Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
3. maijs, 2012
Drukāt

Nodokļu iekasēšanas rezultāti pārsnieguši plānotos rezultātus

lati_leta2

“Šā gada pirmajos četros mēnešos budžeta nodokļu ieņēmumu daļa ir izpildīta plus mīnus par 110 procentiem,” vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai atskaitījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”). Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) esot iekasēts par aptuveni 120% no plānotā, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) – par 105%.

 

Nelielas neizpildes esot uzņēmumu ienākuma nodoklī (98%) un akcīzes nodoklī (97%). Absolūtos skaitļos nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī esot 1 miljards 17,6 miljoni latu plānoto 926,7 miljonu vietā. Valsts pamatbudžeta izdevumi pirmajā ceturksnī bijuši aptuveni 743 miljoni latu. Lēnām un pakāpeniski sarūkot arī bezdarba līmenis, tomēr tas joprojām saglabājas augstā līmenī – aptuveni 14,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Finanšu ministrs Andris Vilks atgādināja, ka, veidojot šā gada budžetu, speciālisti plānotos nodokļu iekasēšanas apjomus esot apšaubījuši kā pārāk optimistiskus. “Esam ne tikai pārpildījuši nodokļu iekasēšanas plānus, bet arī veiksmīgi noturējuši izdevumus. Nebrīnieties, ja nākamnedēļ uzzināsim, ka IKP pieaugums pirmajā ceturksnī būs divreiz lielāks, nekā esam likuši prognozēs šim gadam. Un nebrīnieties, ka arī otrajā ceturksnī būs tāds pats skaitlis,” deputātiem lepni stāstīja ministrs. Vienlaikus viņš optimistiski vērtēja Baltijas valstu un Polijas spēju noturēties pretim recesijas šokiem, kas otrajā pusgadā varētu velties šurp no dažādām eirozonas valstīm.

Tā kā Latvijas ekonomika attīstās straujāk, nekā plānots, Vilks aicinājis jau no šā gada 1. jūlija samazināt PVN līdz 21%. Tas veicināšot Latvijas konkurētspēju un ļaušot vieglāk iekļauties Māstrih­tas kritērijos. Ministrs atzina, ka šim solim nebūs īpašas jēgas, ja tirgotāji nesamazinās cenas. Tādēļ pašlaik tiekot veidots cenu novērošanas mehānisms. Tas būšot brīvi pieejams internetā, kur tam varēs piekļūt gan eksperti, gan ikviens interesents. Tāpat finanšu ministrs gatavojas slēgt vienošanos ar tirgotāju organizācijām, kurā tās apņemšoties pēc nodokļa samazināšanas attiecīgi pazemināt cenas.

 

Savukārt no 2013. gada sākuma Vilks iecerējis samazināt IIN no 25 līdz 24%. Nākamajos gados samazinājums tikšot turpināts ar plānu trīs gadu laikā IIN samazināt līdz 20%. Tāpat no nākamā gada neapliekamo minimumu plānots palielināt no 45 līdz 60 latiem.

 

Vairāki deputāti gan pauda bažas par to, ka būs grūti izkontrolēt, vai PVN samazināšanai sekos reāla cenu pazemināšana. Tāpat parlamentārieši vērsa uzmanību uz to, ka regulators jau tagad paziņojis par regulējamo cenu kāpšanu. Premjers atzina, ka nākotnē būs nepieciešams mainīt regulējamo cenu aprēķināšanas metodiku, lai vairāk tiktu ņemta vērā arī izdevumu pamatotība. Pašlaik nereti gadoties, ka regulējamie uzņēmumi iztērē naudu neskaidriem mērķiem, radot zaudējumus, ko vēlāk min kā argumentu, pieprasot valsts subsīdijas vai pieprasot tarifu paaugstināšanu. Reformu partijas pārstāvis Jānis Ozoliņš aicināja premjeru tikpat rūpīgi izvērtēt arī ministriju plānotos nākamā gada tēriņus, jo to pieaugums var apdraudēt darbaspēka nodokļu samazināšanu. Kā skaidroja Ministru prezidents, nodokļu samazināšanas pasākumi būs jāsabalansē ar papildu izdevumiem ministriju budžetos. Vienlaikus premjers norādīja, ka jau nodokļu samazināšanas pasākumi pozitīvi ietekmēs strādājošo ienākumus. 
Atbildot uz deputāta Igora Pimenova (“SC”) jautājumu par valstīm, kuras devušas būtiskāko pienesumu investīciju pieaugumam, Finanšu ministrijas speciālisti norādīja, ka lielākais ārvalstu tiešo investīciju pieaugums vērojams no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas, kā arī Vācijas un Zviedrijas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+