Nodokļu ieņēmumos aug iztrūkums 5
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumi aizvadītajos šī gada septiņos mēnešos bijuši par 35 miljoniem eiro mazāki, nekā ticis plānots. Šajā laikposmā VID plānoja ieņemt 4,08 miljardus eiro, bet ieņēma tikai 4,05 miljardus eiro.
Ieņēmumi atpaliek no plānotajiem arī par pirmo pusgadu. VID paredzēja, ka kopbudžeta ieņēmumi būs 3,66 miljardi eiro, bet tika iekasēti 3,65 miljardi eiro. Tādējādi, pirmo pusgadu beidzot, iztrūkums bija 10 miljoni eiro, bet pēc septiņiem aizvadītajiem mēnešiem tas pieaudzis vēl par 25 miljoniem. Augošais iztrūkums var vēl vairāk sarežģīt valdības un Saeimas darbu, apspriežot nākamā gada budžetu.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone pieļauj, ka ieņēmumu samazinājumam ir vairāki cēloņi. Pirmkārt, Eiropas Savienības dalībvalstu un Krievijas savstarpējās ekonomiskās sankcijas. Otrkārt, ēnu ekonomikas joprojām lielais īpatsvars, kas varētu būt 25% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Treškārt, pagājušā gada beigās, apspriežot 2015. gada budžetu, bija paredzēts pieņemt vairākus likumu grozījumus, tostarp tādus, kas dotu tiesības VID iegūt informāciju no kredītiestādēm. Taču diemžēl šie un citi likumu grozījumi, kuru ietekme uz budžetu bija vērtējama 20 miljonu eiro apmērā, Saeimā tā arī netika pieņemti.
Kā vienu no svarīgākajiem pasākumiem ēnu ekonomikas ierobežošanā VID izvirza nepieciešamību ieviest stingrākas tehniskas prasības kases aparātu izmantošanā. Tās paredz uzņēmumos, kuru gada apgrozījums svārstījies no 200 000 līdz 1 500 000 eiro, norēķinos lietot tehniski sarežģītākus kases aparātus, tā sauktos kases aparātu hibrīdus. Bet uzņēmumos, kuru gada apgrozījums pārsniedzis 1,5 miljonus eiro, būtu jālieto vēl sarežģītāki aparāti jeb kases sistēmas. VID paredzēja, ka šī jaunā kārtība jāievieš jau līdz 2015. gada 1. jūlijam, taču tam nikni pretojās uzņēmēji. VID ģenerāldirektore lēš, ka, blēdīgiem uzņēmējiem iejaucoties kases aparātos instalētajās programmās, kas ļauj mākslīgi samazināt vai izdzēst aparātā reģistrēto ieņemtās naudas summu, valsts ik gadu zaudē apmēram 140 miljonus eiro.
Kā izrādās, Latvijā ir tik meistarīgi blēži, kas spēj izdzēst pat tādas kases aparātos instalētās programmas, kuras to ražotāji uzskata par neizdzēšamām.
Iztrūkumu vairo PVN
Pēc VID vadītājas atzinuma, visgrūtāk šī gada septiņos mēnešos esot gājis ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) iekasēšanu. No PVN, ko cerēja ieņemt 1,1 miljarda eiro apmērā, patiesībā iekasēti 1,07 miljardi eiro. Izskaidrojums tam ir ražošanas un apgrozījuma samazināšanās pieminēto ekonomisko sankciju ietekmē. Savukārt līdz VSAOI ieņēmumu plāna izpildei 1,4 miljardu eiro apmērā pietrūkst 3,66 miljoni eiro. Vēl 8,2 miljonus VID nav izdevies iekasēt no tā sauktajiem nenodokļu ieņēmumiem (ieņēmumi no Latvijas Bankas maksājuma, ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas), valsts nodevas un kancelejas nodevas, naudas sodiem u. c.).
Aug parādi
Kaut arī pēdējā laikā VID krietni sparīgāk sācis tramdīt nodokļu nemaksātājus un maksājumu kavētājus, rīkojot pārbaudes autoapkopes un remonta, zobārstniecības, skaistumkopšanas, auto tirdzniecības un citu nozaru uzņēmumos, nesamaksāto nodokļu parāds valsts budžetā joprojām ir liels: 2015. gada 1. jūlijā tas sasniedza aptuveni 1,4 miljardus eiro. Tostarp valsts pamatbudžetā ‒ 961,67 miljonus eiro, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ‒ 323,78 miljonus eiro, no VSAOI ‒ 186,26 miljonus eiro.
Parādu bilancē pats lielākais īpatsvars ir aktuālajiem parādiem – 70,51% jeb 1037,77 miljoni eiro. Otru lielāko daļu veido uz laiku apturētie parādi (24,13% jeb 355,2 milj. eiro), bet trešo – parādi, kas radušies maksājumu termiņa pagarinājumu dēļ (5,36% jeb 78,82 milj. eiro).
2015. gada pirmajā pusgadā VID bija piešķīris 5305 termiņa pagarinājumus 2990 nodokļu maksātājiem par 74,42 miljoniem eiro, savukārt 2014. gada 1. pusgadā tika piešķirti 4470 termiņa pagarinājumi 2721 nodokļu maksātājam par 59,52 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad piešķirto termiņa pagarinājumu summa pieaugusi par 14,90 miljoniem eiro jeb 25%.
Lauvas tiesa – neatgūstama
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone atzīst, ka pats nepatīkamākais esot tas, ka lielākā daļa šo parādu nebūs atgūstami, atgūt varēšot vien nelielu daļu. 2015. gada 1. jūlijā nokavētie parādi, kurus varētu piedzīt no parādniekiem bezstrīda kārtībā, ir vien 149,38 miljoni eiro jeb 14,4% no aktuālo parādu kopsummas vai 10,2% no kopējās parādu kopsummas. Salīdzinot ar 2015. gada 1. janvāri, reāli piedzenamo parādu summa gan esot pieaugusi par 13,36 miljoniem eiro jeb 9,8%. Bet, salīdzinot ar pagājušā gada laikposmu, tie samazinājušies par 10,00 miljoniem eiro jeb 6,3%.
VIEDOKLIS
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne:
“Pašlaik šos ieņēmumus vairāk vērtēju kā apmierinošus. Finanšu ministriju bažīgu dara fakts, ka lielākās nodokļu ieņēmumu neizpildes skar valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmumu ienākuma nodokli. Viens no iemesliem tam varētu būt straujais mikrouzņēmumu (MUN) un to darbinieku skaita pieaugums, kas rada risku galvenokārt pašu MUN darbinieku sociālajam nodrošinājumam.
Domāju, ka sarunas par nākamā gada valsts budžetu jebkurā gadījumā nebūs vieglas, protams, arī šie rezultāti tiek ņemti vērā atjaunotajās makroekonomisko rādītāju prognozēs, kas būs par pamatu nākamā gada valsts budžeta izstrādes procesā. Tomēr jānorāda, ka VID rezultāti ir atbilstoši šā gada janvārī koriģētajām nodokļu ieņēmumu prognozēm un ieņēmumi, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir auguši.
Jautājums par paredzēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājumu būs jāskata kompleksi budžeta veidošanas procesā kopā ar citiem valdības lēmumiem. Pašlaik vēl nevaru apgalvot, vai IIN likme tiks vai netiks samazināta. Par to būs jālemj valdībai.”
