Mobilā versija
0.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
25. septembris, 2017
Drukāt

No stundu saraksta pazudīs mājturība, vietā nāks tehnoloģijas un drāma (44)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Pēc jaunā mācību satura ieviešanas skolām būs liela brīvība mācību plānu veidošanā, tāpēc daļā skolu apgūstamo mācību priekšmetu skaits varētu samazināties, bet citās tas pat varētu pieaugt.

Tas izriet no šodien publiskotā jaunā mācību satura. Publiskotais saturs, kas paredz vienotu skatījumu uz bērnu izglītošanas no pirmsskolas līdz pat vidusskolas diploma saņemšanai, gan vēl nav tā gala variants. Tas nodots sabiedriskai apspriešanai, kas turpināsies līdz februārim un tikai pēc tam tiks sagatavoti un nodoti izskatīšanai valdībā trīs dokumenti: pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kā arī pamatizglītības standarts un vidējās izglītības standarts.Plānots, ka valdība lēmumus pieņems līdz šī mācību gada beigām un jau nākamajā mācību gadā to sāks ieviest pirmsskolās un 1. klasē, pēc tam pakāpeniski – arī citās klašu grupās.

Jaunā mācību satura izstrādātāji formulējuši sasniedzamos rezultātus skolēnam septiņās mācību jomās (skat. uzziņu), beidzot pirmsskolu, 3., 6. un 9. klasi. Taču, kādā veidā šie rezultāti tiks sasniegti, tas jau būs katras skolas un arī skolotāja ziņā. Tāpēc satura izstrādātāji tikai noteikuši jomas, kādas skolēniem jāapgūst. Kādi mācību priekšmeti šajās jomās skolās būs, to mācību iestādes varēs lemt pašas atkarībā no tā, kādi resursi tām pieejami un kādas ir skolas skolēnu vajadzības. Tā, piemēram, fizika skolās varēs būs atsevišķs mācību priekšmets, bet varēs būs arī sastāvdaļa (modulis) mācību priekšmetam “Dabaszinības”. Tāpēc plānots noteikt stundu skaitu katrai no mācību jomām, bet cik atvēlēt katram no priekšmetiem, lems skola.

Līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu skolās iespējama arī jaunu mācību priekšmetu parādīšanās: “Drāma” (izpildītājmāksla), “Inženierzinības”, “Dizains un tehnoloģijas”. Te gan jāatgādina, ka skola šos moduļus var neizdalīt kā atsevišķus mācību priekšmetus. Svarīgākais, lai skolēni apgūtu kompetences, kas iekļautas šajos moduļos. Toties no mācību priekšmeta klāsta pazudusi “Mājturība”, kā arī “Ētika”. To elementi gan saglabājas attiecīgi tehnoloģiju un sociālo zinību jomā.

Jaunais saturs paredz arī to, ka vidusskolas 11. un 12. klasē skolēns pats varēs izvēlēties, kuras mācību jomas apgūt optimālajā un kurus augstākā līmenī. Arī te padziļināto mācību priekšmetu piedāvājuma klāsts gan būs atkarīgs no skolas iespējām.

Kā atzina Dace Namsone, viena no jaunā mācību satura veidotājām, skolas Latvijā ir ļoti dažādas un tas ņemts vērā.

Viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams jauns mācību saturs ir tas, ka mūsdienu pasaule ir ļoti mainīga. Iespējams, pat 65 procenti bērnu, kas tagad uzsāk mācības skolā, strādās profesijā, kāda šodien vēl neeksistē. Turklāt arī šodienas bērnu dzīves laikā pasaule turpinās mainīties, tāpēc skolā jāapgūst ne tikai mācību priekšmeti, bet arī tā sauktās caurviju prasmes, kas nostiprinās bērnos ieradumu mācīties: pašizziņa un pašvadība, domāšana un radošums, sadarbība un līdzdalība, digitālā.

Ko mācīs skolās?

Kādam vajadzētu būt skolēnam 2030. gadā, kad jaunais mācību saturs būs pilnībā ieviests?

* Atbildīgs sabiedrības dalībnieks, kurš iedziļinās, līdzdarbojas un sadarbojas, lai kopā ar citiem veidoti tādu sabiedrību, kādā vēlamies dzīvot;

* Persona ar pašapziņu, kurš ciena un rūpējas par sevi un citiem;

* Radošs darītājs, kurš ievieš inovācijas;

* Lietpratējs izaugsmē, kur mācīties nemitīgi un ar aizrautību kļuvis par ieradumu.

