Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. aprīlis, 2014
Drukāt

LKA nākamā vadītāja Rūta Muktupāvela sola stiprināt visas augstskolas katedras
 (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Vai tu esi aktieris vai dejotājs?” tādu jautājumu bieži vien uzdod Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) studentiem. Nākamā LKA rektore Rūta Muktupāvela ir apņēmības pilna stiprināt ne tikai studiju pro­grammas, kuru absolventi kāpj uz skatuves, bet arī tās programmas, kur skolo kultūras teorētiķus, menedžerus un sociologus, kā arī starpkultūru sakaru veidotājus.

Pētījusi latviešu tradīcijas


R. Muktupāvela, kuru LKA Satversmes sapulce izraudzīja starp četriem rektora amata pretendentiem, pati studējusi LKA gan maģistrantūrā, gan arī doktorantūrā, iegūstot doktora grādu kultūras teorijā. Iepriekš R. Muktupāvela bija studējusi Maskavā un Viļņā plašā studiju programmā, kurā bija apvienota vēsture, sabiedriskās, valsts un tiesību zinātnes. Studējot Viļņā, R. Muktupāvela apguva lietuviešu valodu, kas lieti noderējusi tālākajās darba gaitās.

“Esmu Kultūras akadēmijas produkts. Kursi, ko te piedāvāja, man likās fantastiski. Tāpat kā pasniedzēji. 90. gadu sākumā tas bija kas neiedomājams, ka var būt lekcijas psihoanalīzē. Kultūras teorija toreiz bija pavisam jauna lieta, jauna zinātne,” atceras R. Muktupāvela. “Kultūras teorija ir meta zinātne, kurā iekļaujas gan humanitāro, gan sociālo zinātņu aspekti. Tāpēc kultūras studijas ir starpdisciplināras. Tā ir mūsu niša un unikalitāte. Pirmais rektors Pēteris Laķis šo augstskolu veidoja kā elitāru izglītības iestādi ar plašu kultūras redzējumu. Pie tā arī cenšamies turēties.”

Jau kopš 1999. gada topošā rektore lasījusi lekcijas LKA, līdz ar to varējusi vērot gandrīz visu LKA attīstību. Kopš 2011. gada R. Muktupāvela ir LKA asociētā profesore. Vada arī LKA Zinātniskās pētniecības centru un tajā ir vadošā pētniece. Kultūras teorija ir gana plaša joma, R. Muktupāvela vairāk specializējusies tieši tehnoloģiskos un kultūrantropoloģiskos pētījumos, tostarp pētījusi dažādu latviešu tradīciju attīstību.

Akadēmiķi vai praktiķi?


Rektora vēlēšanas LKA aktivizēja diskusiju par šīs augstskolas tālāko attīstību. Rektora amata pretendenti diskutēja par to, vai LKA arī turpmāk jāsniedz tikpat akadēmiska izglītība vai arī vajag piedāvāt profesionālas ievirzes augstāko izglītību. Viens no rektora amata kandidātiem pat izteicās, ka LKA absolventu zināšanas esot “vispusīgi virspusējas”. Tātad zina visu, bet tā īsti neko.

R. Muktupāvela gan uzskata: “Akadēmijai jāsniedz akadēmiskā izglītība. Te nav divu variantu. Protams, mums jāņem vērā studentu vēlmes. Ja reflektanti sacītu, ka vēlas, lai studiju noslēgumā viņiem tiktu piešķirta arī kāda kvalifikācija, būtu jādomā, kā pārveidot studiju kursus. Bet nav bijis tāda pieprasījuma. Savukārt profesionālu izglītību kultūras jomā var iegūt Kultūras koledžā, kuru nu integrējam akadēmijā. Kultūras koledžas absolventi, ja viņiem nepietiks ar šo profesionālo izglītību, varēs stāties akadēmijā un attīstīt akadēmiskās zināšanas. Nepiekrītu, ka LKA sniegtās zināšanas būtu virspusējas, tās vairāk ir vispusīgas, jo mūsu studenti iemācās domāt patstāvīgi, turklāt paraudzīties uz katru fenomenu no dažādām pusēm.”

Bet vai darba tirgū ar to pietiek? Topošā rektore atbild ka, pēc aptaujas datiem 2013. gadā, bez darba pirmajā gadā pēc studijām ir tikai 6,8 procenti akadēmijas absolventu.

Tajā pašā laikā R. Muktupāvela atzīst, ka LKA studentiem ir vēlme līdztekus akadēmiskam skatījumam gūt arī praktiskas zināšanas. Tāda iespēja ir, strādājot praksi vai piedaloties pētījumos. Iespējams, ka praktisko sadaļu studiju programmās vēl paplašinās.

Iecerēts arī konkretizēt studiju programmas. Piemēram, studiju programma “Mākslas” tiks sadalīta trijās konkrētākās pro­grammās: “Kultūras studijas”, “Starpkultūru komunikācija” un “Teātra un audiovizuālās mākslas”. “Tad studenti vairs nestudēs abstraktā studiju programmā,” teic R. Muktupāvela.

Viņa arī norāda, ka stiprinās visu jomu studijas LKA, lai neviena katedra nejustos pabērna lomā. Tāpat iecerēts attīstīt pētniecības centru, kas tikai nesen – 2012. gadā – ieguvis jaunu elpu un sācis aktīvi strādāt, saņēmis ievērojamu grantu no Latvijas Zinātnes padomes, kā arī cer iegūt finansējumu Valsts pētījumu programmu projektu konkursā nākamajā posmā.

