Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs


Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs


Foto – Ieva Čīka/LETA

Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! 4

Publiskots Eiropas Komisijas (EK) sākotnējais vērtējums par Latvijas valdības iecerēto nodokļu pārmaiņu ietekmi uz valsts budžetu un fiskālo mērķu sasniegšanu. Lai arī sabiedrībā izskanējusi skepse par iespējām īstenot Latvijas valdības iecerētos pasākumus nodokļu jomā, mūsu pārliecība ir – nodokļu reforma ir jāturpina!

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Nedaudz par EK paustajām bažām. Atgādināšu, ka Latvijai jau iepriekš noteiktas atkāpes no budžeta mērķiem pensiju sistēmas reformas pabeigšanai un veselības nozares finansējumam, kas turpmākajos gados jūtami palielina budžeta deficītu. Pēc EK domām, vienlaikus īstenojot iepriekš minētās atkāpes un nodokļu pamatnostādnes, 2018. gadā ir risks, ka Latvijas budžeta deficīts var pārsniegt noteikto mērķi, proti, 1,7% no iekšzemes kopprodukta. Šajā vērtējumā ir vairākas nianses un interpretācijas iespējas. Piemēram, gan gaidāmais budžeta deficīts, gan tā maksimāli pieļaujamais apjoms tiek rēķināts nevis faktiskajā jeb nominālajā, bet gan strukturālajā izteiksmē (proti, izslēdzot ekonomiskā cikla svārstību ietekmi, kas nozīmē piesardzīgākas fiskālās politikas īstenošanu labajos laikos). Atšķiras EK un Latvijas institūciju vērtējums par Latvijas ekonomikas attīstības riskiem, un šeit mēs esam tuvāk Finanšu ministrijas viedoklim, ka tautsaimniecība nav pārkaršanas stadijā un strukturālais budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš EK.

Jāuzsver, ka šie ir jautājumi, par kuriem vēl turpināsies Latvijas valdības un EK diskusijas. Vienlaikus EK vērtējums ir nopietns signāls, kas jāņem vērā. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka būtu jāatsakās no plāniem īstenot nodokļu reformu, kas palielinātu Latvijas konkurētspēju, sekmētu investīcijas un palielinātu ekonomikas izaugsmes potenciālu, vienlaikus ierobežojot ēnu ekonomiku un vairojot cilvēku rīcībā esošos ienākumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kopumā iecerētās pārmaiņas nodokļu sistēmā var sadalīt divos blokos, proti, ekonomikas attīstības un sociālie jeb ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumi.

Latvijas Banka aicina nekavēties ar nodokļu reformas sākotnējās ieceres īstenošanu, proti, nodokļu sloga izlīdzināšanu ienākumiem, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi uz 20%, un palielinot kapitāla nodokļus līdz šiem pašiem 20%, vienlaikus ieviešot investīciju stimulu – nosakot 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat jāvirzās uz priekšu ar pievienotās vērtības nodokļa reversās nomaksas kārtības paplašināšanu, kas ir nozīmīgs instruments ēnu ekonomikas un nodokļu krāpniecības mazināšanā. Šie pasākumi nerada būtisku slogu budžetam un ir fiskāli neitrāli vidējā termiņā.

Runājot par otru nodokļu pamatnostādņu daļu, proti, nevienlīdzības samazināšanas iecerēm, būtu rūpīgi jāizsver, kurus no šiem pasākumiem un cik lielā apmērā īstenot 2018. gadā, bet kuru īstenošana būs iespējama nedaudz vēlāk. Viennozīmīgi – ienākumu nevienlīdzība ir nozīmīga Latvijas problēma, un tā jārisina, tomēr jautājums, cik ātri varam iet uz priekšu ar valdības un FM ambiciozo uzstādījumu.

Vēl viens būtisks aspekts – redzam augošu vēlmi nodokļu reformai klāt “lipināt” citus pasākumus, piemēram, šādi meklēt veselības, autoceļu u. c. nozīmīgu jomu finansējumu. Šie jautājumi ir jārisina, taču ārpus nodokļu reformas, kuras nozīmīgākais mērķis ir Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja un izaugsme.