Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. decembris, 2015
Drukāt

Nocērt 1565 galvas, bet pūķis dzīvo

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas tirgū nesodīti darbojas interneta azartspēļu kompānijas, kas valstij nav maksājušas par licenci un nemaksā nodokļus. Viens no šādiem nelicencētiem uzņēmumiem “Triobet” Latvijā netraucēti darbojas jau gadus desmit, nekautrējas reklamēties, sadarbojas ar ziņu portāliem, sponsorē sporta pasākumus un komandas. “Spēlēšana var būt gan izklaidējoša, gan izdevīga. Tomēr tu nevari vienmēr uzvarēt. Zaudēšana ir daļa no spēles, un tev ir jābūt tam gatavam.” Tā pie saviem klientiem vēršas “Triobet” savā mājaslapā internetā. Vai valsts arī ir samierinājusies ar atziņu, ka zaudēšana ir daļa no spēles, un mierīgi zaudē cīņā ar nelegālo interaktīvo azartspēļu rīkotājiem?

 

Licencēti – tikai seši

Strādājot pie raksta par pašvaldību nesekmīgo cīņu (jo tiesās tās zaudē) ar azartspēļu kompāniju vēlmi paplašināt savu piedāvājumu klāstu jau esošās darbības vietās (“Pašvaldību donkihotiskā cīņa ar “likumīgo ļaunumu””; “LA” 23. novembrī), no šo uzņēmumu pārstāvjiem dzirdēju: ko jūs mūs, kas legāli darbojas likumu noteiktās robežās, kritizējat, bet azartspēļu kompānijas, kas darbojas nelegāli, nemaz pat neredzat?! Izrādās, par azartspēļu kompānijām, kas Latvijā darbojas reālā vidē (jeb “uz zemes”, kā viņi paši saka), ar 99,9% pārliecību var teikt, ka nav nevienas nelegālas, taču interneta vidē tādas ir vairāki simti un varbūt pat tūkstoši. Tā man stāsta Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne. Par to varētu arī pavīpsnāt – jo kas gan nav atrodams internetā? Tomēr šāda nelegāla azartspēļu (pārsvarā totalizators, kazino, pokers un dažādas virtuālas spēles) piekopšana ir nelikumīga, kropļo tirgu, un valsts kasei garām aiziet vairāki miljoni eiro nodokļos.

Latvijas interneta vidē licencēti darbojas tikai seši uzņēmumi: “Olybet”, “Optibet”, “Joker”, “Fēnikss”, DLV un “viensviens.lv”. Lai Latvijas teritorijā uzsāktu biznesu azartspēļu jomā (vienalga, fiziskā vidē vai internetā, vai abos kopā), šobrīd par licenci valstij jāsamaksā 427 tūkstoši eiro, uzņēmumam jābūt reģistrētam Latvijā ar pamatkapitālu 1,4 miljoni eiro. Licences pirkšanas kārtība Latvijā ir kopš 2006. gada, summas laika gaitā ir mainījušās un acīmredzot mainīsies arī turpmāk, piemēram, par azartspēļu rīkošanu tikai internetā no nākamā gada 1. janvāra licence maksās 200 000 eiro, taču lietas būtība ir nemainīga. Gribi ar šo biznesu nodarboties, pērc licenci un maksā nodokļus!

