Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. septembris, 2014
Drukāt

Uzņēmēji prasa politiķiem nemainīgu nodokļu politiku (8)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Uzņēmēji mudina politiķus necelt pašlaik ieviestos nodokļus un neieviest jaunus. Tāpat uzņēmēji uzstāj, lai nodokļu likumus negrozītu sešas reizes gadā un lai sabiedrība zinātu laikus, kādas izmaiņas tiek gatavotas.

Stabila un prognozējama nodokļu politika, viņuprāt, veicinātu gan tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju, gan nodrošinātu pastāvīgus ieņēmumus valsts pārvaldes vajadzībām.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), kas apvieno vairāk nekā 5000 dažādu nozaru uzņēmumus, ir gatavs nodokļu politikas trīsgadu plāns, kas Saeimas deputātiem, ministriem un ministriju ierēdņiem pagājušās nedēļas nogalē tika atklāts LDDK un Saeimas kopīgi rīkotajā apspriedē “Kādai būt Latvijas nodokļu politikai?”. Uzsvars tajā likts uz nodokļu sistēmas vienkāršošanu, prasmīgāku iekasēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, nevis uz nodokļu celšanu, kas Finanšu ministrijas ierēdņiem šķiet pats ērtākais ceļš uz ieņēmumu palielināšanu.

Saeimas vēlēšanu priekšvakarā aicinādama politiķus nemānīt vēlētājus, savās nodokļu politikas programmās nesolot piena upes ķīseļa krastos, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzina, ka sarīkot šo apspriedi rosināja uzņēmēju bažas par nesen izskanējušajiem finanšu ministra A. Vilka izteikumiem apspriest nodokļu politiku, ko sabiedrība uztvēra kā pieteikumu kārtējam nodokļu palielinājumam. Kaut arī 2011. gadā A. Vilks solīja turpmākos trīs gadus neko nemainīt, šā gada valsts budžeta projektā paredzēja ieviest ostu nodokli, subsidētās elektrības nodokli, akcīzes nodokli autogāzei, paaugstināt dabas resursu nodokli drukātajai reklāmai, mikrouzņēmuma nodokli. Par tādu pašu nodokļa paaugstinājumu uzņēmumos uztvēra plānu noteikt obligāto atalgojumu mazo kapitālsabiedrību valdes pārstāvjiem.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda bažas par arvien augošajiem ministriju pieprasījumiem valsts budžetam, kas pašlaik ir 7 miljardu eiro liels. “Lai nodrošinātu to pašreizējā apmērā, vienam darba spējīgam iedzīvotājam, kādu Latvijā ir aptuveni viens miljons, nodokļos jāsamaksā 7000 eiro gadā. Taču ministriju pieprasījumi ik gadu aug, pēc tiem, piemēram, 2017. gada budžetā būtu nepieciešami papildu 1,2 miljardi eiro. Kur šo naudu ņemt, ja iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits sarūk, tāpat Eiropas Savienības fondu finansējums līdz 2020. gadam var sarukt par 4 līdz 6 procentiem?” viņa jautā.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja, SIA “PwC” valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzskata, ka kļūdaina ir pašlaik radītā nodokļu sistēma, kas visus uzņēmumus apcērp un nodokļu atvieglojumus dala vienādi. Viņasprāt, lai attīstītu Latvijas ekonomiku, nodokļu atvieglojumi jātēmē vispirms uz tiem uzņēmumiem, kas gūst vislielāko peļņu un kuros strādājošie saņem vislielāko atalgojumu. Viņasprāt, Latvijā ir tikai četras nozares (enerģētika, kokapstrāde, finanses, komunikācijas), kurās strādājošie uzņēmumi ir ar augstu pievienoto vērtību un kuriem būtu vajadzīgs atvieglots nodokļu režīms.

Arī akciju sabiedrības “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis domā, ka nodokļu politikas veidotājiem jāzina, kādas tautsaimniecības nozares būtu jāatbalsta vispirms. Viņš iestājas par nodokļu politikas plānošanu vismaz septiņiem turpmākajiem gadiem, nevis kā tas ir pašlaik, kad nodokļu likmes un noteikumi mainās ik gadu, apspriežot kārtējo valsts budžetu.

