Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. jūlijs, 2015
Drukāt

Kāda šogad solās būt graudaugu raža?

Foto-LETAFoto-LETA

Ilustratīvs foto

Sandris Bēča, LPKS “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs:

“Pagaidām graudu raža solās būt laba. Katrā gadījumā ražu var mērīt tad, kad tā ir novākta un atrodas klētī. Saprotams, ka laikapstākļi var veikt savas korekcijas ražas novākšanā, taču gribētos būt optimistam. Ja izdosies novākt to, kas ir izaudzis, tad raža būs pat ļoti laba. Protams, dažos laukos ir manāma veldre. Ja salīdzina ar citiem gadiem, tad šogad graudaugu raža aizkavēsies, to nāksies novākt vēlāk. Varētu būt pat tā, ka rudens sēja iekrīt reizē ar graudu novākšanu. Ja jūs man vaicājat, kādas prognozēju graudu cenas, jāteic, ka es būtu miljardieris un dzīvotu Karību salās, ja spētu tās tik precīzi prognozēt. Tomēr varu teikt, ka graudu cenas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir labākas. Tie, kas izvēlējās savus riskus padalīt un laikus fiksējuši kādu daļu no ražas, to pārdodot, tiem cena ir jau zināma. Mēs arī neatstājām šī gada ražu uz laimes spēli, tāpēc arī padalījām riskus.”

Imants Kamzols, SIA “Naukšēni” valdes priekšsēdētājs:

“Droši vien visi teiks, ka šogad gaidāma laba raža, bet tas ir pagaidām. Kas to zina, kādi negaisi vēl gaidāmi. Mūsu pusē nevarētu teikt, ka labība ir veldrē sakritusi, jo pagaidām pie mums nav bijuši stipri negaisi un krusa, kas bijuši citviet. Laikapstākļi mūs ir lutinājuši. Pie mums, Latvijas ziemeļos, kombaini druvā dodas kādu nedēļu vēlāk, pēc tam, kad Zemgalē jau sākusies labības kulšana. Mums tas viss vienmēr iesākas vēlāk. Esmu dzirdējis, ka šogad Eiropā ir ļoti laba raža. Ja jau tur tā ir, tad cenai arī pie mums ir jābūt labai. Taču to, kāda cena būs, nevaram vēl prognozēt, jo to nosaka biržas cena Eiropā.”

Mareks Bērziņš, z/s “Lojas” saimnieks:

“Kamēr raža nav klētī, cenšos to neprognozēt. Šis gads ir dīvains un pietiekami specifisks – cik pavasarī likās, ka sezona ir ātra un strauja, tad tagad uz rudens pusi viss atpaliek. Kulšanas sezona solās būt nedēļu vai 10 dienas vēlāk – graudi pagaidām ir stipri negatavi. Varu teikt, ka ne tikai manā saimniecībā, bet arī, piemēram, citiem lauksaimniekiem Ziemeļvidzemes reģionā, ziemāju raža solās būt laba, pat labāka nekā parasti. Ar vasarājiem ir mazliet sliktāk – būs tāda vidusmēra raža. Laika apstākļi tomēr nosaka galarezultātu par 90%, un šī vasara ir vēsāka un ir mazāk saules. Tomēr temperatūra ir vienmērīga, nav nekā ekstrēma, un tas graudiem ir pat labi. Mitrums pietiek, tikai paši graudi negatavojas. Bet kopumā izskatās cerīgi, arī runājot par cenām graudu tirgū – pērn bija neveiksmīgs gads, taču šogad zemniekiem ir atkopšanās gads. Pat neesot labām ražām, cena būs laba – citur pasaulē šogad tomēr ir ekstremālāki apstākļi, kamēr mēs esam pasargāti no liela karstuma vai sausuma. Par veldri runājot, veci agronomi saka: kur veldre, tur raža. Veldre nav nekas pārāk traks, jo, pateicoties tehnikas attīstībai, šos zudumus var padarīt pēc iespējas mazākus. Latvija var neuztraukties – maize būs, un paēduši būsim.”

Edgars Ruža, LPKS “Latraps” ģenerāldirektors:

“Šobrīd izskatās, ka gads ir bijis labs – laika apstākļi ziemā, pavasarī un vasarā ir bijuši labvēlīgi ražai. Pagaidām lūkojamies gana optimistiski, bet, kā zināms, cāļus skaita rudenī. Par ražas rekordiem neko nevar vēl teikt, jo to redzēsim tad, kad ražu novāksim. Par veldri īpaši neuztraucos, jo ne velti teic, ka no veldres neviens nabags nav palicis. Tas nozīmē, ka raža būs laba, bet nāksies saskarties ar sarežģījumiem novākšanas laikā, būs jārēķinās ar atsevišķiem zaudējumiem. Vairāk saveldrējas atsevišķas kultūras, varbūt ar tehnoloģiju dažviet nošauts greizi, varbūt vietām nākušas pāri lielas vēja brāzmas ar lietu. Cenas pagaidām ir labākas nekā pērn, protams, nav tādas cenas kā pirms pāris gadiem, kad tās bija vienkārši kosmiskas. Pirmā rapša krava jau ienācās šonedēļ, ziemas kviešu kulšana arī jau ir sākusies. Bet kopumā novākšana ir par 10 dienām vēlāka nekā parasti. Tas nozīmē, ka vēlāk visu darbu savlaicīga paveikšana būs lielāks izaicinājums zemniekiem.”

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (7)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+