Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. oktobris, 2012
Drukāt

Nobela prēmijas laureāts Rīgā

Foto - www.andriskozlovskis.lvFoto - www.andriskozlovskis.lv

Lai apmeklētu starptautisku medicīnas konferenci, septembra sākumā Rīgā viesojās Nobela prēmijas laureāts Haralds Curhauzens, kurš šo balvu 2008. gadā saņēma par pētījumiem medicīnā. Vācu profesors pierādīja, ka dzemdes kakla vēža izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss.

 

Pateicoties tam, radītas vakcīnas, kas tagad no nāves pasargā miljoniem sieviešu. Tomēr ne viss aizsākās tik rožaini, kā pats pētnieks bija cerējis…

Nākamais profesors studēja bioloģiju un medicīnu Bonnas universitātē, bet vēlāk – Hamburgas un Diseldorfas universitātē. 1960. gadā Curhauzens ieguva medicīnas doktora grādu un sāka strādāt Diseldorfas universitātes Medicīniskās mikrobioloģijas institūtā.

Curhauzena interese par infekciju slimībām un mikrobioloģiju sākās piecdesmito gadu vidū, kad viņš vēl bija students. “Varbūt tā bija šo kaišu sarežģītība, kas mani tik ļoti fascinēja,” atceras profesors. Viņš devās uz kursiem, lai apgūtu citoģenētiku (zinātni, kas pēta šūnas struktūru) un molekulāro bioloģiju, kā arī darbu laboratorijā.

Reiz mikrobioloģijas institūtā saņēma vēstuli no bērnu slimnīcas vīrusu laboratorijas Filadelfijā – tika meklēts jauns un entuziastisks zinātnieks, kurš būtu gatavs braukt uz ASV un strādāt. Institūta direktors sūtījumu iesvieda miskastē… Tomēr Curhauzens, uzzinājis par vēstules eksistenci, izvilka to no gružkastes un devās uz ASV.

Amerikāņu kolēģi laboratorijā strādāja pie Epšteina-Barra vīrusa izpētes, ko saista ar dažādu vēžu izcelsmi. Tas topošo profesoru iedvesmoja turpināt vīrusu izpēti, arī atgriežoties Vācijā. Curhauzens strādāja dzemdes kakla vēža pētniecībā, kas sievietēm ir otra izplatītākā onkoloģiskā slimība aiz krūts vēža.

1974. gadā bija pienācis laiks prezentēt sava darba augļus, un Haralds Curhauzens devās uz medicīnas konferenci Floridā. Tur viņš stāstīja, ka herpes vīruss nav iesaistīts dzemdes kakla vēža procesos. Diemžēl neviens viņam neticēja.

Neraugoties uz neveiksmi, viņš turpināja dzemdes kakla vēža pētījumus, līdz pierādīja, ka tā izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss. Tomēr sabiedrība tik un tā uz to raudzījās ar skepsi. Taču ar laiku arī citi pētījumi apliecināja, ka papilomas vīrusam ir būtiska loma dzemdes kakla vēža attīstībā. Pirmā vakcīna pret papilomas vīrusu parādījās tikai 2006. gadā – vairāk nekā 20 gadus pēc Curhauzena atklājumiem. 2008. gadā viņš kā šā vīrusa un dzemdes kakla vēža saistības pirmatklājējs saņēma Nobela prēmiju medicīnā.

Esot Rīgā, profesors Curhauzens Latvijas Universitātē lasīja lekciju par infekciju nozīmi vēža izraisīšanā un aicināja vakcinēties pret šo ligu, lai izvairītos no nedienām nākotnē.

Starp citu, viņa māte ir dzimusi un augusi Latvijā, bet vēlāk pārcēlusies uz dzīvi Vācijā. “Māte man vienmēr stāstīja par dzimteni – šeit viņai bijušas brīnišķīgas atmiņas. Tāpēc zināju, ka uz šejieni jāatbrauc arī man.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+