Mobilā versija
-0.9°C
Alvīne
Sestdiena, 16. decembris, 2017
3. jūnijs, 2017
Drukāt

Nodokļu reforma – sociāli bezatbildīga, uzskata socioloģe Baiba Bela (6)

Foto - TImurs SubhankulovsFoto - TImurs Subhankulovs

Kad pagājušonedēļ Eiropas Komisija nāca klajā ar Latvijā projektētās nodokļu reformas vērtējumu, galvenā atziņa, kas sabiedrībā aizķērās, bija ne jau pārmestais pārmērīgais budžeta deficīts, bet gan ieteikums Latvijai samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem. Uz to gan finanšu ministre atkārtoti norāda, ka reforma savu mērķi – mazināt nevienlīdzību, lai mazinātu nodokļu slogu, īpaši mazo algu saņēmējiem – pilda gan ar paaugstinātu minimālo algu, gan ar neapliekamo minimumu. Kam taisnība? To vaicāju Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajai profesorei, Socioloģijas nodaļas vadītājai  Dr. sc. soc. Baibai Belai.

Nevienlīdzība tiks vai netiks mazināta? Kam taisnība?

Baiba Bela: Nav tā, ka mazo algo saņēmēji neiegūst. Jo gan neapliekamā minimuma celšana, gan atvieglojumi par apgādājamajiem, gan minimālās algas celšana neapšaubāmi ir ieguvumi. Par ko kritizē Eiropas Komisija? Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek samazināts gandrīz visiem vienādi. Tie ir Ziemassvētki visiem! Varbūt izņemot niecīgu daļu lielāko algu saņēmēju – tikai augšējās deciles augšēju daļu jeb tiem, kam alga virs 3750 eiro mēnesī, kuriem paliek IIN 23%. Ja parēķina, tad no 3% samazinājuma ienākuma nodoklī 3500 lielas algas saņēmējs tik un tā iegūst vairāk nekā mazās algas saņēmējs ar visiem atvieglojumiem kopā. Ap 110 eiro ieguvums lielās algas saņēmējam, bet 70 eiro jeb maksimālais iespējamais ieguvums mazās algas saņēmējam. Šāda reforma nemazina nevienlīdzību. Lielo algu galam iedzīvotāju ienākuma nodokli nevajadzētu samazināt.

Vai ir korekti skaitīt, cik eiro paliek uz rokas? Darba devēji tūdaļ atgādinās, ka viņi par darbinieku, kurš saņem 3500 eiro uz rokas, nodokļos nomaksā 3000 eiro, savukārt par to, kurš saņem 400 eiro, valstij nomaksā aptuveni 250 eiro. Vismaz desmit reižu vairāk! Kas te ir netaisnīgi? Kad rēķināt netaisnību, tad uzrādāt ieguvumus nominālās summās, bet kad pieprasāt taisnīgumu – tad procentos.

Es vairāk skatos no sociālās drošības viedokļa. Valsts ideja ir radīt vienādus nosacījumus visiem un panākt, lai šie vienādie nosacījumi tiek ievēroti. Vienlaikus tai jāsabalansē nodokļi tā, lai tie, kas pelna mazāk, nenokļūst pilnīgā izdzīvošanas izmisumā, un tā, lai tie, kas pelna vairāk, var palīdzēt citiem.

Progresivitāte nodokļos Latvijā tikpat kā nepastāv. Solidaritātes nodoklis ir vienīgais, kas to ieviesa. Lielākajā daļā Eiropas valstu sistēma ir tāda, ka tie, kas pelna vairāk, arī proporcionāli vairāk iemaksā, ne tikai nomināli.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Apdomāju šo fragmentu
    :Materiāli nodrošinātās, funkcionālās ģimenēs vecāki parasti aiz ausīm izvelk savus bērnus no kritiskām situācijām un palīdz iegūt izglītību. Vai tas tam izglītotajam pieaugušajam dod iemeslu lepoties, ka viņš pats visu sev tagad nodrošina, un krasi nosodīt kādu, kurš iestrēdzis nabadzības apburtajā lokā? Un atteikties palīdzēt?
    Visupirms – kāpēc “aiz ausīm izvelk”? Ir iespēja kkritiskas situācijas nemaz nepieļaut.
    Otrkārt – kāpēc nosodīt ar vainas apziņu tos, kas ir ieguvuši labu izglītību, un tālāk veido labu savas dzīves karjeru?
    Treškārt – arī tie, kas uzsākuši darba dzīvi agrā vecumā ne pavisam nav uzreiz nabagu kārtā ierakstāmi.
    Visu nosaka rakstura stingrība un mērķtiecība.
    Papildus – pavērojiet mūsu ikdienas dzīvi visapkārt, kaut uz ielām un lielveikalos. Tad patiesi 1200 EUR bruto alga nav liela.
    Tik vienai lietai piekrītu – ienākumu nodokļa progresivitātei jābūt. Tai pat minētajā Somijā. Lai cien. prof. izliek uz papīra iedzīvotāju ienākumu nodokļus Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Īrijā. Tad var turpināt par to visu runāt