Sīkāk iepazīties ar jaunā mācību satura projektu, kā arī izteikt savus priekšlikumus var vietnē 

Pievienot komentāru

Komentāri (44)

  1. Kā man rādās, tad IZM darbiniekiem, kuri veidojuši Skolu 2030 pašiem trūkst “Atbildīgs sabiedrības dalībnieks, kurš iedziļinās, līdzdarbojas un sadarbojas, lai kopā ar citiem veidoti tādu sabiedrību, kādā vēlamies dzīvot”

  2. Kas par muļķibām. Nekādas drāmas, ne citas! Ar prātu jādraudzējas. Kādam izskatās nav kur likt savu laiku.

  3. Vai kāds varēs pateikt, ko darīs skolotāji, kuriem ir mājturības skolotāja kvalifikācija? Vai tiešām bija jēga tad augstskolā iegūt šo izglītību,lai tagad pārkvalificētos un varētu mācīt citu priekšmetu????

    • Kurš tad domā par skolotājiem?Kurš domā par likvidēto skolu skolotājiem? Solītais sociālais spilvens nedarbojas, esam aiz borta.
      Savulaik skolotāji apguva veselības mācības ritmikas u.c. kvalifikācijas. Nevienam to tagad nevajag.

  4. ĪHAHAHĀ !
    Mācīs profesijām, kuras, varbūt, būs pēc 20 gadiem,
    bet, iemācīs… alu laikmeta vergu profesijām !!!

  5. Tiešām varētu padomāt, ka mājturība – stunda, kurā māca tikai adīt un izšūt. Ļoti labi iederētos arī budžeta plānošana, laika plānošana, drošība mājās, internetā, uz ceļa. Es sūtu bērnu skolā, lai viņš tur kaut ko iemācās, bet sanāk, ka man pašai jāmāca lietas, kas ir svarīgas. Skola ir vieta, kur tikai atsēž?
    Man nav nekas pret skolotājiem – jūs jau neesat vainīgi, Izglītības ministrija vēl nav pārkāpusi no autiņiem uz 1. klasi. Cik tad ir vēcāki, kas var iemācīt, lielai daļai pašaiem jāmācās, tātad… Šķiet, ir izdevīgi veidot bezsmadzeņu radījumus. Tie daži eksemplāri – gan jau noēdīsim tāpat.

  6. Šī “mainīgā pasaule”, kas šeit, pēc visa spriežot, ir izvēlēta par etalontēlu un izejas pozīciju, nav nekas cits kā mūsu pašu sadrumstalotās, trivialitāšu pārpilnās mentalitātes spoguļattēls. Kad ideja par “mainīgo pasauli” kļūst pašsaprotama, mēs tai neapzināti pielāgojamies, kā rezultātā pasaule kļūst vēl “mainīgāka” – tā zaudē savu jēgsaturību un visas likumsakarības, izņemot vienu – mums ir tai “jāpielāgojas”, kļūstot par pilnīgi amorfiem, bezprincipiāliem, bezpersoniskiem radījumiem. Šādai mentalitātei nav nekāda sakara ar “pašizziņu”, tieši otrādi – tā vedina uz pilnīgu atkarību no apstākļiem, pilnīgu identitāti ar haotiskajām norisēm, veicinot personības tālāku sadrumstalošanu. Tā ir histērijas pazīme. Diemžēl neizskatās, ka šī progresija ir apturama – kā jebkurš pārspīlējums tā droši vien sabruks pati no sevis, kad būs sasniegusi galēja absurda pakāpi. Es neticu, ka “radošie darītāji” un “izaugsmes lietpratēji” izvēlētos šo vispārpieņemto “mainīguma” ideju kā savu vadlīniju, ja vien nevēlētos iedzīvoties veģetetīvajā distonijā, depresijā, izdegšanas sindromā u. tml. “mūsdienīgās” parādībās, kas ir aprakstītās mentalitātes likumsakarīgas konsekvences.

