēvs bija Andžs, un mācītājs, izdomājis, ka pats svarīgākais, lai atbilstu pirmais burts, bija ierakstījis “Anaņij”.”

“Es patīku priekam”

No Laimutes Balodes un Ievas Plēsumas pētījuma “Retie personvārdi Latvijā trešās tūkstošgades sākumā” (publicēts krājumā “Onomastica Lettica 4”) var uzzināt, ka mūsdienās Latvijā ir reģistrēti arī tādi personvārdi kā Aijofemi Matilde (pirmais vārds Ayofemi nācis no Āfrikas un jorubu tautai nozīmē “es patīku priekam”) un Guļanvara, kas ir tatāru personvārds ar nozīmi ”starojošais zieds”.

L. Balode un I. Plēsuma piemin, ka pētnieks Leslijs Danklins plaši aprakstījis personvārdu izvēles motivāciju. Viņš aptaujājis tūkstošiem cilvēku Anglijā un ASV; intervētie atzinuši, ka viens no motīviem ir vārda oriģinalitāte. Pārējie motīvi: mode; asociācijas ar sociālo slāni (iespējams, vecāki, kas Latvijā ielikuši bērnam vārdu Prezidents, cer izaudzināt patiešām līderi), labskanība, bērna dzimums, kad ar vārdu vēlas uzsvērt sievišķību vai vīrišķību, vecāku reliģiskie uzskati, izraugoties Bībelē atrodamos vārdus. Svarīgas ir arī personīgās asociācijas – piemēram, kāda māmiņa izraudzījusies meitai vārdu Rēzija tāpēc, ka viņai ļoti patika aktrise Rēzija Kalniņa. Vārdu došanā ir arī literatūras, mūzikas, kino un arī sporta ietekme.

Piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes apkopojumā par populārākajiem vārdiem sacīts: “Vārda Emīls popularitāte kopš 1995. gada (13. vieta 1995. gadā, 6. vieta 2015. gadā) varētu būt saistīta ar režisora Vara Braslas televīzijas mākslas filmu “Emīla nedarbi”, kas tika uzņemta 1985. gadā. Kopš tā laika šī filma ir skatītāju iemīļota un TV ekrānos parādās tik regulāri, ka daudzi Emīla un viņa vecāku izteicieni jau ir folklorizējušies. Astridas Lindgrēnas radītais literārais tēls šajā ekranizācijā atdzīvojies un iemiesojies tik ticami, ka daudziem bērniem un jauniešiem kļuvis gandrīz kā dvēseles radinieks. Tāpēc nav brīnums, ka pēc 10 līdz 15 gadiem, kad šai paaudzei pašiem dzimst bērni, daudzi izvēlas vārdu Emīls.”

Tāpat svarīgs ir asociatīvais raksturojums – piemēram, kāda mamma, apsverot dzīvesbiedra priekšlikumus par meitas vārdu, noraidīja gan Ilgu, gan Vēsmu, uzskatot, ka tad meitene dzīvē ilgi domās vai arī būs attiecībās vēsa. Diezgan bieži vārdi tiek likti par godu kādam cienījamam radiniekam vai atbilstīgi dzimtas tradīcijai. Esmu sastapusi ģimeni, kur jau piektajā paaudzē dēlam likts vārds Jānis.

Populārākie 100 gados

L. Balode un I. Plēsuma raksta, ka priekšvārdu skaitu valstis mēdz regulēt ar likumu – Somijā priekšvārdi ir ierobežoti līdz 3, Vācijā – līdz 4, Šveicē līdz 6 vārdiem. 19. gadsimtā dzimušā spāņu mākslinieka Pikaso pilnais vārds bijis Pablo Djego Hosē Fransisko de Paula Huans Nepomuseno Marija de los Remedios Kipriano de la Santisima Trinidads Martirs Patrisio Klito Ruiss i Pikaso… Latvijā nekas tāds nebūtu iespējams, te vecāki bērnam var reģistrēt tikai divus vārdus. Kāda ģimene gan, vēlēdamās dot dēlam četrus vārdus, savu atvasi nosaukusi Nilsmihaels Mariansgabriels.

Kosmoss, Jātniece, Kukaine, Angīna, Kastanis un Pirāts – arī tie ir Latvijā sastopami vārdi. L. Balodes un I. Plēsumas publikācijā minēti arī tādi šeit pirms dažiem gadiem reģistrēti vārdi kā Lakšmi, Katana, Meredita, Abigeila, Kirija Vēja, Sofina Suri; zēniem – Ramirs, Orlando, Abdulhaks…

Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā ikviens var apskatīt, vai viņa vārds beidzamajos gados ir bijis starp simt populārākajiem personvārdiem (kā sieviešu, tā vīriešu), un, ja jā, tad kā mainījusies viņa vārda popularitāte laika ritumā (sk. adresi vardi.csb.gov.lv).

Tur arī minēts, ka “Jānis nav vienīgais ilgdzīvotājs Latvijas vīriešu 100 populārāko personvārdu topā. Kopš 1918. gada topu nav pametuši arī: Pēteris, Aleksandrs, Andrejs, Vladimirs, Kārlis, Eduards, Roberts, Artūrs, Ēriks, Edgars, Mārtiņš, Vladislavs un Aleksejs. Tomēr īpaši jāatzīmē tieši Jānis un Aleksandrs, kas ir bijuši 100 populārāko personvārdu topā visos laika periodos un visos reģionos.”

10 populārākie vārdi 2017. gadā

Meitenēm: Sofija (281), Alise (246), Emīlija (236), Marta (201), Anna (173), Viktorija (171), Paula (154), Elza (149), Elizabete (135) un Gabriela (126).

Zēniem: Roberts (227), Marks (187), Markuss (182), Olivers (176), Gustavs (176), Kārlis (174), Daniels (169), Emīls (165), Aleksandrs (150) un Artjoms (9149).

Avots: PMLP dati uz 12.12.2017.

LA.lv