Mobilā versija
-0.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
26. maijs, 2017
Drukāt

Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! (5)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs



Publiskots Eiropas Komisijas (EK) sākotnējais vērtējums par Latvijas valdības iecerēto nodokļu pārmaiņu ietekmi uz valsts budžetu un fiskālo mērķu sasniegšanu. Lai arī sabiedrībā izskanējusi skepse par iespējām īstenot Latvijas valdības iecerētos pasākumus nodokļu jomā, mūsu pārliecība ir – nodokļu reforma ir jāturpina!

Nedaudz par EK paustajām bažām. Atgādināšu, ka Latvijai jau iepriekš noteiktas atkāpes no budžeta mērķiem pensiju sistēmas reformas pabeigšanai un veselības nozares finansējumam, kas turpmākajos gados jūtami palielina budžeta deficītu. Pēc EK domām, vienlaikus īstenojot iepriekš minētās atkāpes un nodokļu pamatnostādnes, 2018. gadā ir risks, ka Latvijas budžeta deficīts var pārsniegt noteikto mērķi, proti, 1,7% no iekšzemes kopprodukta. Šajā vērtējumā ir vairākas nianses un interpretācijas iespējas. Piemēram, gan gaidāmais budžeta deficīts, gan tā maksimāli pieļaujamais apjoms tiek rēķināts nevis faktiskajā jeb nominālajā, bet gan strukturālajā izteiksmē (proti, izslēdzot ekonomiskā cikla svārstību ietekmi, kas nozīmē piesardzīgākas fiskālās politikas īstenošanu labajos laikos). Atšķiras EK un Latvijas institūciju vērtējums par Latvijas ekonomikas attīstības riskiem, un šeit mēs esam tuvāk Finanšu ministrijas viedoklim, ka tautsaimniecība nav pārkaršanas stadijā un strukturālais budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš EK.

Jāuzsver, ka šie ir jautājumi, par kuriem vēl turpināsies Latvijas valdības un EK diskusijas. Vienlaikus EK vērtējums ir nopietns signāls, kas jāņem vērā. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka būtu jāatsakās no plāniem īstenot nodokļu reformu, kas palielinātu Latvijas konkurētspēju, sekmētu investīcijas un palielinātu ekonomikas izaugsmes potenciālu, vienlaikus ierobežojot ēnu ekonomiku un vairojot cilvēku rīcībā esošos ienākumus.

Kopumā iecerētās pārmaiņas nodokļu sistēmā var sadalīt divos blokos, proti, ekonomikas attīstības un sociālie jeb ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumi.

Latvijas Banka aicina nekavēties ar nodokļu reformas sākotnējās ieceres īstenošanu, proti, nodokļu sloga izlīdzināšanu ienākumiem, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi uz 20%, un palielinot kapitāla nodokļus līdz šiem pašiem 20%, vienlaikus ieviešot investīciju stimulu – nosakot 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat jāvirzās uz priekšu ar pievienotās vērtības nodokļa reversās nomaksas kārtības paplašināšanu, kas ir nozīmīgs instruments ēnu ekonomikas un nodokļu krāpniecības mazināšanā. Šie pasākumi nerada būtisku slogu budžetam un ir fiskāli neitrāli vidējā termiņā.

Runājot par otru nodokļu pamatnostādņu daļu, proti, nevienlīdzības samazināšanas iecerēm, būtu rūpīgi jāizsver, kurus no šiem pasākumiem un cik lielā apmērā īstenot 2018. gadā, bet kuru īstenošana būs iespējama nedaudz vēlāk. Viennozīmīgi – ienākumu nevienlīdzība ir nozīmīga Latvijas problēma, un tā jārisina, tomēr jautājums, cik ātri varam iet uz priekšu ar valdības un FM ambiciozo uzstādījumu.

Vēl viens būtisks aspekts – redzam augošu vēlmi nodokļu reformai klāt “lipināt” citus pasākumus, piemēram, šādi meklēt veselības, autoceļu u. c. nozīmīgu jomu finansējumu. Šie jautājumi ir jārisina, taču ārpus nodokļu reformas, kuras nozīmīgākais mērķis ir Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja un izaugsme.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Jāpabeidz,nevis jāturpina! Atbildēt

    Nav ko vilkt garumā! Ienākuma nodoklis jāatceļ-tāpat kā Monako!

  2. Pareizāk būtu darīt otrādi-atjaunot Latvijā Pasaules bankas(un Starptautiskā valūtas fonda) ieteikto,visā pasaulē dominējošo progresīvo ienākuma nodokli un palielināt kapitāla pieauguma jeb peļņas nodokli līdz 23%!

  3. Kāpēc tad Uldis Rutkaste,to neizskaidro pašai Eiropas komisijai,bet žēlojas mums? Pārējās ES valstis,tad varēs sekot Latvijas piemēram!

  4. Visas “aza” kajas redzamas.. proti, spiezam gazi grida un atvieglojam dzivi biznesam, bet nevienlidziba sabiedriba… to lai risina musu mazberni, ja vel nebus aizbraukusi

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atdeva sirdi…

Saeimas deputāti Silvija Šimfa un Arvīds Platpers izstājušies no partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) un savu turpmāko darbību politikā saista ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA).

“NSL” ir parlamenta opozīcijas frakcija, tajā līdz šim strādāja septiņi deputāti, bet līdz ar Šimfas un Platpera izstāšanos paliks pieci, kas ir minimālais skaits frakcijas nodibināšanai. Turklāt divi no palikušajiem nemaz nav partijas “NSL” biedri. Ja vēl kaut viens deputāts nolemtu frakciju atstāt, tā beigtu pastāvēt. Arī LRA Saeimā strādā opozīcijā, taču socioloģiskās aptaujas rāda, ka tai ir lielākas iespējas iekļūt nākamajā Saeimā nekā Ingunas Sudrabas vadītajai “NSL”.

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+