  7. Aprakstītais personības ideāls drīzāk varētu raksturot pilnīgi nobriedušu, 40 – 50 gadus vecu cilvēku, bet ne jau astoņpadsmitgadīgu knariņu, kurš tikko pabeidzis skolu. Protams, ir saprotama pedagogu vēlme maksimāli vispusīgi aprīkot jauno cilvēku dzīvei, bet vai tādējādi šajos 12 gados netiek sakrāmēts pārāk daudz, aizmirstot, ka personības attīstība turpinās arī pēc 18 un ka varbūt pastāv gara dzīves jomas, kuras atslēdzas tikai pēc noteikta dzīves brieduma sasniegšanas? Kas gan notiek ar bērnību, ja cilvēkus par varītēm grib maksimāli ātri padarīt par pieaugušiem, “atbildīgiem sabiedrības dalībniekiem”? Ir tā, it kā vecākā paaudze vēlētos jaunajā izlabot paši savas kļūdas, ieraudzīt viņos paši savu nepilnību un mazvērtību labojumu, aizmirstot, ka tie tomēr ir citi cilvēki, kuri arī vēlas gūt paši savu pieredzi un savas zināšanas nevis tikai saņemt pilnīgi visu jau gatavā veidā. Tas, ka tagad grib pasniegt arī “pašizziņu” un “radošumu” jau ir nākamais likumsakarīgais solis šajā neapturamajā virzībā. Vienmēr atcerēšos sava vēstures skolotāja vārdus, kurš teica: “Izbaudiet to, ka esat jauni, jo pieauguši būsiet vēl apnicīgi ilgi”. Citādi noformulētu šo vēsti reiz redzēju uz kādas sienas Rīgā, kur bija uzrakstīts: “Nepa*irs bērnību!”, haha! Novēlu tagadējiem bērniem un jauniešiem labi izpriecāties un īpaši neiespringt!

  8. Štrunts ar mājturību, kāpēc tiek saglabāts jēdziens “mazākumtautību valoda”? Valodas mācība jāiedalā valsts valodā un svešvalodās. Te sanāk, ka divvalodība tiek ielaista pa ķēķa durvīm…

  9. Kopumā murgs. Mājturība, personīgi man riebās….gatavot ēdienu māku, adīt māku utt. BET neko no tā neiemācījos mājturībā. Priecājos, ka meitai šis priekšmets vairs nav videnē….tam būtu jēga, ja iemācītu tiešām praktiskas un noderīgas lietas mūsu dzīves apstākļiem šodien. Bet tur moka ar kaut kādiem projektiem utt, un tad brīnās, ka jaunām meitenēm riebjas filcēt un izšūt…kas vēlēsies, pats apgūs šīs prasmes. Un vēl jautājums – kas tos visus modernos priekšmetus mācīs? Ko darīs mājturības skolotājas? ā, nu tur jau arī būs drāma….

    • Bet vai tāpēc, ka ir bērni, kuriem nepatīk sports, matemātika, fizika vai mūzika, šie priekšmeti būtu jāizņem no programmas? Problēma drīzāk ir citur – kā to pasniedz un cik daudz ir programmā. Jā, ne visiem patiks šūt un adīt, kāda meitene ar prieku ietu kopā ar puišiem kokapstrādi mācīties un kāds puisis adīt, bet to varētu atrisināt arī savādāk, nekā pilnībā izvācot mācību priekšmetu. Un pie idiotiskiem skolotājiem, kas augstprātīgi saukā tevi par nejēgu, ja neizdodas ar pirmo reizi noadīt glītu rindiņu vai pareizi uzrakstīt teikumu angļu valodā, ikviens priekšmets var sākt riebties. Kad mani mācīja tamborēt, man tas riebās, jo skolotāja bija pretīga. Vēlāk, pie citas skolotājas man nebija pretenzijas pret mājturību. Tiesa, rokdarbniece arī neesmu, bet ja vajadzēs, savas zeķes salāpīšu un pat kleitu uzšūšu. Dažādi mācību rpiekšmeti un vēl dažādākie pulciņi paplašina bērna redzesloku, ļaujot iemācīties gan dzīvē noderīgas prasmes, gan atrast savas intereses. Jo kā gan jaunais cilvēks var kaut ko uzzināt, ja to nepamēģina? Turklāt pieaugušo dzīvē var gadīties neatrast laiku, lai izmēģinātu ko jaunu un, iespējams, atklātu sev jaunu talantu un/vai hobiju.