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos minēto sešu licencēto kompāniju ieņēmumi bijuši 7,457 miljoni eiro. Cik ieņēmušas nelicencētās kompānijas, neviens precīzi nezina. Tiek lēsts, ka no “aptuveni tikpat” līdz “divreiz vairāk”. No šīs naudas netiek maksāti nodokļi. Kāpēc likumsargi neko nedara? Tie, izrādās, ir nevarīgi. Pat tik nevarīgi, ka no viņiem īsti nebaidās. Piemēram, “Triobet”, viens no šādiem nelicencētiem uzņēmumiem, Latvijā netraucēti darbojas jau gadus desmit, nekautrējas reklamēties, sadarboties ar ziņu portāliem, piemēram, “sportacentrs.com”, sponsorē sporta pasākumus un komandas. Piemēram, ir tāda basketbola komanda “Liepāja/Triobet”. Manā iepriekšminētajā rakstā “LA” Liepājas pilsētas domes attīstības pārvaldes ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols stāstīja, cik azartspēles ir sliktas un kā pašvaldība cenšas tās ierobežot, bet ne ar pušplēstu vārdu nepiemin par tās pašas pašvaldības uzturēto komandu “Liepāja/Triobet”, kuras sponsors ir Latvijā nelikumīgi strādājoša azartspēļu kompānija un kura pieder sporta klubam “Liepājas Lauvas”, kā valdes priekšsēdētājs ir pašvaldības sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš. Dubultā morāle!

Tagad A. Lagzdiņš man atzīst: “Jūs neesat pirmais, kas jautā par sadarbību ar “Triobet”. Pirms trijiem gadiem, kad noslēdzām līgumu, es paļāvos uz “Triobet” godaprātu, nezināju, ka viņiem darbībai Latvijā nepieciešama licence. Šogad līgums ar “Triobet” beidzas, un mēs esam runājuši ar uzņēmuma pārstāvjiem, ka ar “Triobet” sadarbība nebūs iespējama, līdz tam nebūs Latvijas licence.”

 

Cīņa ar pūķi

S. Birne par nelicencēto kompāniju darbošanos runājusi gan Saeimā, gan valdībā, gan dažādās iestādēs, un vienīgais, kas šobrīd ir panākts, ka viņai atļauts algot divus speciālistus (katra alga – 975 eiro mēnesī), kuri to vien tik dara kā internetā pēta vietnes un bloķē nelicencēto azartspēļu uzņēmumu mājaslapas. Tas gan lielā mērā, cik var spriest pēc inspekcijas priekšnieces teiktā, atgādina cīņu kā pasakās ar pūķi: bieži tam galvas ataug, un ne reizi vien, pat desmitiem reižu! Kopš 2014. gada 1. augusta bloķētas 1565 mājaslapas. Pēc nosaukumiem un satura varot redzēt, ka ir tādas, kas pārtrauc lūkoties Latvijas virzienā un vairs mūsu valsts teritorijā nevar atvērt, bet ir tādas, kas pārdzimst. Piemēram, “triobet.com”, kas ir saraksta bloķēto mājaslapu pirmajā vietā, kopš pagājušā gada pamanījies pārdzimt, izskatās, jau 25 reizes, jo šā gada 30. novembrī tas nobloķēts jau kā “triobet25.com”. Liek tikai kārtējo cipariņu klāt un uz priekšu. Vakar, portālā “sportacentrs.com” uzklikšķinot uz “Triobet” reklāmas, nonāku mājas lapā “triobet26.com”. Arī citas mājaslapas, kas pagājušā gada 1. augustā bloķētas, vēlāk parādījušās ar dažādām citām ciparu un burtu kombinācijām.

Kā skaidro S. Birne, visa šī interneta padarīšana ir ļoti sarežģīta. Pirmkārt, jau pašu mājaslapu atrašana. Otrkārt, Latvijā interneta pakalpojumus sniedz 248 uzņēmumi, kuriem jānosūta saraksts ar bloķējamām mājaslapām un kurus grūti izkontrolēt. Gadoties arī cilvēciskas kļūdas. Vieglāk sokoties ar Latvijas 55 maksājumu iestāžu (caur tām tiek veikti maksājumi nelicencētajiem uzņēmumiem) informēšanu par mājaslapu slēgšanu. Bet arī tad nevar ar gandarījumu nopūsties. Jo, kā es jau iepriekš minēju, virkne mājaslapu atdzimst ar nedaudz mainītu nosaukumu. Turklāt bloķēšanu varot arī apiet, un no abām pusēm. Nopietnas kompānijas saglabājušas spēlētāju elektroniskā pasta adreses, uz kurām atsūta paziņojumus, kā tās pēc bloķēšanas var atrast interneta pasaulē. Arī paši spēlētāji, ja labi orientējas interneta tehnoloģijās, var atrast savus bloķētos draugus – kompāniju mājaslapas.

