Latvijā
Politika

Nodokļu reformā atstāts caurums aplokšņu algu avotam 16

Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola piedalās ārkārtas Saeimas sēdē, kurā lemj par likumprojektiem, lai nodrošinātu nodokļu politikas reformas īstenošanu. Foto – LETA

Saeimā galīgajā lasījumā apstiprinot vienpadsmit ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus, vislielākie ieguvēji būs lielo algu un dividenžu saņēmēji. Tā pēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes, kas trešdien ilga līdz plkst.22, secina Saeimas deputāts Igors Pimenovs (“Saskaņa”).

“Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. 2021.gadam paredz vienādot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes dažādiem ienākumu veidiem, nosakot tās 20% un 23% apmērā – līdzīgi kā ienākumiem no algota darba,” skaidro deputāts. “Turpmāk ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma likme būs 20% (pašlaik ienākumam no kapitāla, piemēram, dividendēm, procentiem – likme ir 10%, bet ienākumam no kapitāla pieauguma – 15%). Bet turpat dokumentā teikts, ka izņēmums ir dividendes, kurām piemēro 0% likmi, ja tās jau ir apliktas ar 20% ienākuma nodokļa likmi uzņēmuma peļņas sadales brīdī,” uzskata frakcijas “Saskaņa” priekšsēdētāja biedrs.

Īstenojot reformu tās pašreizējā redakcijā, lielo algu saņēmējiem, kuri saņem vairāk nekā 7000 eiro mēnesī, vairs nebūs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Kaut arī šāda kārtība ir ieviesta arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tomēr tā būtiski atšķiras no tās, kuru iecerēts ieviest Latvijā. Lielās algas, par kurām vairs nav jāmaksā VSAOI, tiek apliktas ar lielāku IIN likmi. Bet Latvijā, atceļot tā dēvēto solidaritātes nodokli, lielo algu saņēmēji vispār tiks atbrīvoti no sociālajām iemaksām.

Pēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas deputāta teiktā, ja agrāk akcionāram piederošs uzņēmums par saņemtajām dividendēm samaksāja 15% uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN), bet pats akcionārs no atlikušās summas vēl 10% iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), tad valsts budžetā nonāca 23,5% no izņemtās peļņas. Bet turpmāk par saņemtajām dividendēm IIN vairs nebūs jāmaksā, kaut arī UIN likme būs 20% līdz šim noteikto 15% vietā. Īstenojot iecerēto nodokļu reformu, uzņēmumu īpašnieki kopumā maksās mazāk un būs ieguvēji. Turklāt šādi tiks atstāts caurums dividenžu izņemšanai, lai strādājošajiem maksātu “aplokšņu algas”.

Tas savukārt nozīmē, ka valsts budžetā rastos iztrūkums, par ko otrdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju slēgtajā sēdē brīdināja Fiskālās disciplīnas padome. Īstenojot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, iztrūkums nākamā gada budžetā tiek lēsts 153,6 miljonu eiro apmērā, savukārt grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” radītu 89,1 miljonu eiro iztrūkumu.

Saistītie raksti

Finanšu ministrijā gan ir pārliecināti, ka šo iztrūkumu mazinās akcīzes nodokļa palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem, cigaretēm, degvielai. Taču netiek ņemts vērā, ka akcīzes nodokļa palielināšana degvielai izraisīs cenu celšanās būtībā visām precēm un pakalpojumiem. Atliek vien rēķināt, vai to naudu, ko samazinoties IIN likmei, varētu papildus saņemt mazo algu saņēmēji, ar uzviju netiks zaudēta uz cenu kāpuma rēķina.

Politiskā partija “Progresīvie” aprēķinājusi, ko, piemēram, iegūs “ABLV Bank” akcionāri Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kuri pēc žurnāla “Kapitāls” datiem, 2016. gadā no sava uzņēmuma dividendēs izņēma ap 60 miljonus eiro. Ievērojot pašlaik spēkā esošos likumus, valsts budžetā no šīs summas viņiem bija jāsamaksā 23,5% jeb aptuveni 14,1 miljons eiro. Toties, īstenojot nodokļu reformu, valsts budžetā viņiem būs jāsamaksā vien 12 miljoni.

Interviju ar Igoru Pimenovu lasiet pirmdienas “Latvijas Avīze” numurā

LA.lv