    • Protams, ar tādiem nagiem, kā vairums meiteņu nāk uz skolu, ne paadīt, ne filcēt, ne izšūt nevar gan. Kāpēc jāgatavo ēst, ja var ieskruet maķītī vai hesītī.

  10. Vājprāts, es biju tik laimīga, ka man skolā bija mājturība un pat mājturības novirziens, tagad izaugs skuķis un nepratīs pat vienkāršu zupu izvārīt , jo tagadējās māmiņas arī vairs neko neprot, lai meitai ko iemācītu. Nu ja – drāma jau noteikti svarīgāka. Kad šis pateiks – eju pie citas, lai varētu nospēlēt skaistu drāmu.

    • Visādām jaunajām māmiņām bieži vien nav pat laika. Atceros reiz uzietu sludinājumu, kur māte meklēja aukli ar darba laiku no rīta līdz vēlam vakaram, es pat teiktu – naktij, kad bērnam jau ir jāguļ. Un iemesls, kāpēc tik daudz laika – māmiņa pēc darba ir nogurusi un grib no bērna atpūsties. Jā, atpūsties no BĒRNA. Dažiem cilvēkiem veicas, citiem neveicas un skola var būt vienīgā vieta, kur atklāt sev jaunu pasauli. Tāpēc es arī neatbalstu mājturības izskaušanu. Var jau pamainīt programmu, vairāk laika veltīt tieši ēdiena gatavošanai un ikdienā nepieciešamākajiem rokdarbiem, ar pārējām rokdarbu mākslām iepazīstinot tik daudz, lai būtu zināms, kas tas ir, kā tas notiek, sarežģītākas detaļas atstājot interesentiem.

  11. Mans secinājums: skolās izglītību ar mērķi bērniem kaut ko iemācīt aizstās neirolingvistiskā (vai eirolingvistiskā) programmēšana.

    • Ja skolotāji pāŗvaldītu neirolingvistisko programmēšanu, tad daudziem bērniem skola nevis riebtos, bet būtu iemīļota vieta. Jo reizēm vajag tik maz, lai bērns saprastu to, kas līdz šim bijis viena liela migla. Pat alfabētu var vienā nedēļā iemācīt tam, kurš jau gadu cīnījies. Bet skolotājiem NLP nez kāpēc kā nemāca, tā nemāca.

  12. Sen jau to mājturību vajadzēja likvidēt, savādāk Latvijas vīrieši galīgi izlaidušies, nemāk pat sev paši uztaisīt ēst un labi ja viens no trīsdesmit aizdomājas dzīvē kļūt par galdnieku vai reizi dzīvē izgatavot kādu mēbeli. Meitenes savukārt ne visas adīs zeķes un cimdus, ja nemāk smukus musturus adīt (nevar uzreiiz taču uzadīt perfekti), tad lai labāk atbalsta 80gadīgas adīšanas meistares, pērkot adījumus gadatirgos. Tā lūk.

    • Ļoti sekls uzskats par mājturību, žēl, ka tā, bet pieļauju, ka tāds iespaids varetu būt no dažiem skolotājiem, kuriem būtu laiks skolu pamest. Mājturība nerunā tikai par konkrētu izstrādājumu radīšanu, šeit vairak būtu jāsaprot, ko skolēns iegūst radīšanas ceļā. Nav uzreiz jāgrib kļūt par galdnieku, bet kaut kādai saprašanai topošajam vīrietim ir jābūt par mājas lietām, savādāk kur tu liksi pēc tam dzīvē tādu baltroci, kas pat nezina kā skrūvi ieskrūvēt. Zēniem pēc programmas arī ir tādi temati kā uzturs un apģērbs, lai iemācītos sevi aprūpēt, protams, nav zināms cik skolotāji tiešām šos tematus nopietni māca.
      Meitenēm savukārt noder zināšanas dažādās rokdarbu tehnikās un citos tematos daudzu vienkāršu iemeslu pēc – lai neizaug par neprasmīgām, nekam nederīgām mājas pavarda sargātājām, lai iemācītos atbildību pret lietām, lai apzinātos cik kas ko maksā, lai veikalā neapčakarē, jo nezina neko par kvalitāti, lai iemācītos nekrist panikā un radoši risināt sadzīves situācijas, lai…lai… tā var turpināt mūžīgi. Un neaizmirsīsim, ka praktiska darbošanās ir vajadzīga smadzeņu un motorikas attīstībai. Ko jūs paši varat iedot bērnam padarīt, lai viņš veiksmigi attīstītos – planšeti, telefonu? Tā ari jaunā paaudze izaugs par robotiem…

