Mobilā versija
+3.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. augusts, 2015
Drukāt

Nodokļu ieņēmumos aug iztrūkums (5)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumi aizvadītajos šī gada septiņos mēnešos bijuši par 35 miljoniem eiro mazāki, nekā ticis plānots. Šajā laikposmā VID plānoja ieņemt 4,08 miljardus eiro, bet ieņēma tikai 4,05 miljardus eiro.

Ieņēmumi atpaliek no plānotajiem arī par pirmo pusgadu. VID paredzēja, ka kopbudžeta ieņēmumi būs 3,66 miljardi eiro, bet tika iekasēti 3,65 miljardi eiro. Tādējādi, pirmo pusgadu beidzot, iztrūkums bija 10 miljoni eiro, bet pēc septiņiem aizvadītajiem mēnešiem tas pieaudzis vēl par 25 miljoniem. Augošais iztrūkums var vēl vairāk sarežģīt valdības un Saeimas darbu, apspriežot nākamā gada budžetu.

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone pieļauj, ka ieņēmumu samazinājumam ir vairāki cēloņi. Pirmkārt, Eiropas Savienības dalībvalstu un Krievijas savstarpējās ekonomiskās sankcijas. Otrkārt, ēnu ekonomikas joprojām lielais īpatsvars, kas varētu būt 25% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Treškārt, pagājušā gada beigās, apspriežot 2015. gada budžetu, bija paredzēts pieņemt vairākus likumu grozījumus, tostarp tādus, kas dotu tiesības VID iegūt informāciju no kredīt­iestādēm. Taču diemžēl šie un citi likumu grozījumi, kuru ietekme uz budžetu bija vērtējama 20 miljonu eiro apmērā, Saeimā tā arī netika pieņemti.

Kā vienu no svarīgākajiem pasākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanā VID izvirza nepieciešamību ieviest stingrākas tehniskas prasības kases aparātu izmantošanā. Tās paredz uzņēmumos, kuru gada apgrozījums svārstījies no 200 000 līdz 1 500 000 eiro, norēķinos lietot tehniski sarežģītākus kases aparātus, tā sauktos kases aparātu hibrīdus. Bet uzņēmumos, kuru gada apgrozījums pārsniedzis 1,5 miljonus eiro, būtu jālieto vēl sarežģītāki aparāti jeb kases sistēmas. VID paredzēja, ka šī jaunā kārtība jāievieš jau līdz 2015. gada 1. jūlijam, taču tam nikni pretojās uzņēmēji. VID ģenerāldirektore lēš, ka, blēdīgiem uzņēmējiem iejaucoties kases aparātos instalētajās programmās, kas ļauj mākslīgi samazināt vai izdzēst aparātā reģistrēto ieņemtās naudas summu, valsts ik gadu zaudē apmēram 140 miljonus eiro.

Kā izrādās, Latvijā ir tik meistarīgi blēži, kas spēj izdzēst pat tādas kases aparātos instalētās programmas, kuras to ražotāji uzskata par neizdzēšamām.

Iztrūkumu vairo PVN

Pēc VID vadītājas atzinuma, visgrūtāk šī gada septiņos mēnešos esot gājis ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) iekasēšanu. No PVN, ko cerēja ieņemt 1,1 miljarda eiro apmērā, patiesībā iekasēti 1,07 miljardi eiro. Izskaidrojums tam ir ražošanas un apgrozījuma samazināšanās pieminēto ekonomisko sankciju ietekmē. Savukārt līdz VSAOI ieņēmumu plāna izpildei 1,4 miljardu eiro apmērā pietrūkst 3,66 miljoni eiro. Vēl 8,2 miljonus VID nav izdevies iekasēt no tā sauktajiem nenodokļu ieņēmumiem (ieņēmumi no Latvijas Bankas maksājuma, ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas), valsts nodevas un kancelejas nodevas, naudas sodiem u. c.).

Aug parādi

Kaut arī pēdējā laikā VID krietni sparīgāk sācis tramdīt nodokļu nemaksātājus un maksājumu kavētājus, rīkojot pārbaudes autoapkopes un remonta, zobārstniecības, skaistumkopšanas, auto tirdzniecības un citu nozaru uzņēmumos, nesamaksāto nodokļu parāds valsts budžetā joprojām ir liels: 2015. gada 1. jūlijā tas sasniedza aptuveni 1,4 miljardus eiro. Tostarp valsts pamatbudžetā ‒ 961,67 miljonus eiro, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ‒ 323,78 miljonus eiro, no VSAOI ‒ 186,26 miljonus eiro.

Parādu bilancē pats lielākais īpatsvars ir aktuālajiem parādiem – 70,51% jeb 1037,77 miljoni eiro. Otru lielāko daļu veido uz laiku apturētie parādi (24,13% jeb 355,2 milj. eiro), bet trešo – parādi, kas radušies maksājumu termiņa pagarinājumu dēļ (5,36% jeb 78,82 milj. eiro).

