Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Nobela prēmiju ekonomikā piešķir par aktīvu cenu izpēti (papildināts)

LETA/AFPLETA/AFP

Nobela prēmija ekonomikā pirmdien piešķirta trīs ASV ekonomistiem – Jūdžinam Famam, Larsam Pīteram Hansenam un Robertam Šilleram – pirmdien paziņoja Nobela komiteja, kas atbildīga par Nobela ekonomikas prēmijas piešķiršanu.

 

Prēmiju ekonomisti saņēmuši par pētījumiem un teoriju izstrādi akciju un obligāciju cenu prognozēšanai ilgtermiņā.

Ekonomisti godināti “par aktīvu cenu empīrisko analīzi”.

Fama, Hansens un Šillers “likuši pamatus pašreizējai izpratnei par aktīvu cenām. Tā daļēji balstās uz riska svārstībām un riska attieksmi un daļēji uz uzvedības ietekmi un tirgus svārstībām”, teikts Zviedrijas Zinātņu akadēmijas paziņojumā.

Fama un Hansens ir profesori Čikāgas Universitātē, savukārt Šillers ir profesors Jēlas Universitātē.

Pagājušā gadsimta 60.gadu sākumā Fama un vairāki viņa domubiedri demonstrēja, ka akciju cenas īstermiņā ir ārkārtīgi grūti paredzēt un ka jauna informācija ļoti strauji tiek atspoguļota cenās. Šiem atklājumiem bija ne tikai pamatīga ietekme uz turpmāko izpēti, bet tie arī izmainīja tirgus paradumus. Tā dēvēto indeksu fondu ieviešana akciju biržās visā pasaulē ir izcils piemērs.

Ja cenas ir gandrīz neiespējami prognozēt dienas vai nedēļas uz priekšu, vai tad nevajadzētu būt vēl grūtāk tās prognozēt vairākus gadus uz priekšu? Atbilde ir nē, kā to atklāja Šillers 80.gadu sākumā. Viņš konstatēja, ka akciju cenas svārstās krietni vairāk nekā uzņēmumu dividendes, un cenu attiecība pret dividendēm mēdz kristies, kad tā ir augsta, un palielināties, kad tā ir zema. Šis modelis attiecas ne tikai uz akcijām, bet arī uz obligācijām un citiem aktīviem.

Tikmēr Hansens izstrādājis statistikas metodi, kas jo sevišķi piemērota, lai pārbaudītu aktīvu cenu racionālās teorijas. Izmantojot šo metodi, Hansens un citi pētnieki atklājuši, ka šo teoriju modifikācijas ir veiksmīgas aktīvu cenu skaidrošanā.

Pagājušajā gadā prestižā balva tika pasniegta diviem ASV ekonomistiem – Elvinam Rotam un Loidam Šeiplijam – par pētījumiem par iespējami labāko dažādu raksturlielumu savienošanu.

Nobela prēmiju ekonomikā visbiežāk saņēmuši ASV universitāšu akadēmiķi. Pēdējo desmit gadu laikā 17 no kopumā 20 prēmijas saņēmējiem bijuši amerikāņi.

Nobela prēmija ekonomikā tiek piešķirta kopš 1969.gada.

Nobela prēmija astoņu miljonu Zviedrijas kronu apmērā tiks sadalīta vienlīdzīgi starp visiem trim pētniekiem.

Ekonomiskās krīzes iespaidā prēmijas summa samazināta no 10 miljoniem kronu.

Nobela prēmijas tiks pasniegtas svinīgā ceremonijā Stokholmā 10.decembrī – balvas fonda dibinātāja Alfrēda Nobela nāves 117.gadadienā.

Ar Nobela balvas saņēmēja paziņošanu ekonomikā pirmdien noslēdzas tradicionālā Nobela prēmiju piešķiršanas nedēļa.

Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).

Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+