Mobilā versija
+0.7°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
9. februāris, 2017
Drukāt

Martā gaidāmas jaunā mazo komersantu nodokļa aprises (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Teju ik dienas tiekamies ar dažādiem ekspertiem, ministriju pārstāvjiem, sociālajiem partneriem, Pasaules bankas ekspertiem u. c. iesaistītajiem, lai problēmu izpētītu 360 grādu leņķī,” stāsta doktors nodokļu jomā, Ekonomikas ministrijas (EM) vadītās jaunās mazo komersantu nodokļu sistēmas projekta vadītājs Māris Jurušs. Jau mēnesi viņa un EM valsts sekretāra Jura Stinkas vadībā darba grupa strādā pie jaunā nodokļu modeļa, kam paredzēts aizvietot pašlaik uz nāves gultas esošo mikrouzņēmumu nodokli.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens jau iepriekš izdalījis piecus kritērijus, kuriem jāpiepildās jaunajā mazo komersantu nodoklī: jāveicina ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita pieaugums, jāveicina uzņēmumu izaugsme un ieņēmumi, jānodrošina sociālās garantijas, jābūt vienkāršam un no valsts viedokļa viegli administrējamam, kā arī jāmazina nodokļu plaisa starp šo un vispārīgo nodokļu režīmu.

“Mūsu uzdevums nav cīnīties ar sekām, mums jācīnās ar cēloņiem un problēmām. Jāsakārto sistēma mazo uzņēmumu līmenī, nevis jākāpina nodokļi. Savukārt valstiski svarīgi ir domāt arī par sociālajām garantijām, jo negribam radīt sociālo bedri,” stāsta M. Jurušs, kura vadībā jādzimst tādam nodoklim, kas iekļautos ministra Arvila Ašeradena inovatīvās ekonomikas modelī. M. Jurušs gan skaidro, ka ar to nevajadzētu saprast ekonomikas pārorientēšanos tikai un vienīgi uz informācijas tehnoloģiju (IT) attīstību. “Inovatīvās ekonomikas koncepts nav pāriešana uz IT nozari, bet gan domāšanas maiņa – produktivitātes, investīciju celšana, zināšanu palielināšana, izaugsmes veicināšana. Līdz šim tam nebija pievērsta tik liela nozīme,” atzīst projekta vadītājs.

Māris Jurušs. Foto - Zane Bitere/LETAMāris Jurušs. Foto - Zane Bitere/LETA

Nodoklis top trīs posmos

Tikšanās ar, piemēram, Pasaules bankas ekspertiem, viņu un OECD pētījumu analīze, arī statistikas padziļināta pētīšana ir pirmais darba posms, kas jau teju veikts. “Līdztekus konsultējamies ar uzņēmējiem, tostarp reģionos, arī ar, piemēram, grāmatvežu asociācijām, kolēģiem no citām ministrijām, ekspertiem. Tā mūsu rīcībā būs gan statistika, gan precīzs mazo uzņēmēju portrets pa kategorijām, gan risināmo problēmjautājumu spektrs ar ieteicamajiem risinājumiem,” stāsta M. Jurušs.

Šomēnes jau sācies otrais posms – fokusgrupu organizēšana, kurās diskusiju ceļā ar dažādiem nodokļu ekspertiem tiks meklēti labākie risinājuma varianti. M. Juruša vārdiem, šis posms būs kā filtrs, kas palīdzēs visām pusēm rast labāko risinājumu.

Savukārt trešais un pēdējais posms būs pavasara sākumā – atkalredzēšanās ar mazajiem uzņēmumiem, lai kopā ar ekspertiem prezentētu izstrādāto modeli un uzklausītu viņu domas. “Tieši tāpēc šobrīd vēl nav skaidras nekādas aprises – tās izkristalizēsies pēc sarunām ar nodokļu ekspertiem un uzņēmumiem. Skaidrs gan ir tas, ka jaunajam modelim jābūt vienkāršam,” saka ministrijas projekta vadītājs.

“Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN) sabruka, jo neradās jauni uzņēmumi un nemainījās darbinieku skaits. Notika pretējas darbības cerētajam – no vispārīgā nodokļu modeļa pārgāja uz mikrouzņēmumu nodokli, jo bija jāmaksā mazāks nodoklis. Mērķis ir jaunu uzņēmumu veidošana un attīstība ar jauna nodokļa palīdzību, nevis veco uzņēmumu pāriešana uz jauno nodokli. Tieši tas veicināja nodokļu optimizāciju un negodīgu konkurenci, kā dēļ tagad strādājam, lai situāciju labotu,” skaidro M. Jurušs.

Sociālās garantijas neaizmirsīs

Būtiski saprast, kāds liktenis gaida sociālo nodokli, pret kuru pērnā gada beigās asi iebilda uzņēmumi. Vai tas būs obligāts? Iestrādāts jaunajā nodoklī? M. Jurušs domā, ka par to vēl ir pāragri spriest. “Risinājums būs. Skaidrs, ka maksājumus nevajadzētu uzspiest, tāpēc meklējam mērenāku pieeju, jo sākumā tomēr jāļauj uzņēmumam nopelnīt, lai būtu no kā sociālās garantijas izmaksāt. Tāpat jādomā risinājumi sezonas darbiniekiem, pusslodzes darbiniekiem un daudziem citiem, kam ir neordinārāka situācija,” uzsver nodokļu speciālists.

Līdz šā gada 1. aprīlim ministrijai uzdots izstrādāt jaunā modeļa idejas, ko izvērtēs Ministru kabinets un nolems, kurai dot priekšroku. Savukārt pēcāk, līdz 1. jūnijam, idejai jāizstrādā normatīvais regulējums, kas stātos spēkā no nākamā gada. M. Jurušs gan atklāja, ka uzņēmumiem noteikti būs dots viens pārejas gads – līdz 2019. gadam, kurā saprast, vai iekļauties vispārīgajā nodokļa modelī vai pieņemt jauno mazo komersantu nodokli. Interesanti, ka līdz 1. februārim MUN maksātāju skaits samazinājies par 6279, pērn novembrī šādu uzņēmumu skaits bija 50 900, bet 1. februārī 44 621. Kā zināms, MUN likme šogad pieaugusi līdz 15%, bet uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro – līdz 12%.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Foto - Edijs Pālens/LETALatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Foto - Edijs Pālens/LETA

Uzņēmēji: ierēdņi vien nevar radīt labu nodokļu sistēmu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:

“Komunikācija viennozīmīgi ir uzlabojusies. Iepriekš visus risinājumus veidoja pašas ministrijas – mēs tikai komentējām un iebildām. Tagad ir darba grupa, kurā esam arī mēs. Tikai kopīgā darbā nonāk pie rezultāta, kas visus apmierina, jo tikai viens pats ierēdnis, sēžot savā ministrijā, nevar zināt ne biznesa vajadzības, ne iespējamās problēmas. Jāatrisina divas problēmas – kā nodrošināt, lai tiem cilvēkiem, kuri strādā mazajā biznesā, nav problēmu ar sociālo nodrošinājumu. Otrs – lai mazajam biznesam domāto regulējumu ļaunprātīgi neizmanto lielāki uzņēmumi, tādā veidā optimizējot nodokļu maksāšanu. Savukārt pie mērķiem var minēt gan tāda regulējuma izstrādi biznesa sācējiem, lai rastos vairāk jaunu uzņēmēju, gan optimāla regulējuma atrašana t. s. dzīves stila uzņēmējiem, kuri ir ar ļoti mazu izaugsmes un eksporta potenciālu, bet kuri izveidojuši darba vietu paši sev un nopelna naudu tikai savai iztikšanai.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. tā, kā valsts nozaga no sociālā budžeta vienu miljardu latu, lai tagad atmaksā t;ādā veidā, ka maksā sociālās garantijas par tiem, kas nav spējīgi maksāt tāpēc, ka paši sevi nodrošina ar iztiku un dod vel kādam darbu, bet nevar samaksāt soc prasības, jo vienkārši nav tādas peļņas kā lielajiem uzņēmējiem, kas iepērk un pārdod par 10 kārtīgu cenu. Sīkie ir pakalpojumu sniedzēji, bet ar to taču nevar gūt milzīgus ieņēmumus, jo par darbu neviens negrib maksāt.

Draugiem Facebook Twitter Google+