2015. gada pirmajā pusgadā VID bija piešķīris 5305 termiņa pagarinājumus 2990 nodokļu maksātājiem par 74,42 miljoniem eiro, savukārt 2014. gada 1. pusgadā tika piešķirti 4470 termiņa pagarinājumi 2721 nodokļu maksātājam par 59,52 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad piešķirto termiņa pagarinājumu summa pieaugusi par 14,90 miljoniem eiro jeb 25%.

Lauvas tiesa – neatgūstama

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone atzīst, ka pats nepatīkamākais esot tas, ka lielākā daļa šo parādu nebūs atgūstami, atgūt varēšot vien nelielu daļu. 2015. gada 1. jūlijā nokavētie parādi, kurus varētu piedzīt no parādniekiem bezstrīda kārtībā, ir vien 149,38 miljoni eiro jeb 14,4% no aktuālo parādu kopsummas vai 10,2% no kopējās parādu kopsummas. Salīdzinot ar 2015. gada 1. janvāri, reāli piedzenamo parādu summa gan esot pieaugusi par 13,36 miljoniem eiro jeb 9,8%. Bet, salīdzinot ar pagājušā gada laikposmu, tie samazinājušies par 10,00 miljoniem eiro jeb 6,3%.

tabula-nodokli.png

 

 

 

 

 

 

VIEDOKLIS

Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne:

“Pašlaik šos ieņēmumus vairāk vērtēju kā apmierinošus. Finanšu ministriju bažīgu dara fakts, ka lielākās nodokļu ieņēmumu neizpildes skar valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmumu ienākuma nodokli. Viens no iemesliem tam varētu būt straujais mikrouzņēmumu (MUN) un to darbinieku skaita pieaugums, kas rada risku galvenokārt pašu MUN darbinieku sociālajam nodrošinājumam.

Domāju, ka sarunas par nākamā gada valsts budžetu jebkurā gadījumā nebūs vieglas, protams, arī šie rezultāti tiek ņemti vērā atjaunotajās makroekonomisko rādītāju prognozēs, kas būs par pamatu nākamā gada valsts budžeta izstrādes procesā. Tomēr jānorāda, ka VID rezultāti ir atbilstoši šā gada janvārī koriģētajām nodokļu ieņēmumu prognozēm un ieņēmumi, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir auguši.

Jautājums par paredzēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājumu būs jāskata kompleksi budžeta veidošanas procesā kopā ar citiem valdības lēmumiem. Pašlaik vēl nevaru apgalvot, vai IIN likme tiks vai netiks samazināta. Par to būs jālemj valdībai.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Te nu ir jūsu absolūti vājprātīgās valsts ekonomiskās politikas sekas. Visu sagrābj ārvalstu lieluzņēmumi, kuri izved kapitālu no valsts. No kurienes var būt caurā mucā ūdens. Valsts finansu artērijas ir pušu, nauda izplūst no valsts “ķermeņa”, bet mūsu politiķi tikai prāto, kā no valsts izspiest vēl vairāk… Tvaika iela pēc jums ir noilgojusies cienījamie Latvijas ekonomisti, politiķi un pašmāju finansisti. Jūs pat Parex banku atdevāt par sviestmaizi, jūs visu tikai izpārdodat un atdodat, tāpēc, ka jums ir bail, tāpēc, ka jums nav savas armijas, drīz nebūs pat savas tautas. Nu taču kaut nedaudz padomājiet, kas pēc tam notiks ar jums pašiem, NENORMĀLIE. CIK VAR LĪST **, jūs priekš viņie esat tik un tā OTRĀ ŠĶIRA.

  2. Stulbeni, ir sasniegts līmenis kad nodokļus celt vairs nevar.

  3. Bet tā ir liels prieks ka cilvēki mācās no valsts pārvaldes darboņiem ka shēmot unn krāpties ir labi. Saņemiet bumerangu atpakaļ! Lai dzīvo PVN karuseļi, kases sistēmu/aparātu pārprogrammēšana. Lai dzīvo aplošņnu algas. Maksājiet valstij nodokļus pēc iespējas mazāk. Optimizējiet visu ko vien var.
    P.S.
    VID un FM tiešām ir tik stulbi, ka nesaprot ka arī šīs jaunās sistēmas/kases aparātus pārprogrammēs tā kā vajag, tas ir tikai laika jautājums?!

  4. Neliela aizķeršanās? Atbildēt

    Ieņēmumus jāaudzē,pārejot uz visā pasaulē dominējošo ienākuma nodokli pēc maksātspējas principa,nevis tie jāsamazina,IIN pakāpeniski samazinot pat Latvijas lielākajiem nodokļu parādniekiem! Un par pilnīgu pāreju uz progresīvo ienākuma nodokli jau no nākamā gada,valdība taču bija izlēmusi jau 2009.gada 9.jūnija sēdē ar sociālo partneru un Valsts prezidenta Valda Zatlera piedalīšanos!

    • Aicini uz atpakaļ PSRS? Visiem jābūt vienādiem ja? Kāda jēga mācīties, strādāt labi pelnīt, ja par to saņems sodu – lielāko daļu atņems un atdos sliņļiem un tumsoņām kuri tik bļauj dod dod dod un lūr cita makā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+