×
Mobilā versija
+15.1°C
Jurģis, Juris, Georgs
Pirmdiena, 23. aprīlis, 2018
10. februāris, 2018
Drukāt

No Uguns par Negaisa ielu (1)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Kāds Rīgai sakars ar safīru, rubīnu un dimantiem, ja pilsētas  ielas ir nodēvētas šo dārgakmeņu vārdos? – tāds jautājums radās, skatoties LTV spēli “V.I.P.”

Vaicāju Rīgas pilsētas būvvaldes Rīgas vietvārdu un pilsētvides nosaukumu komisijas vadītājam Uldim Freimantālam, kādi ir galvenie kritēriji, pēc kuriem galvaspilsētā piešķir jaunus ielu, laukumu un citus nosaukumus. Viņš teic, ka viens no nosacījumiem ir labskanīgums, taču galvenā vietvārda funkcija ir identificēt teritoriju: “Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām būvvalde jau vairākus gadus īsteno adresācijas sakārtošanas projektu. Savulaik nevienu īpaši neuztrauca, ka adreses deva pēc tuvākajām maģistrālajām ielām, bet tagad izrādās, ka tās ir gana tālu no pašas mājas, lai to atrastu. Pie mājām bieži vien ir piebraucamie ceļi, kas bieži vien arī ir ielas un kā izrādās, eksistējušas pilsētas teritorijā jau no deviņpadsmitā gadsimta sākuma vai vēl agrāk.”

Adresācijas sakārtošanas projektā atklājas dažādas problēmas. Piemēram, ir viens nosaukums diviem savstarpēji nesaistītiem ielas posmiem, starp kuriem varētu būt pat kilometrs. Vai, piemēram, pastāv sarežģītas konfigurācijas ielas ar daudziem asiem pagriezieniem, pārrāvumiem. “Tādi ielu pārrāvumi ir diezgan tipiski,” saka būvvaldes pārstāvis. “Padomju laikā, veidojot apbūvi, it īpaši mikrorajonos, gandrīz nekad netika ņemts vērā iepriekš pastāvošais ielu tīklojums. Piemēram, ejam pa ielu, kas Rīgā eksistē kopš 1828. gada, un tās vidū piepeši ir deviņstāvu māja. Šādos gadījumos virzām uz Rīgas domi likumprojektus par viena ielas posma pārdēvēšanu.” Ir arī ielas, kas sazarojas, un tagad atzaram tiek dots jauns nosaukums.

Atjauno kādreizējos nosaukumus

Komisija izpēta teritoriju, tajā esošo kultūrvidi, vēsturiskos notikumus, iepriekš lietotos nosaukumus, ja tādi bijuši, kā arī, vai tos kāds vēl kaut kur lieto, vai arī tie parādās kādās publikācijās vai apskatos. Nosaukuma izvēlē priekšroka tiek dota vecākajiem zināmajiem vietvārdiem, teic U. Freimantāls un piemin, ka, piemēram, pie Mūkusalas ielas savulaik bijusi industriāla teritorija, kur atradušās Brusu iela, Dēļu iela, bet vēlāk šie nosaukumi izzuduši. Pirms diviem gadiem Dēļu ielas vēsturiskais nosaukums atjaunots.

Kā jauni nosaukumi piešķirti kādiem agrāk garāku ielu posmiem, redzams, piemēram, šādos Rīgas domes lēmumos: “Piešķirt Platās ielas posmam no Lielās ielas līdz Daugavgrīvas šosejas sarkanajām līnijām jaunu nosaukumu – Grants iela”, “Piešķirt Platās ielas posmam no Gobas ielas līdz Daugavgrīvas šosejas sarkanajām līnijām jaunu nosaukumu – Finiera iela”, “Pārdēvēt Dārza ielas posmu no Jūrmalas gatves līdz ēkai Dzirciema ielā 23 par Usmas ielu”, “Pārdēvēt Upesgrīvas ielas posmu no Remtes ielas līdz Kārļa Ulmaņa gatvei par Jaunmoku ielu”.

Negaisa iela radusies, pārdēvējot Uguns ielas neizbūvēto posmu.

