Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. februāris, 2012
Drukāt

Nodoklis iedzen vēl lielākā trūkumā


garciems_ts_8

Rīdziniecei Ritai Muceniecei par Garciemā pārdoto dārza mājiņu Valsts ieņēmumu dienestā aprēķināts 4287 latu liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kopā ar soda naudu par nokavēto nodokļa maksājumu – 5380 lati.


 

Valsts spiež pārdot

Pensionētā modes māksliniece Rita Muceniece stāsta, ka dārza mājiņu bijusi spiesta pārdot tāpēc, ka pēc dzīvesbiedra nāves palikusi viena. Bet no pensijas, kas viņai ir mazāka par valstī noteikto iztikas minimumu, vairs nespējusi samaksāt par īrēto dzīvokli denacionalizētajā Rīgas namā.

Samaksājot par īri, dzīvokļa apkuri un pārējiem komunālajiem pakalpojumiem, no 163 latu pensijas mēnesī pāri paliek ap 40 latiem, ar kuriem pārtikai un zālēm nepietiek.

 

“Pārdodot īpašumu, es cerēju, ka saņemtā nauda būs atspaids vecumdienās un man nebūs jāgrimst komunālo maksājumu parādos. Taču cerētā atspaida vietā valsts atņem vēl to pašu, uzkraujot tādu nodokli, kas dzen mani vēl lielākā trūkumā. Vispirms valsts piespiež mani pārdot īpašumu, pēc tam spiež vēl nodokli,” viņa piebilst.

 

Kā izrādās, Garciemā pārdotā dārza mājiņa bijusi viņas ģimenes vienīgais nekustamais īpašums. Padomju varas laikā viņas vīram Garciemā piešķirti 600 kvadrātmetri zemes, kur ar abu dzīvesbiedru pūlēm vēlāk tikusi uzcelta ēka. Bet viņu pastāvīgā dzīvesvieta – dzīvoklis Rīgā – namu denacionalizācijas laikā nonācis cita īpašnieka rokās.

 

Kā sniegs uz galvas

Rita Muceniece atzīst, ka, noslēdzot darījuma līgumu, neesot zinājusi par pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kad uzzinājusi, tad jau bijis par vēlu – no Valsts ieņēmumu dienesta pienācis paziņojums par nenomaksāto nodokli un aprēķināto soda naudu.

Vēlāk noskaidrojusi, ka ar nodokli neapliek tādu pārdoto nekustamo īpašumu, kas tā pārdevējam piederējis vismaz piecus gadus un vismaz gadu bijusi deklarētā dzīvesvieta. “Bet šo dārza mājiņu nekā nevarēju pārvērst par manu deklarēto pastāvīgo dzīvesvietu tāpēc, ka ziemās tur nav iespējams dzīvot. Deklarējot pastāvīgo dzīvesvietu Garciemā, es iekultos vēl lielākā nelaimē – būtu jāzaudē dzīvokļa īres tiesības saimnieka mājā,” viņa paskaidro.

 

Rita Muceniece uzskata, ka ar šādiem nodokļu likumiem valsts nodarījusi viņai ne tikai materiālu, bet arī morālu kaitējumu. Viņasprāt, par vienīgā nekustamā īpašuma pārdošanu iedzīvotāju ienākuma nodoklis nebūtu jāmaksā jebkurā gadījumā.

 

“Taču šāda likumā noteiktā kārtība pašlaik rada nevienlīdzību. Dažiem par pārdoto vienīgo īpašumu šis nodoklis nav jāmaksā. Toties citi spiesti to maksāt, kaut arī labi zināms, ka vasarnīcas un daudzus citus īpašumus nav iespējams deklarēt kā pastāvīgo dzīvesvietu. Turklāt no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtais paziņojums daudziem uzkrīt kā sniegs uz galvas – cilvēki nemaz nezina, ka, pārdodot īpašumu, valstij jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Noslēdzot līgumus, diemžēl arī notāri to cilvēkiem nepasaka,” teic Ritas kundze.

 

Pienākumu nav, naudas nav

Latvijas zvērinātu notāru padomē vēsta, ka zvērinātiem notāriem nav pienākuma brīdināt īpašumu pārdevējus par nodokļu maksājumiem. Tas esot atkarīgs no notāra godaprāta. Bet likumos šāds pienākums neesot noteikts.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) atzīst, ka par nesenajiem grozījumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā iedzīvotāji bieži nezina neko vai zina maz. Sevišķi tas sakāms par vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem vājās rocības dēļ vairs nav iespējams pasūtīt laikrakstus un kuriem nav pieejams internets. Par nodokļu likumu grozījumiem, kuri stājās spēkā no 2010. gada 1. janvāra, VID gan esot informējis preses izdevumus. Taču plašākiem nodokļu skaidrošanas pasākumiem dienestam trūcis naudas.

 

Izņēmumus esot 
grūti paredzēt

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu lietās Juris Stinka atzīst, ka no Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, tikuši izsvītroti vairāki izņēmumi, kas skāra īpašnieku vienīgo nekustamo mantu. Tas bijis nepieciešams budžeta taupības pasākumu nolūkā.

 

Viņaprāt, visiem dzīves gadījumiem gan esot grūti paredzēt izņēmumus. Vienā gadījumā pārdotais īpašums būs dārza mājiņa, kurā nav iespējams dzīvot ziemā. Citā gadījumā tā patiesībā būs kāds cits īpašums, kura aplikšana vai neaplikšana ar nodokli ir grūti nosakāma.

 

Tāpat esot grūti noteikt, kad tas ir vienīgais īpašums, par kuru nodoklis nebūtu jāmaksā. Valsts amatpersona piebilst, ka ministrija plānojot ieviest izņēmumu – nodoklis nebūtu jāmaksā tiem, kuri pārdotā īpašuma vietā iegādājas līdzvērtīgu.

 

Uzziņa

Pēc likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, pārdodot māju vai dzīvokli, tādam pārdevējam, kuram pārdošana nav reģistrēta kā saimnieciskā darbība, jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma ar 15% likmi.

Ja māja vai dzīvoklis privātpersonai piederējis mazāk par pieciem gadiem, tad, pārdodot to, jāmaksā 15% nodoklis.

Ja īpašums cilvēkam piederējis ilgāk par pieciem gadiem, tad papildus ņem vērā, vai tā ir bijusi privātpersonas deklarētā dzīvesvieta vismaz vienu pagājušo gadu, skaitot no pārdošanas līguma noslēgšanas brīža. Pārdodot šādu īpašumu, nodoklis tad nebūs jāmaksā. Ja vismaz vienu pagājušo gadu māja nav bijusi īpašnieka deklarētā dzīvesvieta, tad, pārdodot īpašumu, to apliks ar 15% nodokli.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli rēķina no starpības starp pārdošanas cenu un vērtību, par kādu īpašums savulaik ticis iegādāts, ar nodokli apliekamai summai atrēķina izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegūšanu.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+