Pasaulē
Eiropa

No Stokholmas atlidot līdz Rīgai kļuvis dārgāk: ieviests jauns vides nodoklis 16

Foto-Stefan Holm/Shutterstock

No 2018. gada 1. aprīļa Zviedrijā tika ieviests vides nodoklis lidojumiem, biļete no Stokholmas līdz Rīgai kļuvusi par 24 eiro dārgāka. Lauris, kas regulāri lido no Stokholmas uz Kopenhāgenu, “LA” stāsta, ka 2017. gadā lidmašīnas biļetes cena no Stokholmas uz Kopenhāgenu svārstījās no 30 līdz 120 eiro (atkarībā no sezonas un iegādes laika pirms lidojuma), bet pēc nodokļa ieviešanas biļetes cena ir sākot no 40 eiro. Lauris piebilst, ka lidmašīnas joprojām ir pilnas pat pēc nodokļa ieviešanas.

Priekšlikumu, ko karsti apsprieda parlamentā, saskaņā ar laikraksta “Dagens Nyheter” aptauju, 48% zviedru sabiedrības sagaidīja ar aplausiem un tikai 33% bija noskaņoti kritiski. Jaunieviestais nodoklis nozīmē, ka lidotgribētāji maksās par 60 kronām vairāk, pērkot biļetes iekšzemes lidojumiem, par 250 kronām vairāk – lidojumiem, kas ir līdz 6000 km, un par 400 kronām vairāk par lidojumiem, kas pārsniedz 6000 km. Izņēmums ir bērni līdz divu gadu vecumam, kuriem netiks piemērots nodoklis, un lidojumi uz ASV un Kanādu, kur tiek piemērots 250 kronu pielikums, jo gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Kanāda tiek uzskatītas par nozīmīgiem Zviedrijas biznesa partneriem.

Neskatoties uz to, ka priekšlikums par vides nodokļa ieviešanu lidojuma biļetēm izraisīja asu opozīcijas kritiku, Vides partija (“Miljöpartiet”) ar to ir nolēmusi startēt vēlēšanās rudenī kā ar vienu no saviem trumpjiem. Citu partiju pārstāvji gan to sauc par pirmsvēlēšanu laika “simbolisko” politiku, taču Vides partijas pārstāvis Pers Bolunds iebilst, ka ar jaunā nodokļa ieviešanu “debesis nenogāzīsies un Zviedrijas valsts nebeigs pastāvēt”. Debatēs izskanēja viedoklis, ka jaunais nodoklis negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbību reģionos un cilvēkresursu mobilitāti. Jāņem vērā vairāki faktori: Zviedrija atrodas nosacīti ārpus Eiropas teritorijas, tā ir trešā lielākā valsts Eiropā (447 435 km², salīdzinot ar Latvijas 64 589 km²) un attālums starp tās dienvidu un ziemeļu punktiem ir 1572 km, tāpēc reģionālās lidostas un iespēja pārvietoties ar lidmašīnu ir nozīmīgs faktors visu Zviedrijas reģionu sasaistē ar Eiropu.

Lidojuma nodokļa paaugstinājums ir spēkā jau trešo mēnesi. Kompānija “Ticket” (mazumtirdzniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar privāto ceļojumu biļešu pārdošanu) secina, ka lidojumu skaits uz Eiropu ir nedaudz samazinājies, bet tas nav saistāms tikai ar ieviesto nodokli. “Tas varētu būt arī saistībā ar paaugstinātajām procentu likmēm un dzīvokļu cenu samazināšanos,” teikts “Ticket” preses paziņojumā.

Saistītie raksti

Zviedrija jau reiz mēģināja ieviest vides nodokli lidmašīnu biļetēm, bet tas tika atcelts vēl pirms tā stāšanās spēkā. Izanalizējot visus “par” un “pret”, 2006. gadā tika secināts, ka ar lidošanu saistīto atgāzu daudzuma samazinājums neatsver tos zaudējumus, ko tā ieviešana radītu Zviedrijas uzņēmējdarbībai un ekonomikai.

Zviedrijas avionozares biedrības preses paziņojumā izskan viedoklis, ka lidmašīnu atgāzu kopējais daudzums nav tik iespaidīgs, kā par to runā, salīdzinājumā ar ceļu transportu, kas ir “atbildīgs” par 30% no kopējā izplūdes gāzu daudzuma. Iekšzemes lidojumu “pienesums” ir tikai 1% no visa kopējā izplūdes gāzu daudzuma, turklāt tas ir ievērojami samazinājies kopš 1990. g. Ar jaunā nodokļa ieviešanu prognozējamais izplūdes gāzu daudzuma samazinājums ir tikai 0,2%. Kad “LA” korespondente aptaujāja lidotgribētājus, atbildes bija viennozīmīgas – lai arī cenas ir augstākas, cilvēki tomēr izvēlas lidot. Trīs bērnu māmiņa Baiba apgalvo, ka, viņasprāt, cenas nav kāpušas tik dramatiski, lai izvēlētos citu pārvietošanās līdzekli. Ar lidmašīnu visātrāk var nokļūt no punkta A līdz punktam B, un tas ir svarīgi, ja ceļo kopā ar trim bērniem, viņa piebilst.

LA.lv