Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. oktobris, 2015
Drukāt

No Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanas atstatās tiesneši Ernstsons un Zemitāne (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis Erlens Ernstsons tiesnešu zvēresta svinīgās došanas ceremonijas laikā Valsts prezidentam Melngalvju namā.

No Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā atstatījušies tiesas sastāva priekšsēdētājs Erlens Ernstsons un tiesnese Dzintra Zemitāne, liecina informācija Tiesu informatīvajā sistēmā.
Lēmumi pieņemti vakar, 15.oktobrī.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, ievērojot to, ka tiesneses Zemitānes un tiesneša Ernstsona lēmumos par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas nav norādīti Kriminālprocesa likumā noteiktie neapstrīdamie interešu konflikta apstākļi, saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiesas priekšsēdētāja Daina Treija atzina viņu atteikšanos par nepamatotu un uzdeva turpināt kriminālprocesa veikšanu.

Lai noskaidrotu, vai tiesnešu lēmumos par sevis atstatīšanu norādītie apstākļi procesā iesaistītajām personām rada pamatotas šaubas par tiesnešu spēju objektīvi izspriest lietu, abiem tiesnešiem šie apstākļi jādara zināmi procesa dalībniekiem tiesas sēdē, lai viņi varētu lemt par noraidījuma pieteikšanu tiesnesim.

Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas krimināllietu paredzēts skatīt koleģiāli vairāku Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnešu sastāvā. Bija paredzēts, ka tiesas sastāva priekšsēdētājs būs Erlens Ernstsons un ar viņu kopā lietu skatīs arī tiesneses Zemitāne un Aiga Freimane, bet rezerves tiesnese būs Elīna Leitāne. Lietas skatīšana notiks pirms dažiem gadiem uzceltajā Administratīvās apgabaltiesas ēkā Baldones ielā.

Lai noorganizētu šāda apjoma lietas izskatīšanu, minētie tiesneši tiks atbrīvoti no citām lietām. “Tās lietas, kuras jau bija uzsāktas, būs jāpabeidz, bet tad arī skatīsimies pēc situācijas,” iepriekš norādīja tiesā.

Tāpat tiesai līdz šodienai, 16.oktobrim, jānosaka Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanas pirmās sēdes datums.

Jau ziņots, ka prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietu nodevusi tiesai. Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti – apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.

Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.

Prokuratūra pavasarī piecas personas sauca pie kriminālatbildības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Toreiz arī trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – tika uzrādītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Nesen prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Iepriekš Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi arī SIA “Maxima Latvija” darbinieci Innu Šuvajevu. Persona pie kriminālatbildības tiek saukta pēc Krimināllikuma panta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.
Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ja padomā tālāk – tiesā jau pārmijniekus un ne tos vadoņus, kuri šo nāves pasākumu noorganizēja vai pareizāk ar savu darbu radīja tam apstākļus…Kā tiesā mazie vaininieki piesauks to lielo pat Briselē un aicinās padalīties savos darbos ( nedarbos )… Tad jau labāk kādu burciņu zagli .

  2. … tiesnesīši. Algu grib saņemt, bet atbildīgus darbus darīt – nē…

Draugiem Facebook Twitter Google+