No termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas nespēj atteikties 5
Pēc vairākkārtējiem priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumiem Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakar atsāka diskusijas par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas skar uzturēšanās atļauju izsniegšanu.
Karstākās deputātu, ekspertu un lobiju diskusijas raisīja Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšlikums svītrot no likuma normu par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu nekustamā īpašuma pircējiem. “NA atbalsta uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret ieguldījumiem kapitālsabiedrībās vai vērtspapīros, bet mums principiāli nav pieņemama TUA tirgošana nekustamā īpašuma pircējiem,” uzsvēra NA pārstāvis Rihards Kols.
Viņam iebilda Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS), norādot, ka pēc sliekšņa palielināšanas līdz 250 000 eiro par nekustamo īpašumu pretendentu skaits jau esot samazinājies. 2014. gadā bijuši vairāk nekā 2200 iesniegumu, bet šogad pagaidām tikai 117 iesniegumi. Turklāt ieņēmumi no TUA saņēmējiem ne vien sedz atbildīgo dienestu izdevumus pieteikumu izskatīšanā, bet noderot arī reemigrācijas plāna un pirmo mājokļu programmas finansēšanai.
Viņam piebalsoja arī Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa: “Ekonomiskās attīstības fondā uzturēšanās atļauju saņēmēji par nekustamajiem īpašumiem kopš pagājušā gada septembra iemaksājuši vairāk nekā 1,1 miljonu eiro. Tā ir nauda, kas tiek iemaksāta tieši valsts kasē. Vai mēs esam gatavi no tā atteikties?”
Ar vēl astronomiskākiem skaitļiem operēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Šī ir pozitīvās imigrācijas programma ar konkrētām investīcijām, un kopš 2010. gada šīs investīcijas ir 1,26 miljardi. Ja mēs no tā vēlamies atteikties, tad jautājums: kāda ir alternatīva? Ko mēs teiksim skolotājiem, policistiem un pārējiem, ņemot vērā, ka budžetu, ļoti iespējams, nāksies konsolidēt?” Meņģelsone arī apgalvoja, ka līdzīgas programmas darbojas daudzās Eiropas valstīs, kas cīnās par investoru piesaisti un noteikti šādu Latvijas soli izmantošot savā labā. Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas “Lanīda” valdes loceklis Vestards Rozenbergs.
Kols gan iebilda, ka šie 1,26 miljoni neienāk valsts budžetā, un, visticamāk, liela daļa šīs summas nenonāk arī Latvijas tautsaimniecībā, jo joprojām tiekot slēgti fiktīvi darījumi. Viņš arī izpētījis, ka tikai sešas Eiropas Savienības valstis uzturēšanās atļauju izsniedz pret nekustamo īpašumu. Turklāt Lielbritānija pēdējos gados slieksni dubultojusi no viena miljona mārciņu līdz diviem miljoniem. Tomēr balsojumā priekšlikumu atbalstīja tikai divi NA deputāti, pārējie pieci klātesošie komisijas locekļi atturējās, un tas tika noraidīts.
Diskusiju par Imigrācijas likuma grozījumiem komisija turpinās maija beigās. Kopumā likumprojektam iesniegti 68 priekšlikumi, no kuriem liela daļa skar tieši TUA izsniegšanas kārtību. Vairākus no tiem iesniedzis deputāts Inesis Boķis (“Vienotība”), kurš vēlas panākt uzturēšanās atļauju izsniegšanas atvieglošanu.