LDDK viceprezidents, SIA “Latvijas mobilais telefons” valdes priekšsēdētājs Juris Binde spriež, ka galvenie virzieni, uz ko turpmāk valsts pārvaldei jāliek uzsvars, ir divi: nodokļu nemaksātāji un ēnu ekonomika. Svaigākais Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījums par ēnu ekonomiku trijās Baltijas valstīs liecina, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn sasniedza 23,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), toties Lietuvā tikai 15,3%, Igaunijā – 15,7% no IKP.

Viņaprāt, cīņā pret ēnu ekonomiku jāpārskata valsts un pašvaldību iepirkumu kārtība, kurā uzsvars tiek likts uz vislētāko piedāvājumu.

Uzziņa


Ko politiķiem prasa uzņēmēji?


Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN):

* ievērot likumā paredzēto IIN likmes samazinājumu – 2015. gadā 23%, bet 2016. gadā – 22%; neieviest tā sauktās progresīvās likmes – atkarībā no ienākumu lieluma;

* paaugstināt ar IIN neapliekamo ienākumu daļu jeb minimumu un minimālo algu.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI):


* nepalielināt pašlaik noteiktās VSAOI likmes – 10,5% darba ņēmējiem un 23,59% darba devējiem.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN):


* nepalielināt UIN pamatlikmi;

* nemainīt UIN atvieglojumu un atbrīvojumu apjomu.

Mikrouzņēmuma nodoklis:


* pilnīgot nodokļa likumu, paredzot strādājošajiem sociālās garantijas.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN):


* nesamazināt PVN pamatlikmi un samazinātās likmes;

* neieviest jaunas samazinātās likmes un citus atvieglojumus.

Akcīzes nodoklis:


* nosakot likmes, ievērot to iespējamo ietekmi uz ēnu ekonomiku konkrētajā nozarē;

* gādāt, lai nodokļa slogs būtu samērīgs ar Lietuvu un Igauniju;

* nepalielināt nodokļa atvieglojumu un atbrīvojumu apjomu.

darbaspeks_tab

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Nesmīdiniet cilvēkus Atbildēt

    LDDK (tā pati,kas uzstāja,lai uz pusi tiktu samazināta virsstundu apmaksa) apvienojot vairāk nekā 5000 dažādu nozaru uzņēmumus? Interesanti,kas tad tās ir par dažādām nozarēm,ja Latvijā vairs nav ne apavu,ne ādu ne vilnas,ne filca,ne stikla,ne gumijas,ne porcelāna,ne zeķu,ne rauga,ne spoguļu,ne drāšu,ne tīklu,ne elektrospuldžu,ne cukura,ne dīzeļu,ne sērkociņu,ne auto,ne pievadķēžu,ne gulšņu,ne radio rūpnīcu un fabriku!Ne tikai kafijas dzirnaviņas (“Straume”),bet pat plastmasas pogas un ķemmes (“Galalits”)vairs sen neizgatavo Latvijā!

  2. Uzņēmēji pat uzstāj? Atbildēt

    Nerēķinoties pat ar zemniekiem,kuru ir simtkārt vairāk? Ja jau iztiekam bez lielajām rūpnīcām un pat veselām ražošanas nozarēm,gan jau iztiksim arī bez šiem dažiem pārāk uzstājīgajiem uzņēmējiem!

  3. Lai nodokļu politika būtu turpmāk nemainīga,Latvijai ir jāseko Zviedrijas un pārējo Ziemeļvalstu piemēram-jāievieš progresīvais ienākuma nodoklis,dierencēts kapitāla pieauguma nodoklis un samazināta PVN likme pārtikai! Skat.Ivara Godmaņa Jaungada uzrunu
    tautai Latvijas televīzijā 2007.gada 31.decenbrī.

