Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. novembris, 2012
Drukāt

Nobremzē pilsonības dalīšanas projektu

Foto - LETAFoto - LETA

Grozījumi Pilsonības likumā par automātisku pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem nav pilnīgi izstrādāti, tādēļ desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana netiks izsludināta. Šādu lēmumu vakar pieņēma Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). 


Nereģistrētā kustība “Par vienlīdzīgām tiesībām”, kurā pārsvarā darbojas “PCTVL” aktīvisti, bija savākusi 12 686 parakstus par Pilsonības likuma grozījumu projektu, kas paredz ar 2014. gada 1. janvāri par Latvijas pilsoņiem uzskatīt visus nepilsoņus, kuri to vēlētos. Lai likumprojektu varētu virzīt referendumam, nepieciešami desmitās daļas balsstiesīgo paraksti, kuru vākšana saskaņā ar likumu būtu jāorganizē CVK. Taču komisijas vairākums, iepazīstoties ar iesniegto projektu un dažādu ekspertu atzinumiem, secināja, ka likumprojekts neatbilst Satversmes 2. pantam un 1990. gada 4. maija deklarācijai. Turklāt tas būtiski paplašinātu pilsoņu loku, ļaujot apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību. Diskriminējoša CVK skatījumā ir likumprojektā iekļautā norma, kas paredz nepilsoņa pasi pret Latvijas pasi apmainīt, nemaksājot valsts nodevu. Šī norma ir netaisnīga attiecībā pret visiem jau esošiem Latvijas pilsoņiem, kā arī pret personām, kuras līdz 2014. gada 1. janvārim būs pabeigušas naturalizācijas procedūru un saņems personu apliecinošu dokumentu.

Tādēļ seši komisijas locekļi – Ritvars Eglājs, Dzintra Kusiņa, Loreta Skaburska, Kārlis Kamradzis, Sniedze Sproģe un Pēteris Dzalbe – balsoja pret likumprojekta tālāku virzīšanu. Par nobalsoja “Saskaņas centra” virzītais CVK loceklis Aleksandrs Maļcevs un Reformu partijas virzītā Ieva Gruziņa. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars diskusijā pirms balsojuma izteica viedokli, ka, ņemot vērā ekspertu pretrunīgos atzinumus, iesniegtais likumprojekts būtu jānodod tautas izvērtēšanai. Tomēr balsojumā viņš atturējās.

 

Parakstu vācēji 
sūdzēsies tiesā, 
prokuratūrā un SAB

“Tas ir politisks lēmums, un šajā komisijā strādā tikai politiskie ielikteņi. Aiz viņiem stāv partijas, un balsojums tika pirms nedēļas izlemts frakciju sēdēs. Nekāda tiesiskuma tur pat tuvumā nav bijis. CVK patvaļīgi paplašināja savas pilnvaras izvērtēt iesniegto likumprojektu,” savu sašutumu neslēpa kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” pārstāvis Andrejs Tolmačovs. Likums ļauj CVK lēmumu pārsūdzēt tiesā, un “Par vienlīdzīgām tiesībām” to noteikti izmantošot, tiklīdz saņems pilno lēmuma tekstu. Nekādus protesta pasākumus rīkot viņi pagaidām neplānojot.

CVK sēdei klātienē sekoja arī likumprojektu iniciatoru politiskie domubiedri – partijas “Par dzimto valodu” pārstāvis Ilarions Girss un “PCTVL” līdere Tatjana Ždanoka.

“CVK lēmumu vērtēju kā noziedzīgu nodarījumu. Tam ir trīs nozieguma pazīmes. Pirmkārt – darbība, kas vērsta uz valsts varas gāšanu, jo valsts vara Latvijā pieder tautai. Otrkārt – kavētas pilsoņu tiesības piedalīties tautas nobalsošanā. Treškārt – dienesta pilnvaru pārsniegšana. Visiem šiem noziegumiem ir desmit gadu noilgums.

