Ekonomika
Bizness

Nodevas dēļ jāslēdz uzņēmums?0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Create jobs 51/Shutterstock

Daugavpils uzņēmumam “Ezugi Latvia” līdz šā gada 26. februārim jāsamaksā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) izložu un azartspēļu nodeva 120 000 eiro apmērā. Tik īsā termiņā tas nav iespējams, tādēļ uzņēmumam, kuram nav nodokļu parādu, var nākties pārtraukt darbību un atlaist vairāk nekā 100 darbinieku, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.

Uzņēmuma valdes loceklis Dinārs Gorniks stāsta, ka ceturto gadu uzņēmums nodarbojas ar tiešsaistes virtuālo spēļu programmatūru, kā arī televīzijas programmu satura, audio un videoierakstu veidošanu un pārraidīšanu internetā.

Bet Latvijā šos pakalpojumus uzņēmums nemaz nesniedz, visu piedāvājot citās valstīs.

 

120 000 eiro 10 dienu laikā

Pagājušajā gadā, kad šo nodevu ieviesa, uzņēmumam to vēl esot izdevies samaksāt. Pērn uzņēmums nodokļos un nodevās kopsummā samaksājis valstij 612 000 eiro. Nodokļu parādu valstij neesot.

Bet Azartspēļu un izložu likumā noteikts, ka pieminētā valsts nodeva jāsamaksā 10 darba dienu laikā pēc tam, kad paziņots lēmums par azartspēļu organizēšanas licences izsniegšanu.

Savukārt licenci šai uzņēmējdarbībai uzņēmumam izsniedz pēc tam, kad samaksāta likumā noteiktā valsts nodeva. Uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka 10 dienu laikā samaksāt 120 000 eiro šogad vairs neesot iespējams.

Tāpēc janvārī viņš vērsies Daugavpils pilsētas pašvaldībā un VID, lūdzot tam sadalīt šo summu divpadsmit maksājumos.

Daugavpils pilsētas pašvaldības pārstāve Inese Andiņa vēsta, ka lūgusi VID izvērtēt uzņēmuma lūgumu par izložu un azartspēļu nodevas sadalīšanu divpadsmit maksājumos, jo pašvaldībai esot svarīgi, lai pilsētā tiktu saglabātas darba vietas. “Ezugi Latvia” nodarbina 111 darbiniekus.

 

Var sadalīt tikai nodokļu maksājumus

Bet VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča atbildējusi Dināram Gornikam, ka sadalīt nodevu divpadsmit maksājumos neesot iespējams tāpēc, ka to neparedz likums “Par nodokļiem un nodevām”.

Likums gan paredz samaksas termiņa pagarināšanas kārtību nodokļiem. Bet neparedz ne samaksas termiņa pagarināšanu, ne sadalīšanu vairākos maksājumos nodevām.

Kā skaidro VID amatpersona, ja nodeva ir paredzēta kā vienu reizi veicams maksājums ar mērķi no valsts vai pašvaldību institūcijas saņemt konkrētu pakalpojumu vai nodrošinājumu komersanta izvēlētās darbības veikšanai, tad nodevas sadalīšana termiņos nepārprotami būtu pretrunā ar mērķi, kuram tā noteikta.

VID amatpersona piebilst: ja kādam uzņēmumam radušās grūtības ar nodokļu maksājumiem, tad tas varot vērsties VID ar iesniegumu par samaksas termiņa pagarināšanu. Kā rīkoties, par to var uzzināt VID mājaslapā.

VID uzturētajā elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) ir pieejama arī iesnieguma veidlapa. Nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu varot lūgt jebkurš uzņēmums neatkarīgi no uzņēmējdarbības veida.

Uzņēmuma pārstāvis Dinārs Gorniks saka, ka līdz 26. februārim atlikušajās divās nedēļās mēģināšot atrast 120 000 eiro, lai samaksātu nodevu. Bet, ja tas neizdosies, uzņēmums būs jāslēdz.

 

Valsts zaudēs pieckāršā apmērā

Viņaprāt, šāds iznākums nebūs izdevīgs ne pašvaldībai, ne valstij, tāpēc būtu jāmeklē cits risinājums, kas saglabātu uzņēmumu. Iznākumā 111 bez darba palikušajiem valsts būs spiesta maksāt bezdarbnieka pabalstu.

Bezdarbnieku skaits Latgalē, kas jau pašlaik ir visaugstākais valstī, būs vēl lielāks, nekā jau ir pašlaik. Uzņēmumu slēdzot, valsts nesaņems nodokļus vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā.

Savukārt pašvaldība nesaņems par darbiniekiem uzņēmuma maksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iznākumā zaudējumi valstij būs pieckāršā apmērā salīdzinājumā ar 2018. gadā uzņēmuma samaksāto nodokļu un nodevu kopsummu – 612 000 eiro.

 

Ministrijā grozījumus neplāno

Finanšu ministrijā (FM) jautāju, ko komersantam tagad iesākt un vai nav plānots grozīt likumu, paredzot citu risinājumu šādu nodevu maksājumiem. Uz pirmo jautājumu FM pārstāvis Aleksis Jarockis neatbild.

Uz otro atbild, ka pašlaik maksāšanas režīma maiņu neplānojot. Lai to paredzētu, esot nepieciešama papildu izpēte, kā arī jānoskaidro uzraugošās institūcijas un nozares profesionālo organizāciju viedokļi.

Kā paskaidro FM pārstāvis, valsts nodeva jāmaksā pirms pakalpojuma saņemšanas, kas šajā gadījumā ir licences izsniegšana vai pārreģistrēšana.

Šādām nodevām ir raksturīgi, ka institūcija pakalpojumu vai nodrošinājumu sniedz tikai tad, ja persona par attiecīgo pakalpojumu vai nodrošinājumu ir samaksājusi nodevas maksājumu.

Atšķirībā no ikmēneša vai ikgadējām nodevām šādām nodevām nav normatīvajos aktos noteikts samaksas termiņš. Pienākums samaksāt to rodas ar brīdi, kad komersants izvēlējies saņemt konkrēto pakalpojumu.

 

Kurš ir ieguvējs?

Saistītie raksti

Neoficiāli ir zināms, ka šādos gadījumos iespējams aizkavēt nodokļu nomaksu (jo nodokļu nomaksu, kā norāda VID, var sadalīt vairākos maksājumos atšķirībā no nodevām), izmantojot tam paredzēto naudu valsts nodevas samaksāšanai.

Varētu tikai jautāt, kas ir ieguvējs no šādas kreisās auss kasīšanas ar labo roku – vai tiešām valsts un tās iedzīvotāji?

LA.lv