  4. Uzņēmēji !!! Prasīt jūs varat saviem darbiniekiem ,bet mums jūs varat tikai lūgt …!!!

  5. PĀRDOMAS PAR TĒMU !!! Atbildēt

    VAI PIE MUMS VĒL IR NAIVI UZŅĒMĒJI ,KURI DOMĀ ,KA POLITIĶI SAMAZINĀS VALSTS UN PAŠVALDĪBAS DARBINIEKU ALGAS UN PIEMAKSAS ,SAMAZINĀS SAVU DARBINIEKU SKAITU ….NAIVUMS AUGSTĀKĀ PAKĀPĒ !!!
    TAS NEKAD NENOTIKS ,KAMĒR VĒL LATVIJĀ IR KO IEĶĪLĀT ,PĀRDOT ,UN BŪS NAIVI UZŅĒMĒJI ,KAS DZĪVOS AR CERĪBU ,KA POLITIĶIS IR GODĪGS , NAV DIVKOSIS ,UN NEVĒLAS IEVĒLĒTOS ČETROS GADOS SEV UN SAVAI ĢIMENEI ”SAPELNĪT” TIK DAUDZ ,LAI BEZ BĒDU PIETIKTU VISAM SAVAM MŪŽAM ….
    BET LATVIJA UN TĀS IEDZĪVOTĀJI IR TIKAI MATERIĀLS VISĀDIEM FIZIKAS EKSPERIMENTIEM !!!

  6. Stabila un prognozējama nodokļu politika,kas veicinātu gan tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju,gan nodrošinātu pastāvīgus ieņēmumus valsts pārvaldes vajadzībām,ir iespējama vienīgi ieviešot progresīvu nodokļu sistēmu,kā Ziemeļvalstīs un Rietumeiropā,nevis,piemēram,ik pēc pāris gadiem,gan samazinot,gan paaugstinot par vienu procentu PVN pamalikmi un pakāpeniski samazinot IIN visiem,uz citu nodokļu rēķina! Pieminētā PVN samazinātās likmes lielums pārtikai,pat tādās ES valstīs,kuras visvairāk cietušas no inflācijas,kā Spānija un Itālija ir palicis nemainīgs (attiecīgi 4% un 10%) no paša PVN ieviešanas brīža,tāpat kā pamalikme! Tas nav mainījies arī PVN dzimtenē Francijā (5,5%),Vācijā (7%),Nīderlandē (6%),Beļģijā (6%),Zviedrijā (12%) un pat Turcijā (8%)! Nepastāv taču šajās valstīs arī tāda problēma kā”aplokšņu algas”! Kapēc? Tapēc,ka Latvija savā nodokļu politikā arvien vairāk attālinās no Eiropas Savienības!
    Pilnīgi piekrītu Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājas Zlatas Elksniņas-Zaščirinskas viedoklim,ka kļūdaina ir pašlaik radītā nodokļu sistēma,kas visus uzņēmumus apcērp un nodokļu atvieglojumus dala vienādi! Diemžēl,pašlaik radītā nodokļu sistēma,pretēji citām ES (un Pasaules) valstīm, arī visus iedzīvotājus apcērp un ienākuma nodokli samazina visiem vienādi!

  7. Pareizi,Meņģelsones kundze! Atbildēt

    Pat jāatceļ,kā bija paredzējusi savā programmā Zatlera Reformu partija,samazinātās PVN likmes malkai,apkurei,medikamentiem,zīdaiņu precēm,tūristu izmitināšanai,sabiedriskajam transportam,grāmatām un presei! vai ne?

  8. Tieši otrādi! Nodokļiem ir jābūt progresīviem-pēc maksātspējas. Visiem! Arī iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu nodokļiem! Nevis tie jāsamazina bagātajiem iedzīvotājiem un bagātajiem (lielajiem uzņēmumiem)! Tādā gadījumā,vienkārši nav iespējams neieviest jaunus nodokļus un nepalielinat esošos! Vienīgi,jāparedz ir atbrīvojums no ienākuma nodokļa un ienākuma nodokļa samazinājums jaunajiem uzņēmumiem kā citās valstīs! Labi vēl,ka LDDK,Līgas Meņģelsones personā,neatkārto vismaz savu prasību samazināt uz pusi maksu uzņēmumu darbiniekiem par virsstundu darbu! Citiem vārdiem:LDDK apmierina vienīgi līdz šim pastāvējušā sociālā budžeta konsolidēšana,bet tā kategoriski iestājas pret Eiropas progresīvo nodokļu sistēmu,tsk.progresīvajiem iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļiem un samazinātu PVN likmi pārtikai! Tādi sīkumi,kā Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja,zemnieku ražotās lauksaimniecības produkcijas nepietiekamā konkurētspēja un iedzīvotāju skaita katastrofāla samazināšanās LDDK neuztrauc-vieta tukša nepaliks!

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+