  13. Organizēta tautas degradācija.

  14. Pēc šī scenārija drīz nebūs neviena inženiera, tikai 100 drāmas izpildītāju Rīgā.
    Murgs

  15. Ko “drāma” ! Tad jau vajag iet līdz maksimālajam- traģēdijai. Tā vēl svarīgāka.

  16. Humors un satīra. Ideja nav slikta. Lai skolas pašas tiek galā ar savu skolēnu apmācību. Izglītības ministriju likvidēt kā tādu, jo tā vairs nekādas funkcijas attiecībā uz bērnu izglītošanu sev neparedz, tai paredzēto finansējumu izdalīt skolām. Viens birokrātijas midzenis tiks likvidēts un tas jau būs liels sasniegums.

  17. nu vienkarsi feini.bus rubotu paaudze,bezetikas bez pamatzinibam par dzivi virietim un sievietei,nu cik var tautu nidet.,,,,,,,,,ja nevar ta,tad savadak………..

  18. ķīmija pazudusi? laikam jau vairs nevajadzēs tādu priekšmetu

  19. Nu gan vājprāts!

  20. darbs būs Kultūras akadēmijas ”saražotajiem” režisoriem

  21. Debīli ,pēc tam lai nebrīnās ka skuķis 20 gados nezin kas ir šujamadata utt…

    • tipisks piemērs , ja sieviete, tad jāšuj. ptretīgi kā programmē stereotipus. ādas ģērēt, linus kult, gaļu sālīt kapec nemāca?

      • Nu jā, kāpēc gan vispār kaut kas jāprot. Visu taču var dabūt gatavu, galvenais, lai nauda ir. Tikai bomzenes lāpa zeķes un alu cilvēki paši savas problēmas risina. Mūsdienu modernais cilvēks prot skaļi un gudri dirst, bet visu vajadzīgo pasūta internetveikalā. Īstenībā, priekš ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem izdevīgi. Skaists ceļš uz patērētājsabiedrību. Galvenais tikai spēt iesēt sabiedrībā domu, ka kaut ko mācēt un darīt ir aizvēsturiski, stulbi un nekam nederīgi. Pukstat par steretipiem, bet paši tādus cenšaties radīt. P.S. Arī vīriešiem ir jāprot salāpīt savas zeķes.

  22. Uzskatu, ka MAJTURIBA obligati vareja pailkt stundu saraksta. Ta dzive daudz ko dod. Mums roboti nav vajadzigi. Pietiek skoleniem ar tiem datoriem gan majas, gan skola.

  23. Ja mājās nebūs mājturības, tad ģimenē sāksies drāma. Un tad jau bez ētikas arī neiztikt.

  24. Tiešām būs drāma

  25. Nu īsta drāma…

  26. LASU: “no mācību priekšmeta klāsta pazudusi “Mājturība”, kā arī “Ētika”. To elementi gan saglabājas attiecīgi tehnoloģiju un sociālo zinību jomā”. SAPROTU – neesam vienīgā skola Latvijā, kas jau otro gadu neveiksmīgi mēģina sameklēt koka un metāla tehnoloģiju (mājturība un tehnoloģijas zēniem) skolotāju.

    • Man ir mājturības skolotāja diploms, nostrādāju 5 gadus skolā. Pa tādu atalgojumu vairāk nestrādāšu, tikko pēc augstskolas par 1,5 slodzēm 180 Ls uz rokām, Rīgā dzīvokļa īre bija 200 Ls tajā laikā. Plus visam tam klāt slikta materiālā bāze un vadības norādes – kaut kā jau tiksi galā vai izdomā kaut ko no nekā.

  27. LASU: “piemēram, fizika skolās varēs būs atsevišķs mācību priekšmets, bet varēs būs arī sastāvdaļa (modulis) mācību priekšmetam “Dabaszinības””. SAPROTU – ja ir skolotājs, tad fizika, ja nav – tad dabaszinības.

  28. Kāpēc drāma, Latvijai piemērotāka būtu traģēdija..

Draugiem Facebook Twitter Google+