No Tramplīna ielas posma ir cēlusies Biatlona iela. Tebras ielas posms ir pārdēvēts par Dambjapurva ielu.

Iedziļinoties vietu nosaukumu vēsturē, redzams, ka vienā teritorijā ielām doti instrumentu vārdi, citā – putnu vārdi, bet, piemēram, Dārziņos ir Ābeļu iela, Aroniju iela u. tml. “Mēs respektējam iepriekšējos ielu nosaukumu veidošanās konceptus,” saka U. Freimantāls. Piemēram, Mežaparkā ir tradīcija dot ielām nosaukumus, kas saistīti ar tirdzniecības vēsturi. Bet jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ēkas tuvumā tiek attīstīta teritorija, ko dēvē par jauno Mežaparku, un tur piešķir vietu nosaukumus, kas saistīti ar Hanzas savienību.

To, kā ielu vārdos izpaužas kultūrvide, labi var redzēt Vecrīgā. Tur ir Kungu iela, Zirgu iela, Tirgotāju iela. Pie Jāņa baznīcas ir Jāņa iela, Jāņa sēta.

2016. gadā dārgakmeņu nosaukumi doti ielām, kas atrodas teritorijā, kur iepriekš nav bijis izteiktas kultūrvides. Tā Rīgā pie Juglas ezera tagad ir Safīra, Dimantu, Tirkīza, Opāla, Rubīna iela. “Vietvārdam ir jābūt īsam, skaidram, saprotamam. Dārgakmeņu nosaukumi ir īsi, labskanīgi. Tā ir patīkami turpināma tematika,” norāda U. Freimantāls.

Kuru personu nopelnus iemūžināt

Aģentūra LETA janvārī ziņoja, ka partijas “Vienotība” Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis vērsies pie Rīgas mēra Nila Ušakova ar priekšlikumu nosaukt kādu no Rīgas ielām par godu Krievijas opozicionāram Borisam Ņemcovam. To komentējot, Ušakovs norādīja, ka, pirms šādas iniciatīvas īstenot, Rīgā esot pieņemts nogaidīt desmit gadus pēc cilvēka nāves, tātad tas nozīmē, ka iecere varētu tikt īstenota, ātrākais, pēc septiņiem gadiem.

U. Freimantāls stāsta, ka ierosinājumi nosaukt ielas personu vārdos visbiežāk tiek saņemti no sabiedrības pārstāvjiem, piemēram, biedrībām. Pērn slavenu rīdzinieku vārdos nosauktas piecas ielas jaunajā kvartālā starp Skanstes, Sporta un Hanzas ielu. Tie ir ķīmiķis Vilhelms Ost­valds, piedzīvojumu meklētājs, pētnieks Aleksandrs Laime, izcilais tango karalis Oskars Stroks, uzņēmējs Roberts Hiršs un arī pretrunīgi vērtētais mākslinieks, PSRS slavinātājs Gustavs Klucis. Bet 2016. gadā neliels Birzes ielas posms tika pārsaukts rakstnieka Valentīna Pikuļa vārdā. Toreiz tas, kāpēc (un vai vispār) Rīgā vajadzīga šāda iela, tika dažādi vērtēts. “Šī persona ir saistīta ar Rīgu un atzīta arī pasaules mērogā,” akcentē U. Freimantāls. “Tas ceļ Rīgas popularitāti starptautiskā līmenī. Mums ir ar ko lepoties.” Taču “Latvijas Avīzes” žurnālists Juris Lorencs gan publikācijā “Pikuļa iela – ne silts, ne auksts” rakstīja: “Lai gan Pikulis ir visvairāk drukātais (metienu kopējā tirāža pārsniedz 500 miljonus eksemplāru) kādreiz Latvijā dzīvojušais rakstnieks, patiesībā Rīgā viņš nokļuva pavisam nejauši – vienkārši pavērās izdevīga iespēja samainīt istabu Ļeņingradas “komunalkā” pret plašu divistabu dzīvokli Rīgā,” piemetinot, ka Pikuļa darbos izpaužas rakstnieka īpašā interese par Krievijas impērisko pagātni.