  2. Tēma ir ļoti būtiska. Un arī skan – kā pārvarēt sociālo nevienlīdzību kas Latvijā ir katastrofiski augsta. Tomēr stāstījums ir konstatējumi un risinās mums raksturīgā “skatītāja no malas” stilā Uzskatu ,ka apspriests tiek otrās un pat trešās kārtas jautājumi. Lai savāktu nodokļus vispirms ir jābūt precīzi formulētai ekonomiskajai politikai un īpaši stimulētai uzņēmējdarbībai. Latvijā ir ļoti izplatīts stāstījums ” Ulmaņa laiki” . Pētot šo fenomenu ātri noskaidrojas ,ka labklājību izstarojošā personība ir valsts dažādi atbalstīts lauksaimnieks – tātad tolaiku uzņēmējs. Un tieši uzņēmējdarbības rezultāti nodrošina ienākumus kuri rezultējas labklājības izaugsmes masā. Šodienas valdošie maldās divās priedēs ,jo bīda nodokļu reformu nenodrošinot kompleksu ekonomikas izaugsmi . Visi lasāmie teksti liecina par politisko partiju varas bloka gļēvu un krampjainu turēšanos pie idejas – izturēt vēlēšanu cikla ierāmi ,ne mirkli neuzsākot pat diskusiju par faktiskās labklājības izaugsmes nodrošinošo faktoru ilglaicīgu izstrādi un ieviešanu .

  3. Ir divi varianti pārvaldes efektivitātes palielināšanai un izdevumu samazināšanai valstī:
    1. sākt nekavējoties, plānveidīgi,
    2. kā taukmūlim kalvītim ar bez-godmani pēc “gāzi grīdā” politikas krīzes smagumā (un nešaubies, krīze būs agri vai vēlu) un tad vajadzēs atbrīvot nekavējoties darbiniekus. Kur tad viņi liksies? Atkal emigrācija daudziem! Un būs “jāglābj” valsts palielinot nodokļus?!
    Krīze būs – par to liecina ekonomikas cikliskums un samazinājies iedzīvotāju skaits.

  4. Ļoti laba intervija un aprēķini.
    Vēlos piebilst:
    1. Tik pat svarīgi nepieciešama pārvaldes IZDEVUMU samazināšana. Ilgus gadus cilvēki brauc prom (2016.g. 18800 tūkstoši!!!), kaut vai tāpēc jāsamazina budžeta iestāžu darbinieku skaits, kur nu vēl elementāra efektivitātes palielināšana.
    2. Jāmazina ierēdņu skaits, jāgriež nost liekie izdevumi, jārevidē pamatīgi (no nulles) gan valstī, gan pašvaldībās. Visādas valsts un pašvaldības aģentūras, valsts un pašvaldības uzņēmumi. Visus uzņēmumus, kuri darbojas brīvā tirgū – privatizēt. AirBaltiki, Rīgas minerālūdeņi, pašvaldības preses izdevumi, visas deputātu individuālās “politiskās iniciatīvas” veidojot budžetu UZ NULLI, NECELT sociālos dzīvokļus Rīgā, bet piedāvāt tukšos pašvaldību dzīvokļus reģionos, utt.
    3. Kāpēc joprojām pašvaldības neiekasē NEKO par pašvaldības izīrētajiem dzīvokļiem? Šobrīd tie īrnieki maksā apsaimniekošanas un komunālos, NĪN un viss (ja vispār maksā). Pašvaldībai jāuztur varza ar ierēdņiem, kuri pārrauga šos dzīvokļus. Tas ir pašvadības īpašums ar īpašuma amortizāciju, nolietošanos. Privātā tirgū īres cenas sen jau ir atbistošas tirgus situācijai. Arī pašvaldību dzīvokļos īrei jābūt līdzīgai. Jā, vietām ekonomiski neaktīvos un nolaistos īpašumos īre var būt tuvu nullei, bet lai to nosaka neatkarīgā, brīvā izsolē! Atlaides saņem tie, kam pienākas pēc likuma, nevis visi 100%, kas vien dzīvo pašvaldības dzīvoklī. Kāpēc pašvaldība kādam kaut ko izīrē par velti?

  5. Šobrīd jebkura reforma ir beigtas govs-Latvijas ekonomikas, ādas cenšanās pastiept lielāku. Ekonomika ir mirusi. Jāsāk ir nevis ar naudas pārdali, bet ar pasākumiem ekonomikas atjaunošanai. Ja nav pieredzes ko un kā darīt, tad lai paskatās ko darīja Latvijas valdība pēc Pirmā pasaules kara. Situācija ir ļoti līdzīga.

  6. štrunts par atbildīgumu ! Atbildēt

    kad tik Briselei izpatikts !

Draugiem Facebook Twitter Google+