British-American researcher John O’Keefe answers a question during a press conference in London on October 6, 2014, after winning the Nobel Medicine Prize with a Norwegian couple, May-Britt and Edvard Moser, for discovering an “inner GPS” that helps the brain navigate. The trio earned the coveted prize for identifying brain cells enabling people to orient themselves in space, with implications for diseases such as Alzheimer’s, the jury said. AFP PHOTO/ADRIAN DENNIS
British-American researcher John O’Keefe answers a question during a press conference in London on October 6, 2014, after winning the Nobel Medicine Prize with a Norwegian couple, May-Britt and Edvard Moser, for discovering an “inner GPS” that helps the brain navigate. The trio earned the coveted prize for identifying brain cells enabling people to orient themselves in space, with implications for diseases such as Alzheimer’s, the jury said. AFP PHOTO/ADRIAN DENNIS
Foto: LETA/AFP

Nobela prēmija medicīnā piešķirta par smadzeņu pētījumiem 0

Šā gada Nobela prēmija medicīnā piešķirta Lielbritānijā strādājošajam amerikāņu zinātniekam Džonam O’Kīfam un Norvēģijas zinātniekiem Edvardam Moseram un Maijai Britai Moserei par pozicionēšanas sistēmu veidojošu šūnu atklāšanu smadzenēs.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 65
Lasīt citas ziņas

“Šā gada laureāti ir atklājuši pozicionēšanas sistēmu, “iekšējo GPS” smadzenēs, kas padara iespējamu mūsu orientēšanos telpā,” paziņoja žūrija.

“Džona O’Kīfa, Maijas Britas Moseres un Edvarda Mosera atklājumi ir atrisinājuši problēmu, kas filozofu un zinātnieku prātus ir aizņēmusi gadsimtiem ilgi,” žūrija norādīja, piebilstot, ka šis jautājums ir: “Kā smadzenes rada mūsu apkārtējās telpas karti, un kā mēs varam atrast ceļu sarežģītā vidē?”

CITI ŠOBRĪD LASA

Londonas Universitātes koledžas mācībspēks O’Kīfs pirmo šīs cilvēka iekšējas pozicionēšanas sistēmas elementu atklāja 1971.gadā, kad konstatēja, ka noteikta veida nervu šūnas vienmēr aktivizējās, kad žurka atradās noteiktā telpas vietā.

Pēc 34 gadiem Moseru pāris no Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes Tronheimā identificēja vēl vienu nervu šūnu veidu, kas rada koordinācijas sistēmu precīza ceļa telpā atrašanai, informēja Nobela prēmijas kandidātu izvērtēšanas žūrija.

Tā norādīja, ka zināšanas par smadzeņu pozicionēšanas sistēmu varētu “mums palīdzēt saprast mehānismu, kas ir pamatā postošajam telpiskās atmiņas zaudējumam, kas ietekmē ar Alcheimera slimību sirgstošus cilvēkus.

No astoņus miljonus Zviedrijas kronu (881 tūkstoti eiro) lielās Nobela prēmijas medicīnā pusi saņems O’Kīfs, bet otru pusi – Moseru pāris.

Pērn Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta amerikāņu zinātniekiem Džeimsam Rotmanam un Rendijam Šekmanam, kā arī ASV strādājošajam vācu zinātniekam Tomasam Zīdhofam par šūnu pētījumiem.

Medicīnas prēmija ir pirmā, kuras laureāti tiek nosaukti Nobela prēmiju paziņošanas nedēļā. Otrdien tiks atklāts Nobela prēmijas ieguvējs fizikā, trešdien – ķīmijā, ceturtdien – literatūrā, piektdien – Miera prēmijas laureāts, bet nākampirmdien – prēmijas ekonomikā ieguvējs.

Nobela prēmiju laureāti tās tradicionāli saņem oficiālā ceremonijā Stokholmā 10.decembrī – kas šogad būs šo prēmiju dibinātāja Alfrēda Nobela nāves 118.gadskārta.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.