Šogad paiet desmit gadi kopš aktrises Vijas Artmanes aiziešanas mūžībā, un nesen tika ziņots, ka tiek spriests par iespēju nodēvēt kādu galvaspilsētas vietu aktrises vārdā. U. Freimantāls akcentē, ka ierosinājumus komisija rūpīgi izvērtē, un personvār­du iekļaušana ielu nosaukumos notiekot izņēmuma gadījumos. Desmit gadi pēc cilvēka aiziešanas mūžībā saistīti ar nepieciešamību pārbaudīt vietvārda veidošanas vajadzību, izvērtējot šīs personas unikālo pienesumu kultūrai, tautsaimniecībai vai izcilību citās jomās.

Jāpiebilst, ka 2001. gadā izdotajā krājumā “Rīgas ielu, laukumu, parku un tiltu nosaukumu rādītājs” atrodams, piemēram, fakts, ka Krišjāņa Barona iela datēta ar 1923. gadu, un tas bija gads, kad Dainu tēvs bija aizsaukts mūžībā.

Jaunie ielu, laukumu, parku un tiltu nosaukumi pēdējos gados Rīgā

2013. gadā: Feodora Samanska iela, Ūmeo iela, Boļeslava Sloskāna iela, Muižas iela, Paula Valdena iela.

2014. gadā: Krēmeru iela, Beķergrāvja iela, Grants iela, Finiera iela, Bullēnu iela, Vakarbuļļu iela, Voleru iela, Zūru iela, Ģerāniju iela, Mazlēpju iela, Skandu iela, Mazā Apakšgrāvja iela, Ēdoles iela, Vecā Buļļu iela, Mazā Riņķa iela, Bitera iela, Sārnates iela, Gaisa tilts, Jorģa Zemitāna tilts, Kalnciema tilts, Augusta Deglava tilts, Vandzenes iela, Smēdes iela.

2015. gadā: Usmas iela, Nordeķu iela, Vecā Sēlpils iela, Bārtas iela, Rindzeles iela, Gardenes iela, Ugunsdzēsēju laukums, 1991. gada barikāžu laukums.

2016. gadā: Valentīna Pikuļa aleja, Valentīna Pikuļa taka, Dēļu iela, Vadžu iela, Buldurpungas iela, Braila iela, Degumu iela, Dores iela, Senlejas iela, Jaunelku iela, Andas iela, Bonaventuras iela, Negaisa iela, Bobsleja iela, Biatlona iela, Aboras iela, Dambjapurva iela, Vīķu iela, Skeletona iela, Opāla iela, Rubīna iela, Safīra iela, Tirkīza iela, Dimantu iela, Leldes iela, Tota iela, Jāzepa iela, Alsupes iela, Armērijas iela, Mežapurva iela, Erevānas dārzs, Reformācijas laukums, Vladimira Kudajara parks, Jaņa Rozentāla laukums.

2017. gadā: Gustava Kluča iela, Roberta Hirša iela, Aleksandra Laimes iela, Oskara Stroka iela, Vilhelma Ostvalda iela, Ģenerāļa Radziņa krastmala, Georga Kūfalta iela, Jaunā Mežaparka iela, Ķelnes iela, Viļa Ģelbes iela.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Lai gan Pikulis ir visvairāk drukātais (metienu kopējā tirāža pārsniedz 500 miljonus eksemplāru) kādreiz Latvijā dzīvojušais rakstnieks, patiesībā Rīgā viņš nokļuva pavisam nejauši – vienkārši pavērās izdevīga iespēja samainīt istabu Ļeņingradas “komunalkā” pret plašu divistabu dzīvokli Rīgā,” piemetinot, ka Pikuļa darbos izpaužas rakstnieka īpašā interese par Krievijas impērisko pagātni.

    Gluži tāpat, sabiedriskajā transportā braucot, monitoros no pasaules glezniecības apcirkņiem vieni vienīgi krievu mākslas šedevri palikuši. Kāpēc Rietumeiropas mākslinieku darbi laika gaitā tika nomainīti tikai uz krievu? Dīvaini, bet latviešu autorus ne reizi nav gadījies vērot.

Draugiem Facebook Twitter Google+