Latvijā
Politika

Nodokļu reforma kā uzcepta zivs zupa 15


Ne Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu, ne Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni neapmierina valdības iecerētās nodokļu politikas reformas gala variants.
Ne Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu, ne Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni neapmierina valdības iecerētās nodokļu politikas reformas gala variants.
Foto – Zane Bitere/LETA

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas ir lielākā uzņēmēju biedrība, aicina koalīciju sākt nodokļu reformu no baltas lapas, jo patlaban apspriestais variants samazinās iedzīvotāju ikmēneša ieņēmumus. Līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK). Abu organizāciju vadība neatbalsta sociālās apdrošināšanas iemaksu paaugstināšanu, lai rastu papildu finansējumu medicīnai.

“Ja salīdzinām nodokļu politikas reformu ar zupas vārīšanu, tad iztēlosimies, ka mēs sākam vārīt zivju zupu un tā izdodas gana laba. Atnāk viens un saka: klau, pieliekam tai klāt mazliet eklērīšus. Mēs cenšamies pārliecināt, ka tie īsti neiederas zivju zupā, bet – nu labi! Atnāk otrs un saka – varbūt kečupu piespiežam klāt! Mēs sakām: nav īsti vietā, bet varbūt… Bet tajā brīdī, kad kāds no tās zupas sāk ķeksēt ārā zivis un saka: mēs to zupu varbūt vēl uzcepsim, tad tā jau vairs nav zivju zupa un mēs runājam par pilnīgi citu produktu. Sākumā darbs pie nodokļu reformas virzījās ļoti labi, bet tagad tā zupa ir kļuvusi nebaudāma,” secina LTRK valdes priekšsēdētājs J. Endziņš. LTRK vadība uzskata, ka pēc tam, kad vidējā termiņa nodokļu reformas pamatnostādnes tika apstiprinātas valdībā, koalīcijas padomē tās tiek pārveidotas, ieviešot papildu nodokļus, jo īpaši darbaspēkam, virzot arī tādas iniciatīvas, kas kropļo paveikto darbu un nesasniedz nodokļu reformas mērķi.

Aicina atgriezties pie baltas lapas

J. Endziņš un LRTK prezidents Aigars Rostovskis prognozē, ka darbaspēka nodokļu celšana veicinās ēnu ekonomiku, nodokļu slogs tiks uzlikts tiem, kas jau līdz šim maksāja nodokļus. Samazināšoties uzņēmumu konkurētspēja un iedzīvotājiem – ienākumi. Tas savukārt veicināšot cilvēku aizbraukšanu, iekšējā patēriņa kritumu un uzņēmējdarbības vides attīstības būtisku bremzēšanos.

LRTK aicina koalīcijas padomi atgriezties pie baltas lapas un mēģināt vēlreiz ar svaigu galvu fokusēties uz tiem mērķiem, kas izvirzīti nodokļu reformas pamatnostādnēs, un vispirms iespējami drīzāk nonākt pie 1050 eiro neto vidējās algas, kas būtu stimuls cilvēkiem braukt mājās, nevis projām.

A. Rostovskis piedalījās premjera izveidotajā darba grupā, kas meklēja papildu finansējumu medicīnai. Tur izdevies kopīgi vienoties, ka apmēram 10% papildu naudas varot atrast veselības aprūpes sistēmas iekšējās rezervēs.

“Ja es uzzinu, ka kolēģis zāles Briselē nopērk četrreiz lētāk nekā Rīgā, tad rodas virkne jautājumu. Ja mēs izvērtētu, kādas medicīniskās iekārtas ir iepirktas un cik bieži tās tiek izmantotas, tad arī rastos jautājumi. Tikko atklāja Stradiņa slimnīcas jauno korpusu, bet tur trūkst anesteziologu. Tas parāda asimetriju, ka kaut kādās lietās mēs tērējam bezjēdzīgi. Tiesa, medicīnai vajag papildu naudu, bet tā jāieplūdina sistēmā tikai tajā brīdī, kad ir pilnīga skaidrība, ka nauda vairs netiek tērēta bezjēdzīgi. Kad tiks piešķirta papildu nauda, tad vajadzētu ņemt vērā Igaunijas pieredzi un izveidot uzraudzības padomi, kurā iekļaut biznesa, arodbiedrības, parlamenta, sabiedrības pārstāvjus, kas sekotu līdzi medicīnas naudas izlietojumam.

