×
Mobilā versija
+20.3°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
27. jūlijs, 2015
Drukāt

Kāda šogad solās būt graudaugu raža?

Foto-LETAFoto-LETA

Sandris Bēča, LPKS “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs:

“Pagaidām graudu raža solās būt laba. Katrā gadījumā ražu var mērīt tad, kad tā ir novākta un atrodas klētī. Saprotams, ka laikapstākļi var veikt savas korekcijas ražas novākšanā, taču gribētos būt optimistam. Ja izdosies novākt to, kas ir izaudzis, tad raža būs pat ļoti laba. Protams, dažos laukos ir manāma veldre. Ja salīdzina ar citiem gadiem, tad šogad graudaugu raža aizkavēsies, to nāksies novākt vēlāk. Varētu būt pat tā, ka rudens sēja iekrīt reizē ar graudu novākšanu. Ja jūs man vaicājat, kādas prognozēju graudu cenas, jāteic, ka es būtu miljardieris un dzīvotu Karību salās, ja spētu tās tik precīzi prognozēt. Tomēr varu teikt, ka graudu cenas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir labākas. Tie, kas izvēlējās savus riskus padalīt un laikus fiksējuši kādu daļu no ražas, to pārdodot, tiem cena ir jau zināma. Mēs arī neatstājām šī gada ražu uz laimes spēli, tāpēc arī padalījām riskus.”

Imants Kamzols, SIA “Naukšēni” valdes priekšsēdētājs:

“Droši vien visi teiks, ka šogad gaidāma laba raža, bet tas ir pagaidām. Kas to zina, kādi negaisi vēl gaidāmi. Mūsu pusē nevarētu teikt, ka labība ir veldrē sakritusi, jo pagaidām pie mums nav bijuši stipri negaisi un krusa, kas bijuši citviet. Laikapstākļi mūs ir lutinājuši. Pie mums, Latvijas ziemeļos, kombaini druvā dodas kādu nedēļu vēlāk, pēc tam, kad Zemgalē jau sākusies labības kulšana. Mums tas viss vienmēr iesākas vēlāk. Esmu dzirdējis, ka šogad Eiropā ir ļoti laba raža. Ja jau tur tā ir, tad cenai arī pie mums ir jābūt labai. Taču to, kāda cena būs, nevaram vēl prognozēt, jo to nosaka biržas cena Eiropā.”

Mareks Bērziņš, z/s “Lojas” saimnieks:

“Kamēr raža nav klētī, cenšos to neprognozēt. Šis gads ir dīvains un pietiekami specifisks – cik pavasarī likās, ka sezona ir ātra un strauja, tad tagad uz rudens pusi viss atpaliek. Kulšanas sezona solās būt nedēļu vai 10 dienas vēlāk – graudi pagaidām ir stipri negatavi. Varu teikt, ka ne tikai manā saimniecībā, bet arī, piemēram, citiem lauksaimniekiem Ziemeļvidzemes reģionā, ziemāju raža solās būt laba, pat labāka nekā parasti. Ar vasarājiem ir mazliet sliktāk – būs tāda vidusmēra raža. Laika apstākļi tomēr nosaka galarezultātu par 90%, un šī vasara ir vēsāka un ir mazāk saules. Tomēr temperatūra ir vienmērīga, nav nekā ekstrēma, un tas graudiem ir pat labi. Mitrums pietiek, tikai paši graudi negatavojas. Bet kopumā izskatās cerīgi, arī runājot par cenām graudu tirgū – pērn bija neveiksmīgs gads, taču šogad zemniekiem ir atkopšanās gads. Pat neesot labām ražām, cena būs laba – citur pasaulē šogad tomēr ir ekstremālāki apstākļi, kamēr mēs esam pasargāti no liela karstuma vai sausuma. Par veldri runājot, veci agronomi saka: kur veldre, tur raža. Veldre nav nekas pārāk traks, jo, pateicoties tehnikas attīstībai, šos zudumus var padarīt pēc iespējas mazākus. Latvija var neuztraukties – maize būs, un paēduši būsim.”

Edgars Ruža, LPKS “Latraps” ģenerāldirektors:

“Šobrīd izskatās, ka gads ir bijis labs – laika apstākļi ziemā, pavasarī un vasarā ir bijuši labvēlīgi ražai. Pagaidām lūkojamies gana optimistiski, bet, kā zināms, cāļus skaita rudenī. Par ražas rekordiem neko nevar vēl teikt, jo to redzēsim tad, kad ražu novāksim. Par veldri īpaši neuztraucos, jo ne velti teic, ka no veldres neviens nabags nav palicis. Tas nozīmē, ka raža būs laba, bet nāksies saskarties ar sarežģījumiem novākšanas laikā, būs jārēķinās ar atsevišķiem zaudējumiem. Vairāk saveldrējas atsevišķas kultūras, varbūt ar tehnoloģiju dažviet nošauts greizi, varbūt vietām nākušas pāri lielas vēja brāzmas ar lietu. Cenas pagaidām ir labākas nekā pērn, protams, nav tādas cenas kā pirms pāris gadiem, kad tās bija vienkārši kosmiskas. Pirmā rapša krava jau ienācās šonedēļ, ziemas kviešu kulšana arī jau ir sākusies. Bet kopumā novākšana ir par 10 dienām vēlāka nekā parasti. Tas nozīmē, ka vēlāk visu darbu savlaicīga paveikšana būs lielāks izaicinājums zemniekiem.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+