Cilvēki piedalās sapulcē par tiesiskumu pie Rīgas pils 13.jūlijā pēc oligarhu sarunu publicēšanas, prasot tiesiskumu. Foto – LETA

Valdis Krastiņš: Nobalsos atkal par “pašu zēniem”… 6

Donalds Tramps nokļuva pie varas galvenokārt tādēļ, ka apsolīja novērst Vašingtonā valdošo stingumu, kas padarīja neiespējamu Kongresa sekmīgu darbošanos: abu partiju pretimstāve bija paralizējusi likumdošanu gandrīz pilnīgi.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Tagad republikāņu vairākums tā kā būtu, bet likumdošanas darbs joprojām stostās, nav īstas vienprātības – par abu partiju kopīgu nostāju nemaz nerunājot. Tramps atteicies no ASV vadošās lomas, izstājoties no plaši sazarotā nolīguma Klusā okeāna pusē, izstājies no Parīzes klimata noregulēšanas līguma, nav izpildījis savus solījumus amerikāņu strādniekiem un ogļračiem utt. Tomēr apmēram 50 miljonu amerikāņu joprojām stāv un krīt par Trampu. Kādēļ?

Iemesli ir divi galvenie. Pirmkārt, dziļa nepatika pret Vašingtonas politisko eliti, otrkārt, vēlētāju pakļaušanās trafaretiem spriedumiem (“manējie domā tā… vienmēr esmu balsojis par republikāņiem” utt.).

CITI ŠOBRĪD LASA

Domāju, ka tas pats varētu notikt pie mums nākamajās Saeimas vēlēšanās. Daļa mūsu vēlētāju ir nikni par pašreizējās elites izdarībām (vai – neizdarībām…), un tie balsos par jebko, kas būtu nepieņemams šai elitei. Bet to ir salīdzinoši maz, viņu balsīm nebūs izšķirošas lomas. Pārējie balsos, vadoties no gadījuma (par politiku ar izpratni interesējas neliela daļa vēlētāju), no inerces, no pierunāšanas un citiem triviāliem iemesliem. Tādēļ ir tik acīmredzamā vienaldzība no valdošo puses pret visiem pēdējā laika skandāliem (piemēram, pret tā saukto oligarhu sarunu publicēšanu): nu, lai patrako, pabļauj, noklusīs, aizmirsīs un nobalsos atkal par “pašu zēniem”.

Droši vien tā arī būs. Ja vien neuzradīsies kāds, kurš darbosies līdzīgi Emanuelam Makronam Francijā – braukās, tiksies, mobilizēs, pārliecinās ļaudis te Latvijā un visur tur, kur šodien dzīvo daži simti tūkstošu aizbraukušo.