Man ir ziņas, ka problēma par zemajām mediķu algām tiek nedaudz samākslota. Tiesa, daļai ārstu un medicīnas māsu alga patiešām ir ļoti zema, bet to nevar teikt par visiem, kas strādā valsts apmaksātajā medicīnā. Nu kaut vai viens piemērs. Šodien runāju ar savu mammu, kura bija apmeklējusi ģimenes ārstu. Daktere teikusi, ka ar viņas finansējumu viss esot kārtībā, ka tas viņu apmierina,” sacīja LTRK prezidents.

Raudzīties patēriņa nodokļu virzienā

Endziņš uzskata, ka nodokļu stratēģija ir nepamatoti sasieta kopā ar citām tēmām. “Kāds sakars veselības aprūpes reformai ar nodokļu stratēģiju?” viņš vaicā. Viņam neesot šaubu, ka veselības aprūpei vajagot vairāk naudas, bet vienlaikus tiekot risināts pārāk daudz. “Tas ir tāpat kā ar ēšanu – ja mēģina vēderā dabūt pārāk daudz pārtikas, tad paliek slikta dūša,” secināja LTRK valdes priekšsēdētājs.

LTRK vadības priekšlikums bijis raudzīties patēriņa nodokļa virzienā, jo tas būtu mazāk kaitīgi, kaut gan, kopumā ņemot, neesot pareizākais ceļš.

“Ir jāattīsta darbaspēka nodokļa un faktiski visas nodokļu sistēmas progresivitāte, kā to Latvijai ieteikusi Pasaules Banka un Eiropas Komisija, tāpēc bagātākajam sabiedrības slānim pret to vajadzētu izturēties ar izpratni, jo tāda ir sociāli atbildīgas valsts ienākumu veidošanas stratēģija – turīgākajiem jādalās ar mazāk turīgo sabiedrības daļu,” norādīja Endziņš.

Ja koalīcija turpinās to zupu cept bez zivs, tad LTRK lemšot, kā rīkoties. Strādājot pie nodokļu reformas, esot izdarīts liels darbs, tāpēc negribas to paslaucīt pagultē, taču vajadzētu apsēsties pie baltas lapas un kopīgi pārskatīt nodokļu aprēķinus. LRTK vadība atzina, ka ar premjeru Māri Kučinski bijusi laba sadarbība, bet “tie asumi izveidojās dēļ koalīcijas”.

“Mēs esam ieinteresēti, lai valdība ir stabila, bet, ja rezultāts būs par sliktu Latvijai, tad būs jauna padomes sēde un jauni priekšlikumi,” brīdināja Endziņš.

Pret sociālā nodokļa palielinājumu

Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone ir pārliecināta – ja darbaspēka nodokļu slogs paaugstināsies, ēnu ekonomika pieaugs.

“Šobrīd visi runā par nevienlīdzības mazināšanu, bet mēs uzskatām, ka īstā nevienlīdzība ir starp nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem. Tos 80 miljonus medicīnai prasīs no nodokļu maksātājiem, bet sistēmu jau lieto daudz plašāk,” sacīja LDDK ģenerāldirektore. Darba devēji atbalstot obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu no sociālās apdrošināšanas iemaksām, jo tās ir sasaistītas ar katru konkrēto cilvēku. Taču LDDK vēlas, lai to ievieš no pašreizējās likmes, nevis to paaugstina. Meņģelsone uzskata, ka tas būtu iespējams, ja tiktu pārskatīti visi seši valstī pastāvošie sociālās apdrošināšanas veidi: valsts pensiju apdrošināšana, apdrošināšana pret bezdarbu, pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimību apdrošināšana, kā arī vecāku apdrošināšana, kas paredzēta periodā, kamēr tiek audzināts bērns līdz gada vecumam. Viņasprāt, tieši pēdējo varētu pārnest uz valsts pamatbudžetu. Igaunijā ir tikai trīs sociālās apdrošināšanas virzieni, bet Lietuvā – četri, tajā skaitā ir arī valsts obligātā veselības apdrošināšana.

Labklājības ministrs Jānis Reirs gan norādījis, ka aiztikt sociālo budžetu ir pietiekami riskanti, jo izdevumi ar katru gadu palielinās. Tā formula, kas tika ielikta aprēķinos pirms vairāk nekā desmit gadiem, neparedzēja tik lielu demogrāfisko kritumu.

Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars, vaicāts, vai koalīcija varētu pārskatīt nodokļu jautājumus, atbildēja, ka tam vairs neesot laika, jo vasarā valdībai un Saeimai ir jāstrādā pie likumprojektu paketes, lai rudenī valsts budžetu varētu sākt veidot, ņemot vērā nodokļu reformu.

LA.lv