No Stokholmas… bez riteņiem 0
Šāda informācija var būt noderīga, ja esat nolēmis ceļot, atrodoties ratiņkrēslā.
Dzīvē ir tā noticis, ka man tas ir jādara.
Nolēmu doties braucienā uz Stokholmu ar prāmi. Tas tiešām ir iespējams. Rīgas pasažieru ostā ērti var iekļūt. Informācijas un kases lodziņi ir ļoti ērtā augstumā. Lifti ir lieli un plati, ar ratiņkrēslu iekļūt un izkļūt nav ne mazāko problēmu. Nokļūšana uz kuģa ir ērta. Uz rampas ir kāpumi un kritumi, bet ar asistenta palīdzību tos pārvarēt ir viegli. Iespējams izmantot savu pavadoni vai arī var saņemt no prāmja komandas. Palīdzības nepieciešamība jāpiesaka 24 stundas iepriekš vai arī rezervējot braucienu. Ja nedaudz kustas kājas, tad ir iespējams dzīvot parastā kajīte. Ja ir lielākas grūtības, tad var rezervēt kajīti, kas domāta speciāli invalīdiem. Tur durvju aile ir platāka, duša un tualete ir bez pakāpiena. Rezervējot kajīti speciāli invalīdam, par to nav augstāka cena. Tas tikai jāizdara laikus. Nokļūšana uz prāmja veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, deju un šovu zālēm arī ir iespējama bez jebkādiem sarežģījumiem. Arī nobraukt no prāmja Stokholmas ostā ir vienkārši.
Pilsētā pārvietojāmies bez sabiedriskā transporta. Nokļuvām vajadzīgos veikalos un apskates vietās. Taču iebraukt mazajās kafejnīcās un veikaliņos ar ratiņkrēslu nav iespējams. Visur ir pakāpieni.
Taču radās citas problēmas. Tagad ir februāris un ir sniegs un sals. Ielas un ietves ir jākaisa. Mums to dara ar sāls maisījumu, bet Zviedrijā ar nelielām šķembiņām. Nobraukuši vairākus kilometrus, atklājam, ka invalīdu ratiņkrēsla mazo riteņu riepas ir sagrieztas. Iespējamība tos samainīt gandrīz nekāda. Tā arī atgriezāmies uz diskiem. Dodoties ceļojumā, būtu jārēķinās ar šīm atšķirībām.