Vajag jaunu ēku


Viens no mērķiem, ko plāno sasniegt nākamā rektore, ir jaunu, modernu telpu iegūšana. Patlaban studenti augstskolā ir pārāk saspiesti. Piemēram, topošajiem audiovizuālās mākslas speciālistiem nav paviljona filmēšanas vajadzībām. Jācenšas iztikt ar nelielām auditorijām. Pēc R. Muktupāvelas domām, visām mākslas augstskolām būtu jāatrodas centrā. LKA patlaban ir Latgales priekšpilsētā. Iecerēts atrast kādu valstij piederošu, bet patlaban neizmantotu ēku, ko varētu renovēt un pielāgot LKA vajadzībām, ja vien nākamajā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzekļu plānošanas periodā izdosies rast finansējumu. LKA klusi cer, ka varbūt vecā Nacionālās bibliotēkas ēka varētu tikt piedāvāta LKA. “Tā būtu valsts iespēja nodemonstrēt, ka tai patiešām rūp nacionālā kultūra,” saka R. Muktupāvela.

Vēl viena no praktiskām lietām, ko viņa cer atrisināt, ir vienkāršot LKA studentu piekļuvi mākslas notikumiem: lai viņi izrādes, izstādes, koncertus varētu apmeklēt vai nu par brīvu, vai ar ievērojamu atlaidi, jo šādu pasākumu apmeklēšana ir nozīmīga LKA studiju sastāvdaļa.

Kamēr citas augstskolas aizvien aktīvāk cenšas piesaistīt studentus no ārzemēm, R. Muktupāvela norāda, ka daļa LKA studiju programmu, piemēram, “Tradicionālā kultūra un latviešu folklora”, ir pārāk specifiskas, lai spētu ieinteresēt gana daudz ārvalstnieku. Bet Laikmetīgās dejas horeogrāfijas studiju programma, ko vada profesore Olga Žitluhina, jau tagad piesaista studentus gan no Rietumiem, gan Austrumiem.

Katram savs 
mazais lauciņš


LKA ir viena no tā sauktajām mākslas augstskolām, kas finansējumu saņem no Kultūras ministrijas, bet izglītības politikas jautājumos jāsadarbojas arī ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Protams, sadarbība ar divām ministrijām, kuru intereses ne vienmēr saskan, nav viegla. Taču R. Muktupāvela priecājas, ka beidzot varot just, ka IZM ir interese par Latvijas mākslas augstskolu nākotni.

Vai Latvijā vajadzīgas trīs augstskolas, kas cieši saistītas ar kultūras jomu? Tajās visās kopā ir tikai nedaudz vairāk kā 2000 studentu. Varbūt LKA, Māk­slas un Mūzikas akadēmijai būtu jāapvienojas? “Pašās augstskolās nav bijušas šādas iniciatīvas,” atbild R. Muktupāvela. “Turklāt apvienošanās būtu grūta augstskolu specifikas dēļ. Mākslas un Mūzikas akadēmijas ir samērā senas augstskolas ar savām tradīcijām. Katrai augstskolai ir savs virziens gan pētniecībā, gan studijās. Apvienotā augstskolā pazustu pamats, uz kura bal­stās LKA – starpdisciplinaritāte. Turklāt neviena cita mākslas augstskola nenodarbojas ar kultūras procesu un kultūras politikas pētniecību.”

Vai tiešām ar šo pētniecību iespējams nodarboties tikai atsevišķā augstskolā? “Ja apvienotos, mēs būtu tikai apakšstruktūra kādā citā augstskolā, kaut kultūras procesu pētniecība ir ļoti nozīmīga. Un kāds būtu ieguvums? Likvidējot katras augstskolas administrāciju, nebūt nebūtu liels ietaupījums, jo māk­slas augstskolas administrācijas ir mazas,” spriež ­
R. Muktupāvela.

Taču sadarbība ar citām augstskolām ir iespējama, piemēram, veidojot kopīgu doktorantūras skolu. Jo ir studiju kursi, ko nepieciešams apgūt dažādu augstskolu studentiem. Labāk ir, ja viņi tos klausās kopā. Gan pasniedzējam nav jāskraida pa augstskolām, gan dažādu augstskolu doktoranti kopīgās lekcijās iepazīstas, veido sadarbību, nodibina sakarus, kas noder tālākos kopīgos pētniecības projektos un darba tirgū. Vēl augstskolas var sadarboties kopīgos pētniecības projektos.

Fakti


Iepriekšējais LKA rektors Jānis Siliņš amatu atstās, jo viņam beigsies pilnvaru termiņš. Rūta Muktupāvela rektora amatā vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.

Uz LKA rektora amatu pretendēja arī LKA asociētais profesors loģikā un kultūras teorijā filozofijas doktors Edmunds Apsalons, LKA profesore un vadošā pētniece doktore mākslas zinātnē Inga Pērkone-Redoviča, LKA Kultūras menedžmenta un socioloģijas katedrā strādājošais filoloģijas doktors Ivars Bērziņš.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Esmu beigusi šo augstskolu pirms kādiem gadiem 10 un nekad neesmu nožēlojusi šo savu izvēli, kas man deva ļoti daudz kā cilvēkam. No otras puses, bija neiespējami atrast darbu profesijā mūsu mazajā valstī, kur gribētāju strādāt kultūras jomā vienmēr bijis ļoti daudz, bet darbvietu – maz, jo īpaši krīzes laikos.

Draugiem Facebook Twitter Google+