Viedokļi
Feļetoni

Egils Līcītis: Kurš pēc “Rīdzenes” sarunām mazgās piešmucētos traukus? 16


Ainārs Šlesers
Ainārs Šlesers
Foto – Evija Trifanova/LETA

Mūsu partiju darbinieku sarunu ierakstu dokumentējumi ir būtiska, saistošam detektīvgabalam līdzīga vietējās politiskās kultūras sastāvdaļa. Brīvajā presē, biļetenā “Ir” pašlaik dienasgaismu ieraudzījuši “Oligarhu lietas” ietvaros noklausītu, konservētu skaņu celiņu drukāti atstāsti, buldozeram Šleseram viesnīcā “Rīdzene” tiekoties ar draugiem, paziņām, labvēļiem. Nopublicētais, neapšaubāmi, var izraisīt polemiku plašākā publikā un starp neoliberālo, bet vientiesīgo dienas laikrakstu un reālistisko, kājām uz zemes stāvošo neatkarīgo avīzi. Sak, vai bagātīgā lasāmviela ir noplūdinājums, viltota prece, ko uzražojis kāds fabulists vai zinātniskās fantastikas rakstnieks, vai tās tiešām ir reāli notikušas, aizdurvē noklausītas sarunas. Nosvērtam abonentam ar tek-stu jārīkojas kā padomju lasītājam, kurš paņem sev tuvo, vērtīgo, bet noraida svešo, nepieņemamo.

Tātad – notikuma apstākļi. “Rīdzenes” mēbelētā istabā apmeties rezidents, personvārdā dēvēts Ainārs Š. 2011. gadā vērpj sarunas par valstiskiem tematiem un nobāzējies knapi simts lēzenu soļu attālumā no politiskās pārvaldes Ministru kabineta ēkā. Latviju valda Valdis, par ministriem kalpo ievērojamie Vējonis, Kampars, Augulis u. c. sargeņģeļi. Valdības locekļi tātad nekur nav deportēti un laikam arī gribētu sinhronu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, bet hotelī stikla kalnā sēdošie valstsvīri šķietami nerēķinās un ministru degunu galā meistariski kaļ plānus par Satiksmes ministrijas un citiem objektiem. Kā panākt, lai nacionālā aviokompānija, pasts, starptautiskā lidosta “Rīga”, pasažieru vilcieni darbotos, pateicoties triju latviešu ieguldītiem kapitāliem, plus krievu vai turku naudas mazumiņu. Tikai pareizi nostādīts uzņēmums atmetīs labu peļņu.

Garākā ierakstā Šlesera numuriņā ierodas par Aivaru Lembergu anonsēts kungs. Abu partneru – domubiedru sarunas ir atturīgas, kā jau pie nopietniem darījumu cilvēkiem, bet vietām vīri mīl padzīt arī vellu. Četru sienu privātumā atklājas raksturi – cik jaunība strauja, aizrautīga, tik pieredze tēvišķīgi pamācoša. Namatēvs ar viesi pie “Mežezera” šampanieša glāzes neformālā gaisotnē pārmij koncentrētas domas Platona cienīgos dialogos par sasāpējušiem jautājumiem, kas būtu nozīmīgi vēlētājiem, kā apkalpot sabiedrības intereses, piemēram, ievēlot labu Valsts galvu. Sarunu straumējumā pazibinās pa nepiedienīgam izteicienam no nenormatīvās leksikas, piemēram, būdami nosodoši pret Sorosa ideju izplatītājiem, redzamākos pārstāvjus vīri sauc par “ohujenniem”. Ar to mazinās ticamība nodevīgajā diktofonā ierakstītajam un “Ir” audiogidam. Ja Lembergam izretis pasprūkot pa daudzstāvīgam māmiņas vārdam, tad ne jau augstāk par 3. stāvu! Turpretī Ainārs politikā bij pazīstams kā ļoti reliģiozs, dievticīgākais no valstsvīriem! Respect! – pieklājīgo jaunekli ielaida norvēģu miljonāru namos! Šlesers zināja, ka viņu vēro ne vien KNAB modrā acs, bet arī Kungs Pestītājs, un krietns kristietis rupjības mutē neņemtu.

Kopumā atskaņotais vērtējams kā divu intelektuāļu saruna. Tāds domu dziļums varētu būt ieprotokolēts sengrieķu Atēnu svētbirzīs, gudrajiem pastaigājoties. Darāmos darbus Šlesers atzīmēja grāmatiņā.

Tikām sistēmpolitiķi kuro gadu pie varas žēlojas, cik riebīgas grimases ir varai pietuvinātiem spekulantiem, pēdējās sulas izspiedējiem no partijām un cik netīra ir politiskā virtuve. Kurš un kad sāks mazgāt piešmucētos traukus? Ja ieciklējušās politekonomiskās pārvaldības metodes un nesaraujamu draudzību ar finansētājiem politiķi turpina atzīt kā apsveicamu, tad jau nekad netiksim vaļā no oligarhiem! Novecojušo naudasmaisu vietā ieradīsies jauni, un Latvijā jele kādu biznesu nevarēs veikt, ja tas nav politiski sakārtots un sadalīts. Labi audzinātai sabiedrībai atliek nopūsties – ak, mēs jau zinājām, ka shit happens, tā gadās.

Vēsturiski radušies 3A pēc darvojošām publikācijām nav evakuējušies drošībā uz tropiskām salām, tepat tēvijā ganās. Prokurori nav atraduši “Rīdzenes” sarunās izejmateriālu kriminālvajāšanai un raušanai uz tiesu. Politiķiem nav ko piebilst.

LA.lv