Dabas resursu nodoklis kā burkāns 2
Valdību veidojošo partiju koalīcijas padome šonedēļ negaidīti lēma par Dabas resursu nodokļa (DRN) celšanu jau nākamajā gadā, kas, visticamāk, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju sadārdzinās atkritumu apsaimniekošanas maksu. Arī pašvaldībām būs jāpacenšas nodrošināt šķirošanu tur, kur tā patlaban nenotiek.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdes locekļa Imanta Parādnieka virzītā iecere celt DRN par nešķirotu sadzīves atkritumu noglabāšanu poligonā no 12 līdz 22 eiro par tonnu, kā arī palielināt būvniecības atkritumu noglabāšanas maksu no 21,54 līdz 22 eiro/t rosinātu pašvaldības nodrošināt atkritumu šķirošanai vajadzīgos konteinerus un nākamajā gadā valsts budžetu papildinātu ar trīs miljoniem eiro. Nodokļa ieviešanas mērķis ir nodrošināt, lai iespējami vairāk sadzīves atkritumu pārstrādātu, lai to šķirošana būtu izdevīga, uzsver I. Parādnieks. Par atšķiroto atkritumu – papīra, kartona, plastmasas, stikla, metāla, ieteicams, arī bioloģiski noārdāmo atkritumu – noglabāšanu atkritumu poligonā maksa nebūtu jāmaksā. Samazinātos savācamo un atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu daudzums, par ko turpmāk būtu jāmaksā vairāk.
Cik un kādi atkritumi
Patlaban ik gadu atkritumu poligonos noglabā aptuveni 600 000 – 700 000 tonnu mājsaimniecību sadzīves atkritumu, kas veido 40 – 60% no visiem sadzīves atkritumiem.
Viens Latvijas iedzīvotājs ik gadu rada aptuveni 150 kg (laukos) līdz 300 kg (lielajās pilsētās) sadzīves atkritumu. Pirms diviem gadiem pēc Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtījuma veiktajā pētījumā noskaidrots, ka plastmasa mājsaimniecību sadzīves atkritumos veido 12%, papīrs un kartons – 5%, stikls arī 5%, bet metāls – 3% lielu īpatsvaru.
Aprēķini rāda, ka viena iedzīvotāja radītais atkritumos esošu, pārstrādei derīgo materiālu daudzums ir no 75 kg/gadā pilsētās līdz 37 kg/gadā viensētās. SIA “Geo Consultants” eksperti norāda – ņemot vērā, ka patlaban prognozējamais šo atkritumu savākšanas potenciāls dalītās vākšanas sistēmas ietvaros nepārsniedz 25% no teorētiski iespējamā, dalītās vākšanas sistēmai, variējot uzstādīto konteineru tilpumu un šķiroto atkritumu izvešanas biežumu, jānodrošina savākšanas kapacitāte ~19 kg jeb 0,14 m3 gadā pilsētās un ~12 kg jeb 0,9 m3 novadu ciemos, novadu pilsētās jānodrošina ~16 kg jeb 0,12 m3 gadā uz vienu iedzīvotāju.
Daudzviet nav konteineru
Par sadzīves atkritumu vākšanu valstī ir atbildīgas pašvaldības, kas šo uzdevumu veic, uzticot darbu saviem komunālās saimniecības uzņēmumiem vai arī privātajiem operatoriem.
“Latvijas Avīzē” jau stāstījām, ka vislielākās rūpes patlaban sagādā Rīgas pašvaldība, kas nepilda Satversmes tiesas 2012. gada 6. decembra spriedumu. Ar to Rīgas pašvaldībai līdz 2013. gada 1. jūlijam bija jāveic iepirkumus vai privātās publiskās partnerības procedūra, katrā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā izvēloties savu apsaimniekotāju. Konkurss aizvien nav noticis.
Pēc Rīgas domes (RD) sniegtās informācijas, patlaban galvaspilsētā esot 500 dalītās atkritumu vākšanas punkti (DAVP), tas ir, viens DAVP uz 1800 iedzīvotājiem. Valsts noteikusi veidot vienu DAVP uz vismaz 700 iedzīvotājiem, turklāt tas nedrīkst būt tālāk kā 400 metru attālumā no iedzīvotāju dzīvesvietas.
Pēc 7. oktobra raksta “Latvijas Avīzē”, kur Rīgas domes amatpersonas solīja tiem iedzīvotājiem, kas vēlas šķirot atkritumus, nodrošināt konteinerus, “la.lv” interneta vietnē varēja lasīt komentārus par reālo situāciju. Proti, pašvaldībai piederošā namu apsaimniekošanas uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvji liek iedzīvotāju sapulcē gūt 51% atbalstu šai iecerei, turklāt neapmierināts ir sētnieks, kam nu būs papildu darbs. Citi komentētāji norāda uz lielo attālumu līdz šķirošanas vietām un aicina pirms DRN celšanas vispirms nodrošināt šķirošanas konteinerus.
RD Mājokļu un vides departamenta sūtītajā vēstījumā redakcijai teikts, ka iedzīvotāji var pieteikt konteineru uzstādīšanu klientu centros vai arī vēršoties pie apsaimniekotāja. Galvaspilsētas dome nākamā gada sākumā rīkošot iepirkumu atkritumu apsaimniekotāju izvēlē. “Rīgu sadalīs zonās. Iepirkuma tehniskajā specifikācijā viens no svarīgākajiem nosacījumiem būs tieši dalītās atkritumu savākšanas konteineru izvietojums, lai nodrošinātu atkritumu šķirošanu katrā zonā,” teic departamenta pārstāve Iveta Mazūre.
Sadzīves atkritumu šķirošana mājsaimniecībām bija jānodrošina jau kopš šā gada sākuma.
Dārgāk, tomēr tīrāk
I. Parādnieka sagatavotie aprēķini rāda, ka nākamajā gadā maksa par atkritumu apsaimniekošanu kāptu vien tām mājsaimniecībām, kas sadzīves atkritumus nešķiro. Kāpums būtu 0,75 eiro mēnesī. DRN ir iecerēts līdz 2020. gadam celt līdz 50 eiro/t, tāpēc nākamajos gados kāpums būs jūtamāks, turklāt to jutīs arī tie iedzīvotāji, kas atkritumus šķiro. Nav noslēpums, ka atšķirīgā DRN dēļ patlaban kā sadzīves atkritumus dažkārt noglabā arī būvniecības atkritumus. I. Parādnieks iesaka noteikt abiem nodokļiem vienādu maksājumu – 22 eiro/t.
ES dalībvalstīs par vienas tonnas atkritumu noglabāšanu poligonā jāmaksā vidēji 80 eiro, Lietuvā – 21,72 eiro, Igaunijā – 29,84 eiro. Maksai par atkritumu apsaimniekošanu no mājsaimniecības naudas izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 1 – 1,5%, teikts ES ieteikumos. Patlaban tā veido 0,7%, norādīts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā.
Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Rūta Bendere norāda: “Valstīs, kur ir mazs dabas resursu nodoklis, atkritumu šķirošana neattīstās. Latvijas cilvēkus noteikti nedrīkst vainot par to, ka šķirošana daudzviet nenotiek. Māju apsaimniekotājiem ir jānodrošina šī iespēja. Patlaban saceltā ažiotāža par dārgāku atkritumu apsaimniekošanas maksu ir nevajadzīga,” tā R. Bendere.
Jauno nodokli būtu jāsāk maksāt no nākamā gada 1. jūlija, paredz VARAM.