Šodien viņiem liekas, ka aizies bez atbildības, jo apkalpojuši valdošās elites intereses, bet desmit gadu laikā valsts vara noteikti mainīsies un tad viņiem nāksies atbildēt par nodarīto. Katram likumpārkāpumam ir vārds un uzvārds un šodien mēs uzzinājām sešu valsts noziedznieku vārdus,” teica I. Girss. Savukārt lielāko daļu ekspertu atzinumu, kuros CVK balstīja savu spriedumu, pēc Girsa domām, nevar saukt par neatkarīgiem, jo tos sniegušas iestādes, kas tiek uzturētas no valsts budžeta. Savus atzinumus par likumprojektu CVK bija snieguši Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, Tiesībsargs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedra, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskā fakultāte, Rīgas Juridiskā augstskola un starptautisko tiesību eksperts Mārtiņš Paparinskis. Arī I. Girss bija sniedzis savu atzinumu un nesaskata neko dīvainu faktā, ka viņš vienlaikus ir šajā jautājumā politiski ieinteresētās partijas “Par dzimto valodu” valdes loceklis. Tomēr CVK lēmums viņam acīmredzot nebija pārsteigums. Jau pirms CVK sēdes Girss kopā ar saviem partijas biedriem – Andreju Berdņikovu un Vitāliju Rudņevu – sagatavojuši vēstuli Ģenerālprokuratūrai un Satversmes aizsardzības birojam, apsūdzot likumprojekta noraidītājus noziedzīgā darbībā.

“Mūsu lēmums varētu būt politisks, ekonomisks vai vēl nez kāds, bet pats galvenais, ka tas ir tiesisks! Ja kāds ir citās domās, tad tā būs tiesas kompetence izvērtēt, vai esam rīkojušies pareizi,” iesniedzēju pārmetumiem atbildēja A. Cimdars.

 

Partiju viedoklis

Savu viedokli par CVK lēmumu vakar pauda arī lielākie politiskie spēki. Valdoša partija “Vienotība” uzskata, ka komisijas lēmums ir izsvērts un pamatots, ņemot vērā arī virkni valsts institūciju un ekspertu sniegtu atzinumu. “Vienotība” jau iepriekš vērsusi uzmanību, ka parakstu vākšanai nodotais likumprojekts apdraud Latvijas valsts nepārtrauktības principu un ir pretrunā Satversmei.

“Minētie grozījumi uzskatāmi par acīmredzami neizstrādātiem, jo tajos ietvertās normas juridiski un tehniski nav iespējams integrēt mūsu valsts tiesību sistēmā, īpaši Pilsonības likumā,” teikts vakar izplatītajā partijas paziņojumā.

“SC” pārstāvis Andrejs Elksniņš uzskata, ka CVK lēmums neizsludināt parakstu vākšanu nepilsoņu referenduma ierosināšanai ir valsts vājuma apliecinājums un CVK politiskās angažētības simbols. Viņaprāt, CVK ir vadījusies nevis pēc tiesiskajiem kritērijiem, bet gan pēc subjektīviem un personīgiem “patīk – nepatīk” motīviem. “Šāda uzvara, kas balstās uz principu “taisnība tam, kurš ir priekšnieks”, tiesiskā valstī nevar eksistēt un nevienam nav vajadzīga! Tā liecina par esošās varas bailēm no tautas un likumu un Satversmes interpretāciju savām vajadzībām,” akcentē Saeimas deputāts.

Reformu partija, kuras pārstāve CVK atbalstīja Pilsonības likuma grozījumu tālāku virzīšanu, savā paziņojumā balansē pa vidu starp abiem viedokļiem. Partija respektējot CVK lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu, bet vienlaikus tā respektējot arī Latvijas vēlētāju tiesības paust viedokli un iniciēt referendumus. Tādēļ RP izsaka cerību, ka uz CVK netika izdarīts politisks spiediens.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+