Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
6. februāris, 2012
Drukāt

No svešvārdiem neizbēgt

06022012_gs_20

Aizkaitināts par to, cik bieži, uzrunājot sabiedrību, premjerministrs Valdis Dombrovskis lieto terminu “fiskāls”, uz redakciju zvanīja daugmalietis Jānis Krūmiņš: “Līdzko Dombrovskis piedalās kādā televīzijas raidījumā, tā saka ”fiskālais”. Gribas gāzt pa televizoru! Kāpēc jālieto svešvārds?” Jautāts, vai viņš saprot, ko nozīmē vārds “fiskāls”, lasītājs atbildēja: ”Aptuveni.”


 

Premjerministrs Valdis Dombrovskis allaž paturot prātā, ka, vēršoties pie noteiktas cilvēku grupas, ir svarīgi savu vēstījumu pasniegt tieši viņiem saprotamā veidā. Tādēļ, uzrunājot ļaudis, kuri, iespējams, mazāk orientējas sarežģītā terminoloģijā, valdības vadītājs cenšoties savu sakāmo formulēt vienkāršāk.

Tomēr, izsakot viedokli diskusijās valdībā, Saeimā, nozaru speciālistu auditorijās vai citur, ko nereti atspoguļo mediji, bez šādiem terminiem iztikt nav iespējams. Termina “fiskāls” biežo piesaukšanu Ministru prezidents attaisno ar to, ka valodnieki pagaidām nav atraduši vienlaikus īsu, ērti lietojamu un precīzu tā latviskojumu, kas skaidri izteiktu šā vārda jēgu un saturu.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece, filozofe Skaidrīte Lasmane noliedz, ka premjerministra uzrunas sabiedrībai vai atbildes žurnālistiem būtu pārlieku sarežģītas. Viņasprāt, V. Dombrovska sacītais parasti ir ļoti loģisks un skaidrs, tomēr Ministru prezidenta komunikāciju ar tautu profesore vērtē kā neprasmīgu.

 

“Iespējams, viņa teikto cilvēki nesaprot, jo tas ir pārlieku bezpersonisks. Šobrīd liela sabiedrības daļa gaida uzmundrinājumu. Taču pat svētku reizēs premjerministrs cilvēkus neuzrunā, jo nav skaidrs, kam viņa teiktais ir adresēts,” viņa spriež.

 

“No svešvārdu lietojuma pilnīgi izvairīties gan nav iespējams. Sadzīvē ienāk dažādas jaunas lietas un tās tūlīt nepieciešams nosaukt vārdos. Īpaši, kas attiecas uz jauninājumiem saistībā ar tehnoloģijām, internetu un finanšu nozari, mēs neizbēgsim no svešvārdiem, terminiem vai internacionālismiem,” skaidro S. Lasmane. Turklāt viņa atgādina, ka ir tādi termini un svešvārdi, ko var, un tādi, ko nevar aizstāt ar vienkāršākiem vai latviskākiem vārdiem. Daļa no tiem tiešām piesārņo valodu, turpretī daļa bagātina. “Nav labi, ka cilvēki pieprasa, lai viņiem piedāvā tikai ļoti vienkāršotu informāciju. Domāju, ja cilvēks vēlas saprast notiekošo, ir tikai normāli, ka arī viņam mazliet jāpiepūlas. Pašizglītošanās, savas valodas bagātināšana, kopšana un sekošana līdzi tās attīstībai ir katra cilvēka personiska atbildība,” saka filozofe. Viņa atzīst, ka valodai ir jāattīstās, taču šobrīd ir grūti piedāvāt jaunus vārdus. Ja kāds to mēģina, no vienas puses, nākas sastapties ar filologu uzbrukumiem, ka jaunvārds neatbilst valodas likumiem par vārdu darināšanu, bet, no otras, sabiedrības izsmieklu par katru neparastu jaunu jēdzienu. “Par valodas kopšanu un nepiesārņošanu ir jādomā, taču nedrīkstam kļūt kašķīgi vai sīkumaini,” viņa piekodina.

 

VĀRDNĪCA

Piedāvājam speciālistu skaidrojumus vārdiem, kuri bijuši neskaidri mūsu lasītājiem:

* fiskāls – ar šo terminu tiek apzīmētas valdības finanses. “Fiskālā politika” nozīmē valdības lēmumus, kas saistīti ar valsts budžeta plānošanu, iekasēšanu un tērēšanu, savukārt “fiskālā disciplīna” ir piesardzīga un apdomīga rīcība ar valsts līdzekļiem, nepieļaujot pārsteidzīgus lēmumus un tādus tēriņus, kurus valsts nevar atļauties.

Skaidro: V. Dombrovskis, Latvijas Ministru prezidents

 

* konsolidācija – vispār šis jēdziens nozīmē nostabilizēt vai saliedēt, bet ekonomikā tas izsaka arī valsts īstermiņa saistību pārvēršanu ilgtermiņa vai beztermiņa saistībās. Praktiski tas nozīmē gan valsts budžeta tēriņu samazināšanu, gan iespēju meklēšanu ieņēmumiem – aizņēmumus, izmaiņas nodokļu likmēs u. c.

Skaidro: Ruta Grēviņa, ekonomiste, “Latvijas Avīzes” lasītāja

* pienesums – ieguldījums

* kapacitāte – spēja, spēks, jauda

* prevalē – gūst pārsvaru, ņem virsroku, valda pār jeb dominē

* demonizēts – padarīts par dēmonu, apveltīts ar dēmoniskām, mītiskām īpašībām. Vārds “dēmons” cēlies no latīņu vārda “daemon”, kas nozīmē arī gars, ģēnijs.

* potence – iespējas, spēks, varība jeb varēšana.

Skaidro: S. Lasmane, LU Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+