No staļļa uz skārni 0
Tas noticis Otrā pasaules karā. Mana vecāmāte zināja stāstīt, ka vāciešiem kritis vezumnieku zirgs. Lauzis priekškāju, un šie aiz žēlastības jūga lopiņu nošāvuši. Friči ļāvuši ņemt “frontinieku” gaļai, un, tā kā tajā laikā mutē nebijis ko bāzt, sievas ņēmušas ar’ un saimei no mīkstuma izcepušas kotletes.
Vīri nolocījuši ēdmaņu, aplaizījušies, un tiem aizmālētas acis, ka vakariņas ridātas pēc tradicionālām maltās gaļas receptēm. Otrā dienā terīnē kūpējusi zupiņa un karotes atkal lēkājušas pa šķīvjiem. Tak’ ēdamistabā ošņādamies ievilcies tas maita fašists, un Hanss mūsējiem prasa – kā garšo tprū? Piedevām ar kāju kārpījis grīdu, itin kā ar pakavu, zviedzis ihahā, līdz vīriem ticis pavisam skaidrs, ka viņi nošmakstina Lielvācijas kavalērijas vienību. Kā atcerējās vecāmāte – viens ēdājs teicies tūlīt laist viru pār kanti atpakaļ, otrs, pamezdams aizsākto telēķi, lavījies uz ārpusi, cits caurbira bubinājis uz kulinārēm, kas zirggaļu iemelojušas, ikreiz, kad viņu sagrābis skrejamais. Tā ir atmiņas liecība, ka Zemgalē bija iedzimta nepatika pret zirggaļas ēšanu un saprašana, ka ar beigtu zirgu ir darīšana ādminim, nevis miesniekam, proti, senči uzskatīja, ka bērīt’s kumeliņis nav lietojams uzturā. Apēst ķēvīti, kas vilkusi spožu arkla lemesi, būtu tikpat pātagojami kā servēt pensionāres galdā kaķi vai mopsi, šīs veco dāmu istablietas, vai ja feļetonisti notiesātu savus Pegazus.
Tomēr ir tautas, piemēram, džigiti kazahi, kam zirdziņš gadsimtiem bijis ne vien pieguļas biedrs, bet arī pamatbarība. Mūsdienās – delikatese, Kazahstānā zirga desas un kūpinājumi ir visdārgākie un augstvērtīgākie. Tagad no bērna kājas štopē māgā “diētiskus” cīsiņus, kuros apstākļu sagadīšanās pēc ir kriksītis gaļai līdzīgas taukainas vielas, cērt iekšā “visas tās ķīmijas”, kā saka pavecāki ļaudis – letiņi ēd pat krabju nūjiņas! Bet kas noticis, ka atvēries Eiropas zirggaļas pieliekamais un zirgkopības aizgādnis Ūsiņš nogulējis – pastētēs, pelmeņos, pīrādziņos – lopārsti viscaur atklājuši zviedzēju piemaisījumu smaku. Uz kombinātiem aizved godalgotus hipodroma rikšotājus un šķirnes ērzeļus. Gaidiet nākamo pārtikas kontrolieru trauksmes ziņu – viņi desu cehā atradīs i seglus, i žokeja cepuri un piešus gaļas tonnās, oi, padodiet man cāļa stilbiņu!
