No zirgu pajūga līdz reanimācijas palātai uz riteņiem. Ātrajai palīdzībai Latvijā – 110 0
Tieši pirms 110 gadiem martā Latvijā izveidoja pirmo iestādi, kuras galvenais uzdevums bija steigties palīgā sasirgušajiem, lai nogādātu viņus slimnīcā.
Lai arī mēģinājumi organizēt sava veida pirmsslimnīcas neatliekamo medicīnisko palīdzību datējami jau ar 18.gs., tomēr vēl ilgi tiem pietrūka būtiskākā – kvalificēta medicīniskā personāla un transporta līdzekļu. Laika gaitā uzlabojoties palīdzības sniegšanas iespējām un tehniskajam nodrošinājumam, šobrīd jau pavisam citā kvalitātē šo uzdevumu īsteno Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
1904.gada 1.martā (pēc mūsdienu kalendāra – 14.martā) dibinātās Rīgas ātrās ārsta palīdzības stacijas darbinieki pie saviem pacientiem brauca zirgu vilktā karietē, bet gandrīz divdesmit gadus vēlāk viņu amata brāļi uzdrošinājās kāpt jau motorizētā transporta līdzeklī. Taču karietes savu nozīmi pacientu transportēšanā saglabāja arī vēl pāris desmitgades pēc pārejas uz autotransportu, jo sākotnēji pieejamo automobiļu skaits bija neliels un ne visos Latvijas reģionos pieejams.
Pēc Otrā pasaules kara ātrā palīdzība attīstījās pēc vispārējiem padomju priekšrakstiem. No 1947.gada iedzīvotāju telefonu grāmatās pretī ierakstam “ātrā palīdzība” parādījās joprojām tik labi zināmais numurs “03”.
Pārvarot pēckara sekas un līdz ar tehnoloģisko progresu, tika strādāts arī pie ātrās palīdzības modernizācijas: automobiļu skaita palielināšanas, brigāžu apgādāšanas ar sakaru iekārtām, speciālu aprīkojumu, jaunu ātrās palīdzības staciju veidošanas reģionos, kas uzlaboja mediķu sniegtās palīdzības kvalitāti un operativitāti. Iesākās arī ātrās palīdzības brigāžu specializācija, piemēram, Rīgā padomju gados izveidoja kardioloģisko, pediatrisko, neiroloģisko, toksikoloģijas brigādi.
Savukārt 1961.gadā Rīgas ielās darbu uzsāka pirmais mobilais reanimācijas mikroautobuss, kas pilnībā izmainīja transportlīdzekļa lomu mediķu darbā – tas nebija vairs tikai līdzeklis pacientu pārvadāšanai, bet arvien vairāk arī vieta, kurā glābt dzīvības – veikt pat neatliekamas operācijas vai asins pārliešanas, atdzīvināt cilvēkus un sniegt cita veida neatliekamu palīdzību vēl pirms pacienta nogādāšanas slimnīcā. Iesāktā sadarbība ar autoražotāju RAF, konstruējot un būvējot pirmo reanimācijas mikroautobusu, turpinājās un tās rezultātā tika izstrādāti tolaik vieni no Padomju Savienības republikās pieprasītākajiem ātrās palīdzības mikroautobusiem “Latvija”.
Ļoti nozīmīgas izmaiņas ātrās palīdzības vēsturē notika pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, apgūstot Rietumu pieredzi un tehnoloģijas. Jaunu pārmaiņu sākumu akcentēja arī lēmums “sarkanā krusta” zīmes vietā kā jauno neatliekamās medicīniskās palīdzības simbolu izmantot starptautisko “dzīvības zvaigzni”.
Savukārt 2009.gada sākumā Ministru kabinets pieņēma lēmumu izveidot visā valstī vienotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, apvienojot sadrumstalotos ātrās palīdzības resursus – šis process noslēdzās 2010.gada 1.jūlijā. Tāpat 2010.gadā Latvijā tika ieviests vienots ārkārtas tālrunis “113”.
Mūsdienās sasniegtās iespējas cilvēku dzīvību glābšanā ir nesalīdzināmas ar laiku pirms simts gadiem, taču vienmēr atceramies to, ka progress balstīts uz pagātnes pieredzi un zināšanām.
