Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. oktobris, 2014
Drukāt

Nobela prēmiju fizikā piešķir par zilās gaismas diodes izgudrošanu

Foto: LETA/AFPFoto: LETA/AFP

A giant screen displays an image featuring a light-emitting diode (LED) during a press conference of the Nobel Committee for Physics to announce the winners of the 2014 Nobel Prize in Physics on October 7, 2014 at the Royal Swedish Academy of Science in Stockholm, Sweden. Japanese-born researchers Isamu Akasaki, Hiroshi Amano and Shuji Nakamura, who is currently based in the US -- won the Nobel Physics Prize for inventing the blue light-emitting diode (LED), making possible to LED lamps to emit white light. AFP PHOTO / JONATHAN NACKSTRAND

Šā gada Nobela prēmija fizikā otrdien piešķirta trim japāņu zinātniekiem – Isamu Akasaki, Hirosi Amano un Sudzi Nakamuram – par zilās gaismu izstarojošās diodes (LED) izgudrošanu.

Japāņu zinātniekiem Nobela prēmija piešķirta “par jauna energoefektīva videi draudzīga gaismas avota – zilās gaismu izstarojošās diodes – izgudrošanu”, teikts žūrijas paziņojumā.

Šis izgudrojums ir vien 20 gadu sens, “tomēr jau ir sniedzis savu ieguldījumu, lai radītu balto gaismu pilnīgi jaunā veidā, no kā iegūstam mēs visi”, norādīja žūrija.

85 gadus vecais Akasaki ir Nagojas pilsētā esošās Meidzo Universitātes profesors un goda profesors Nagojas universitātē, kur profesors ir arī 54 gadus vecais Amano, bet 60 gadus vecais Nakamura ir profesors Kalifornijas Universitātē Santabarbarā, ASV.

Šā gada Nobela prēmijas fizikā laureāti radīja pārmaiņas gaismas tehnoloģijā, kad pagājušā gadsimta 90.gados no pusvadītājiem ieguva gaiši zilu gaismu, ko iegūt zinātnieki neveiksmīgi bija centušies jau gadsimtiem ilgi.

Iepriekš bija zaļas un sarkanas LED diodes, bet tieši zilās ļāva iegūt balto gaismu jaunā – videi draudzīgākā – veidā.

LED diodes izstaro spilgti baltu gaismu un tās darbojas ilgāk un patērē mazāk enerģijas salīdzinājumā ar kvēlspuldzi, ko 19.gadsimtā izgudroja Tomass Edisons.

Visi trīs Japānā dzimušie zinātnieki sadalīs astoņus miljonus Zviedrijas kronu (vairāk nekā 880 tūkstošus eiro) lielo Nobela prēmiju. Katrs laureāts saņem arī diplomu un zelta medaļu.

Pērn Nobela prēmiju fizikā saņēma Pīters Higss no Lielbritānijas un Fransuā Englērs no Beļģijas par tā dēvētā Higsa bozona atklāšanu.

Pirmdien sākās šā gada Nobela prēmijas ieguvēju paziņošanas nedēļa.

Šā gada Nobela prēmija medicīnā piešķirta Lielbritānijā strādājošajam amerikāņu zinātniekam Džonam O’Kīfam un Norvēģijas zinātniekiem Edvardam Moseram un Maijai Britai Moserei par pozicionēšanas sistēmu veidojošu šūnu atklāšanu smadzenēs.

Trešdien tiks paziņots Nobela prēmijas ieguvējs ķīmijā, ceturtdien – literatūrā, piektdien – Miera prēmijas laureāts, bet nākampirmdien – prēmijas ekonomikā ieguvējs.

Nobela prēmiju laureāti tās tradicionāli saņem oficiālā ceremonijā Stokholmā 10.decembrī – kas šogad būs šo prēmiju dibinātāja Alfrēda Nobela nāves 118.gadskārta.

Pievienot komentāru

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+