Kā risināt nodokļu parāda krīzi? “LA” aptaujā bijušos finanšu ministrus 8
Kopējais valstij nenomaksāto nodokļu parāds turpina augt. Kā rīkoties valstij, lai šo tendenci mainītu, jautāju bijušajiem finanšu ministriem.
Atis Slakteris:
“Nodokļu parādnieku problēma bijusi vienmēr, un tā ir delikāta lieta. Var gadīties biznesa neveiksme, ekonomiskā krīze, dažādas sankcijas. Tas viss ietekmē uzņēmējdarbību. Raugoties no valsts puses, būtu ļoti nepareizi nokaut kādu uzņēmumu vienā rāvienā, savācot visu parādu, jo, iespējams, gadījusies neveiksme. Uzņēmējdarbībā neveiksmes gadās. Bieži vien uzņēmumi pēc tām atkal ceļas kājās un visu maksā laikus. Taču jāspēj nošķirt gadījumi, kad nemaksāšana var būt krāpnieciska. Cik labi ar to tiek galā VID, grūti teikt, bet šī ir ilgstoša problēma. Skaidrs, ka liela daļa parādnieku nemaz šo parādu nesamaksās, tomēr valstij katrs gadījums jāizvērtē rūpīgi.”
Uldis Osis:
“Manuprāt, runājot par jaunā VID vadītāja meklējumiem un nodokļu iekasēšanas efektivitāti, labus priekšlikumus izteicis Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš norāda, ka piemērs jāņem no igauņiem, nevis jāklausās Pasaules bankas ieteikumos, kas ieteikuši palielināt nodokļus. Lielos vilcienos, igauņi iekasē vairāk nodokļu ar divreiz mazāku VID darbinieku skaitu, bet ar lielākām darbinieku algām. Turklāt VID vadītāja alga ir viena no lielākajām valstī un viņam ir daudz plašākas pilnvaras. Viņš veido savu iestādi, nosaka tās struktūru, atalgojumu, pieņem savus darbiniekus utt. Igaunijas VID ir orientēts uz preventīvu darbību, jau saknē pamanot krāpšanas shēmas. To novērš, nevis kādu sodot, bet vienkārši uzņēmumam liekot noprast: “Mēs zinām, ko jūs darāt. Izbeidziet!” Pilnībā piekrītu šādiem priekšlikumiem. Latvijā runa ir par lielām parāda summām un nepieciešama individuāla pieeja katrai personai un uzņēmumam. Jāanalizē uzņēmuma finansiālā situācija, lai saprastu, kāpēc šie parādi radušies un vai tos maz var atmaksāt. Tad var pieņemt lēmumu, ko darīt. No līdzšinējās prakses – mehāniski piedzīt nodokļus – jāatsakās. VID jānāk pretī ar palīdzību un konsultācijām. Mani gan uztrauc pats VID, jo profesionālā ziņā iestāde ir ļoti noplucināta. Māc bažas, vai iestāde vispār spēj veikt profesionālu analīzi un izdarīt secinājumus par to, kā uzņēmumiem palīdzēt, kā viņiem varētu veikties ar parādu atmaksu. Viens no galvenajiem iemesliem parādu augšanai ir finanšu krīze, jo pirms tam ņēma milzu kredītus un pēc krīzes tie bija jāatmaksā. Tā kā ekonomika stagnē, atmaksāt kredītus un samaksāt nodokļus daudziem uzņēmumiem ir ļoti sarežģīti.”
Gundars Bērziņš:
“Šajos sarakstos parasti ir milzīgi uzrēķini, turklāt iekļauj arī maksātnespējīgos, kuri neko neatmaksās. Reāli piedzenamais apmērs noteikti ir daudz mazāks nekā kopējais parāds. Tā ir papīru dzenāšana, no kuras nav nekāda labuma. Turklāt nepārtraukti strādā skaitītājs un parāds aug, kas noved pie tā, ka parādu atmaksāt nav reāli. Katrs uzņēmums un nemaksāšanas iemesls jāizvērtē ļoti uzmanīgi, jo, piedzenot lielas summas, uzņēmums var kļūt maksātnespējīgs, no kā zaudē pati valsts. Parāda atmaksa dažreiz nogremdē uzņēmumu, kas varētu turpināt strādāt. Sanāks tā, ka VID iekasēs 100 eiro, bet tālāk neiekasēs tūkstošus. Domāju, ka VID situāciju izprot. Jautājums gan, kā rodas šie parādnieki, jo tādi milzu parādnieki nemaz nedrīkstētu rasties – tas jāanalizē un jāsaprot, kāpēc esam nonākuši līdz tādai situācijai.”
Aivars Kreituss:
“Tās lielās parādu summas nemaz nevar piedzīt – saskaitīts gaiss un uz papīra rakstītais. Jānolaižas uz zemes! Jāizmanto VID reorganizācija, iestādi izveidojot pēc Igaunijas VID parauga un jāķeras riktīgi pie darba. Igaunijā ir krietni mazāk cilvēku, bet budžets ir krietni lielāks. Šis fakts jāanalizē un no kaimiņiem jāmācās.”
UZZIŅA
* Kopējais nodokļu parāds 1. jūlijā bija 1,449 miljardi eiro, kas sešu mēnešu laikā audzis par 2,3%. Lielākā daļa šī parāda – 906,55 miljoni eiro – esot reāli nepiedzenami, tikai 140,69 miljoni atzīti par reāli piedzenamiem parādiem.
* Simts lielākie nodokļu parādnieki līdz 1. jūlijam valstij nebija samaksājuši 302,956 miljonus eiro. Starp desmit lielākajiem parādniekiem ir divas privātpersonas un astoņi uzņēmumi.
