Ekonomika
Viedokļi

Nodokļu atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei sekmēs Latvijas globālo konkurētspēju 16


Rolands Pētersons. Publicitātes foto
Rolands Pētersons. Publicitātes foto
Rolands Pētersons. Publicitātes foto

Autors – SIA “CPM Trading” valdes loceklis Rolands Pētersons

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksā (Global Competitiveness Index) Latvija 2017. gadā bija ierindota 54. vietā, savukārt Pasaules Bankas veidotajā “Doing Business” reitingā 190 valstu konkurencē pērn Latvija ieņēma 19. vietu. Minētie dati liecina, ka, lai gan Latvija ir veikusi lielu darbu konkurētspējas uzlabošanas jomā, ir aspekti, kuros vēl nepieciešami uzlabojumi, piemēram, starptautiskā biznesa procesu piesaistes un tā administrēšanas kvalitātes uzlabošana, kā arī starptautisko uzņēmumu izvietošanas Latvijā, nevis citās jurisdikcijās, sekmēšana.

Lai sekmētu ārvalstu kapitāla piesaisti Latvijai, nepieciešams veikt izmaiņas nodokļu politikā, kas paredzētu lielāku atbalstu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Jāpiebilst, ka šāda veida atbalsts ir būtisks arī vietējiem uzņēmējiem, kuri pēdējos gados saskaras ar nopietnu kvalificēta darbaspēka trūkumu. Viena no nozarēm, kas vissmagāk izjūt šo problēmu, ir loģistika – to apliecina arī Pasaules Bankas publicētais ziņojums “Loģistikas kompetences, prasmes un apmācība”. Atbilstošas nodokļus izmaiņas nepieciešamas arī, lai sekmētu ieguldījumu fondu nodokļu režīma izveidi, kā arī noteiktu speciālu režīmu ienākumam no intelektuālā īpašuma un ārvalstu ienākumiem. Starptautiskā biznesa piesaisti Latvijā sekmētu arī tādas iniciatīvas kā procentu atskaitīšanas ierobežojumu maiņa un ieturējuma nodokļa atcelšana vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

Aplūkosim katru no minētajiem priekšlikumiem nedaudz detalizētāk, piemēram, atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, kur Latvija var aizgūt labās prakses piemērus no tādām valstīm kā Luksemburga, Beļģija, Portugāle, Zviedrija un Īrija. Atbalsts šajā gadījumā nozīmētu pazeminātu ienākuma nodokļa likmi noteiktu profesiju pārstāvjiem, noteiktu pārcelšanās, uzturēšanās un ģimenes locekļu izdevumu atskaitīšanu nodokļu aprēķinos, kā arī atbrīvojumu ārvalstīs gūtajam ienākumam. Ar atbalstu var saprast arī prasību pārskatīšanu gadījumos, kad Latvijā ieceļo un uzturas augsti kvalificēts darbaspēks no trešajām valstīm, jo šobrīd Latvijas prasības ir augstākas nekā citviet Eiropas Savienībā.

Speciāla režīma noteikšanā ienākumiem no intelektuālā īpašuma ir būtiska loma konkurētspējas veicināšanā, jo intelektuālā īpašuma (patentu, preču zīmju, autortiesību) reģistrācija savas valsts uzņēmumos nozīmē ilgtermiņa ieguvumus, tāpēc arī šajā jomā Eiropā ir tik sīva konkurence. Tādas valstis kā Lielbritānija, Īrija, Beļģija, Francija, Luksemburga, Šveice, Nīderlande piedāvā labvēlīgu nodokļu režīmu ienākumam no intelektuālā īpašuma, kas parasti ietver vairākas nodokļu priekšrocības – 80% atlaidi ar nodokli apliekamam ienākumam no intelektuālā īpašuma un ienākumam no intelektuālā īpašuma pārdošanas, definējot plašu intelektuālā īpašuma veidu loku, kas kvalificējas atbrīvojumam, turklāt piedāvājot iespēju izmantot nodokļu zaudējumus neierobežotā laika periodā.

Ārvalstu investīciju piesaistei labvēlīgas vides izveidei un lai Latvijā izvietotās holdinga kompānijas varētu pienācīgi finansēt grupas uzņēmumu darbību visā pasaulē, nedrīkstētu pastāvēt ierobežojumi attiecībā uz procentu maksājumu atskaitīšanu vai tiem ir jābūt pietiekami elastīgiem. Tas bieži ir viens no būtiskākajiem kritērijiem, pēc kuriem izvēlas attiecīgo holdinga jurisdikciju. Procentu atskaitīšanas ierobežojumi nepastāv, piemēram, Austrijā, Īrijā, Slovākijā un Igaunijā, savukārt Latvijā izmantojamā Latvijas Bankas noteiktā vidējā svērtā aizdevumu likme ir statistisks rādītājs, kurš neņem vērā ar konkrētu aizdevuma darījumu saistītus riskus un piemēroto kredītu likmju pamatojumu un lielāku tirgus svārstību gadījumā ir grūti prognozējams. Faktiski, konkurētspējas uzlabošanai nav nepieciešama procentu atskaitīšanas ierobežojumu vispārīga atcelšana, būtisku rezultātu sniegtu pat labvēlīgāka parāda attiecība pret pašu kapitālu.

Visbeidzot par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem – pasaulē un Eiropā ieturējuma nodoklis netiek piemērots konsultatīvajiem un vadības pakalpojumiem. Turklāt praksē bieži rodas strīdi par to, vai Latvijas rezidentu saņemto pakalpojumu saturs atbilst vadības un konsultāciju pakalpojumiem, kas noved pie strīdu risināšanas tiesā, kas kaitē Latvijas tēlam un attiecīgi mazina konkurētspēju.

Jau tagad Latvija ir pievilcīga uzņēmējiem ar sakārtoto infrastruktūru, ar interneta kvalitāti (Latvija ir 17. ātrākais internets pasaulē) u.c. aspektiem. Mums ir vērienīgi panākumi jaunu, augstas pievienotās vērtības produktu izstrādē, un esam pierādījuši, ka spējam radīt globālajā tirgū pieprasītus produktus un pakalpojumus. Ar nelielām, taču būtiskām izmaiņām nodokļu politikā, mēs sekmēsim arī ārvalstu kapitāla un starptautiskā biznesa piesaisti Latvijai, kas būtiski uzlabojos kopējos konkurētspējas rādītājus.

LA.lv