 

Piesedzas ar Eiropas Savienību

“Kad mēs pagājušogad sākām bloķēt nelicencētus uzņēmumus, uz inspekciju zvanīja vairāku firmu pārstāvji, bet sarunas turpinājās un joprojām notiek tikai ar vienu – “Triobet”. Šo uzņēmumu pārstāvis man mēģināja teikt, ka ir trīs veida kompānijas: licencētas Latvijā, licencētas Eiropas Savienībā un nelicencētas nekur. Es atbildēju, ka man ir tikai divu veidu: licencētas Latvijā un nelicencētas Latvijā, jo Eiropas Savienībā azartspēļu nozare nav harmonizēta, katrā valstī tā darbojas pēc saviem likumiem un, ja uzņēmums likumīgi, darbojas vienā ES valstī, tas nenozīmē, ka tas automātiski var darboties citā ES valstī. “Triobet” ir vismaz divu ES valstu – Maltas un Igaunijas – licences, bet tam tas Latvijā neko nedod,” skaidro 
S. Birne.

Nelicencētās kompānijas ir internetā, bet kaut kur arī realitātē ir to biroji un darbinieki, vai tiem nevar tikt klāt un sodīt?

“Daudzi no šiem uzņēmumiem ir patiešām lielas kompānijas ar tūkstošiem darbinieku, kas daudzās valstīs darbojas legāli. Es neredzu, kādā veidā mūsu inspekcija varētu pie viņiem ierasties un tos sodīt, tas ir sarežģīti likumiski un prasītu milzu resursus. Tuvākais ir “Triobet” Tallinā – varam ierasties pie viņiem un mēģināt uzlikt 1400 eiro sodu… Neredzu tam jēgu. Latvijā jau šo nelicencēto kompāniju biroju vai darbinieku nav. Esmu vērsusies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un Valsts policijā pēc palīdzības, bet abas institūcijas atrunājas ar resursu trūkumu un citām prioritātēm. Pretimnākošāka bija Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas patiešām sodījusi televīzijas par to, ka pārraida nelicencētu uzņēmumu reklāmas,” norāda S. Birne.

 

Iestādes nevarīgas

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (apvieno tikai licencētas azartspēļu kompānijas) padomnieks Arnis Marcinkēvičs gan sadarbību ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi min kā neveiksmīgu: kad pirms dažiem gadiem gājis skaidroties, kāpēc virknē Latvijā latviski raidošu televīzijas kanālu redzamas nelicencēto uzņēmumu reklāmas, saņēmis atbildi, ka tur neko nevarot darīt, jo šie kanāli reģistrēti ārzemēs, tāpat kā portāls “sportacentrs.com”. Kad pat Latvijas sabiedriskajā televīzijā Eiropas futbola kausa izcīņas laikā rādītas nelegāļu reklāmas, tad pēc trača sacelšanas gan šīs reklāmas pazudušas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane par problēmu ir informēta, taču uzskata, ka galvenā uzraudzības funkcija tomēr būtu jāuzņemas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai: “Mēs uzraugām reklāmu, bet ar to ir problēmas, jo bieži reklāmdevējs slēpjas ārpus Latvijas, ārpus Eiropas Savienības. Jā, mēs zinām “Triobet” aktivitātes Latvijā un izvērtējām, cik daudz tas ir vai nav reklāma, cik daudz tās piesaista cilvēkus…”

Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis noraida pārmetumus un apgalvo, ka tāda atbilde no policijas, ka nav resursu šķetināt pārkāpumus internetā, neesot iespējama. Bet viņš pieļauj, ka tas varējis izskanēt neformālās sarunās. Jebkurā gadījumā oficiāla iesnieguma no inspekcijas vismaz pēdējā gada laikā neesot bijis.

