Nodoklis mirušajam… 0
Mans vīrs 2002. gadā pārdeva garāžu, bet 2006. gadā viņš nomira. Šogad saņēmu paziņojumu no Rīgas domes, ka par šo garāžu ir jāsamaksā nekustamā īpašuma nodoklis – 5 lati. Uzrakstīju iesniegumu Zemesgrāmatai un Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldei. Rīgas dome tagad prasa, lai noformēju mantojuma lietu uz šo pārdoto garāžu. Kā tā?
Īpašumu taču vīrs pārdeva, man ir pirkšanas–pārdošanas līgums, kurā teikts, ka pircējs apņemas garāžu ierakstīt zemesgrāmatā. Taču viņš to nav izdarījis. Ja pircējs savas saistības nav izpildījis, kā man jārīkojas? Kā var prasīt nodokli par īpašumu, kas man nekad nav piederējis, ko pārdeva vīrs un ko pēc viņa nāves neesmu mantojusi? Vai man vispār ir kaut kā jāreaģē? Anita Šorubalko Rīgā
Mantojiet… un pārdodiet otrreiz!
Šogad, kā zināms, pirmo gadu nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) jāmaksā arī par palīgēkām. Dažas pašvaldības šogad par tām vēl neiekasē, taču Rīgas dome gan.
Nekustamā īpašuma nodokļa paziņojums ir adresēts mirušajam vīram – Ivanam Šorubalko, taču klāt pierakstīta piezīme – mantojuma masa. Tātad mājiens uz to, ka nodoklis jāmaksā mantiniekiem.
Iespējams, ka cits mīļā miera labad būtu samaksājis šos 5 latus, taču mūsu lasītāja rīkojās godprātīgi un principiāli, un pirkuma līguma kopiju kopā ar savu paskaidrojumu nosūtīja Zemesgrāmatu nodaļai un Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldei.
Zemesgrāmatu nodaļas darbiniekiem izdevās sazināties ar pircēju un piespiest viņu ierakstīt garāžu zemesgrāmatā uz sava vārda. Kad mūsu lasītāja par to informēja Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldi, tās darbiniece atbildēja, ka pircējs maksās NĪN, sākot no 2013. gada. Taču šā gada 1. janvārī garāža Rīgā, Vasaras ielā 1, zemesgrāmatā vēl bija ierakstīta uz mirušā Ivana Šorubalko vārda, un nodoklis jāmaksā viņa mantiniekiem! Darbiniece pieprasīja, lai atraitne iet pie notāra, nokārto mantojuma lietu un manto garāžu! Atraitne iebildusi, ka garāža sen pārdota. Tad sekoja pārsteidzošs padoms – Jūs taču to varat pārdot otrreiz!
Lūk, uz ko ir spējīgi mūsu ierēdņi! Lai papildinātu Rīgas budžetu ar pieciem latiem, sniedz pat vērtīgas bezmaksas konsultācijas…
Īpašnieks – tas, kurš zemesgrāmatā
Patiešām, atbilstoši Civillikumam, par īpašnieku uzskatāms tas, kurš ierakstīts zemesgrāmatā. Kamēr pirkums nav ierakstīts zemesgrāmatā, pircējs, juridiskā valodā runājot, ir tikai tiesiskais valdītājs, viņš var īpašumu lietot, taču nevar pārdot tālāk.
Neierakstot pirkumu zemesgrāmatā uz sava vārda, pircējs riskē ar to, ka pārdevējs to var vēl kādam pārdot. Tādi krāpšanas gadījumi patiešām ir bijuši. Kamēr pircējs nesteidzoties kārto dokumentus ierakstīšanai zemesgrāmatā, pārdevējs nedēļas laikā pārdod īpašumu otrreiz. Šis otrais pircējs to ātri ieraksta zemesgrāmatā, un pirmais pircējs paliek ar garu degunu – bez naudas un bez īpašuma. Nekas cits neatliek, kā sniegt prasību tiesā. Tiesas sēdē pārdevējs klāsta, ka esot aizmirsis, ka pirms nedēļas īpašumu pārdevis citam. Nekādas krāpšanas, vienkārši skleroze…
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka paskaidroja, ka šajā gadījumā mūsu lasītājai ir taisnība un viņai nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par garāžu, ko vīrs pārdevis pirms vairākiem gadiem. Pēc vīra nāves sieva nekārtoja mantojuma lietu, jo nebija, ko mantot. Dzīvoklis nebija noformēts uz vīra vārda, arī mašīna bija pārdota. Tātad viņa nav mantiniece!
Ja kāds būtu pieteicies uz mirušā cilvēka mantojumu un mantojuma apliecībā būtu ierakstīts, ka viņš manto visu mantu, tad gan, iespējams, no mantinieka pašvaldība varētu mēģināt prasīt samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par 2012. gadu.
Šis jautājums likumos diemžēl nav īsti atrisināts. Atbilstoši Civillikumam, īpašumu zemesgrāmatā drīkst ierakstīt tikai pats īpašnieks. Likums nenosaka termiņu, kādā tas jāizdara, un tādēļ dokumentu sakārtošanu var atlikt gadiem ilgi… Ne reizi vien pārdevēji nonākuši situācijā, kad jaunais īpašnieks pirkumu neieraksta zemesgrāmatā, un nodoklis par īpašumu joprojām jāmaksā bijušajam saimniekam, jo, pēc zemesgrāmatas datiem, īpašnieks ir viņš!
Mūsu lasītāja ierosina ieviest tādu kārtību, lai notāriem būtu jāziņo zemesgrāmatu nodaļai par visiem pirkuma līgumiem. Tad šāda absurda situācija nebūtu iespējama.