Tajā pašā laikā bijušais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins, kas tagad ir Latvijas Basketbola savienības prezidents, nupat oktobrī piedalījās Baltijas Basketbola līgas sponsorēšanas līguma noslēgšanas svinīgā pasākumā, kur laipni pozē ar “Triobet” izpilddirektori Ilzi Jansoni…

Skaidra loģika: kāpēc maksāt licences maksu un veikt citas darbības, ja var Latvijas tirgū darboties nesodīti tāpat?

 

Eiropas birokrātija kustas lēni

S. Birne skaidro, ka citām ES valstīm esot līdzīgas problēmas, 2012. gadā Eiropas Komisijā izveidota pat speciāla ekspertu grupa interneta azartspēļu likumdošanas sakārtošanai. 27. novembrī Briselē tikās visu ES valstu azartspēļu uzraudzības institūciju pārstāvji un parakstīja dokumentu par sadarbību un informācijas apmaiņu, tajā skaitā par bloķēšanas pasākumiem internetā.

“Patiešām ceru, ka ES valstis palīdzēs viena otrai. Šī cīņa ar nelikumīgām darbībām internetā ir ļoti komplicēta, reāli pagaidām katra valsts joprojām atbild pati par sevi. Žēl, ka nelabprāt kolēģi runā par dažādo licenču un nodokļu maksu. Ja tā būtu daudzmaz vienāda visās ES valstīs, būtu vieglāk, bet, ja, piemēram, Malta var atļauties desmit reižu mazāku licences maksu, citām ES valstīm tas rada problēmas,” saka S. Birne.

 

Par vienādu spēles laukumu

Tiekoties ar Latvijā licencēto uzņēmumu pārstāvjiem, lielākā (apmēram 75% tirgus) un pirmā (2008. gadā) uzņēmuma, kas mūsu valstī izņēmis licenci un sācis darboties internetā, “Optibet” valdes priekšsēdētāju Aigaru Zviedri un ar viena no jaunākā uzņēmuma “viensviens.lv” valdes locekli Kasparu Rāznu, izdzirdu, ka abi ir par to, lai Latvijā darbotos tikai licencēti uzņēmumi, abi min, ka pēc inspekcijas sāktās bloķēšanas pieauguši viņu uzņēmumu ieņēmumi, bet gluži uz ambrazūras cīņā ar nelegāļiem nemetas. Kā noprotams, gan tāpēc, ka tas prasa lielus resursus un nav ticības lieliem panākumiem, gan tāpēc, ka, ja lielie starptautiskie uzņēmumi pēkšņi Latvijā licencēsies, var nākties zaudēt savas pozīcijas tirgū.

“Domāju, ka tie uzņēmumi, kas apzināti strādā Latvijas klientiem un savās mājas lapās izmanto latviešu valodu, piemēram, “Triobet”, agri vai vēlu licencēsies. Un mēs tad zaudēsim kādu daļu savu klientu. Bet es vienalga gribu vienādus noteikumus visiem. Darbojoties legāli Latvijā, mums tomēr ir savi izdevumi un ierobežojumi. Bet visus nelicencētos uzņēmumus es nemestu pār vienu kārti: ir arī tādi, kas par Latviju neinteresējas, spēlētāji no Latvijas vienkārši tos atrod internetā un spēlē. Ja šos uzņēmumus nobloķē, tie necenšas atgriezties Latvijas internetā,” skaidro A. Zviedris.

Ar ko tad nelicencētās ārzemju kompānijas paņem Latvijas publiku?

“Kā zināms, internets robežas nepazīst. Cilvēks, kas meklē iespēju uzspēlēt, sērfo internetā, meklē variantus. Tas tāpat kā veikalā: ja ir sešas labas Latvijas preces un dažādas 1000 ārzemju, ir liela varbūtība, ka cilvēks nopirks arī ārzemju preci. Un, jo vairāk ārzemju preču piedāvājumā, jo lielākā varbūtība, ka viņš mazāk izvēlēsies pašmāju preci. Vēl lielām kompānijām ir lielāks apgrozījums un tāpēc lielākas iespējas ieguldīt līdzekļus attīstībā. Internetā nedarbojas Latvijas likumi, tāpēc tur var izmantot to, kas pie mums aizliegts, piemēram, reklamēt azartspēles un aizdot spēlētājiem naudu,” stāsta Kaspars Rāzna.

 

Solās laboties

Igaunijā un Maltā licencētā uzņēmuma “Triobet” birojs atrodas Tallinā un tās izpilddirektore ir latviete Ilze Jansone. Mūsu saruna notiek draudzīgā, taču nedaudz saspringtā atmosfērā. Uz daudziem jautājumiem, piemēram, vai jūs saprotat, ka Latvijā darbojaties nelikumīgi; kādas ir sajūtas, ka valsts mēģina ar jums cīnīties un jūsu darbību bloķēt; kāpēc ir uzņēmumi, kas Latvijā pērk licences un maksā nodokļus, bet jūs to nedarāt, atbildes nesaņemu vai vairākkārt dzirdu, ka “Triobet” ir vienīgais starptautiskais uzņēmums, kas domā par licences izņemšanu Latvijā un, visticamāk, nākamā gada februārī vai martā to arī izdarīs.

Bet “Triobet” Latvijā darbojas jau 10 gadus. Tiesa, I. Jansone visu laiku nav bijusi šī uzņēmuma vadītāja. Vēl “Triobet” vadītāja apgalvo, ka licence darbībai Latvijas valstī sākta prasīt tikai pagājušajā gadā. Tā gan nav taisnība.

“Lai izņemtu licenci Latvijā, jāiegulda liels darbs un nauda, jākārto formalitātes. Tagad ar to arī nodarbojos. “Triobet” ietilpst zviedru koncerna “Betsson AB” sastāvā, kas azartspēļu nozarē darbojas pusgadsimtu, ir ar labu vārdu un tā akcijas kotējas biržā, tā sastāvā ir 20 azartspēļu uzņēmumu. Koncerna birojs atrodas Maltā, tāpēc mums ir šīs valsts licence, bet Igaunijas licence – tāpēc, ka tur ātrāk tika sakārtota azartspēļu nozare. Tagad redzam, ka arī Latvijas tirgus ir sakārtojies, un strādājam pie tā, lai mums šeit būtu licence. Arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir ļoti pretimnākoša,” stāsta I. Jansone. Viņa apgalvo, ka Latvijā nav neviena “Triobet” darbinieka. Pameklējot gan tajā pašā internetā, var atrast, ka iepriekšējos gadus uzņēmuma vārdā ir izteikušies tā pārstāvji Latvijā. Arī “viensviens.lv” valdes loceklis Kaspars Rāzna savulaik bijis “Triobet” pārstāvis Latvijā, kā viņš pats apgalvo, reizi mēnesī izrakstījis rēķinu “Triobet”, saņēmis samaksu, taču darba attiecībās nebijis. Tā kā “Triobet” it kā darbojas Latvijā, it kā ne. Protams, internets jau nepazīst robežu…

 

UZZIŅA

Ko izmanto nelicencētās azartspēļu kompānijas, lai ielauztos to valstu interneta vidē, kur tās mēģina bloķēt

Maina mājaslapas vārdus.

Izmanto spoguļserverus – līdzīga nosaukuma mājaslapa, bet saturs identisks.

Lieto dinamiskas IP (unikāls datora identifikators) adreses.

Izmanto atšķirīgas IP adreses klasiskajai mājaslapai, mobilajai mājaslapai un lejupielādētajām lietotnēm.

Slēpj mājaslapu piederību.

Izmanto to, ka Eiropas Savienības valstīs ir dažādas pieejas bloķēšanai un ka sarežģīti konstatēt, kura valsts nepilda bloķēšanas pieprasījumu un kur ir problēma.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+