Nodokļu reforma – sociāli bezatbildīga, uzskata socioloģe Baiba Bela 6
Kad pagājušonedēļ Eiropas Komisija nāca klajā ar Latvijā projektētās nodokļu reformas vērtējumu, galvenā atziņa, kas sabiedrībā aizķērās, bija ne jau pārmestais pārmērīgais budžeta deficīts, bet gan ieteikums Latvijai samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem. Uz to gan finanšu ministre atkārtoti norāda, ka reforma savu mērķi – mazināt nevienlīdzību, lai mazinātu nodokļu slogu, īpaši mazo algu saņēmējiem – pilda gan ar paaugstinātu minimālo algu, gan ar neapliekamo minimumu. Kam taisnība? To vaicāju Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajai profesorei, Socioloģijas nodaļas vadītājai Dr. sc. soc. Baibai Belai.
Nevienlīdzība tiks vai netiks mazināta? Kam taisnība?
Baiba Bela: Nav tā, ka mazo algo saņēmēji neiegūst. Jo gan neapliekamā minimuma celšana, gan atvieglojumi par apgādājamajiem, gan minimālās algas celšana neapšaubāmi ir ieguvumi. Par ko kritizē Eiropas Komisija? Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek samazināts gandrīz visiem vienādi. Tie ir Ziemassvētki visiem! Varbūt izņemot niecīgu daļu lielāko algu saņēmēju – tikai augšējās deciles augšēju daļu jeb tiem, kam alga virs 3750 eiro mēnesī, kuriem paliek IIN 23%. Ja parēķina, tad no 3% samazinājuma ienākuma nodoklī 3500 lielas algas saņēmējs tik un tā iegūst vairāk nekā mazās algas saņēmējs ar visiem atvieglojumiem kopā. Ap 110 eiro ieguvums lielās algas saņēmējam, bet 70 eiro jeb maksimālais iespējamais ieguvums mazās algas saņēmējam. Šāda reforma nemazina nevienlīdzību. Lielo algu galam iedzīvotāju ienākuma nodokli nevajadzētu samazināt.
Vai ir korekti skaitīt, cik eiro paliek uz rokas? Darba devēji tūdaļ atgādinās, ka viņi par darbinieku, kurš saņem 3500 eiro uz rokas, nodokļos nomaksā 3000 eiro, savukārt par to, kurš saņem 400 eiro, valstij nomaksā aptuveni 250 eiro. Vismaz desmit reižu vairāk! Kas te ir netaisnīgi? Kad rēķināt netaisnību, tad uzrādāt ieguvumus nominālās summās, bet kad pieprasāt taisnīgumu – tad procentos.
Es vairāk skatos no sociālās drošības viedokļa. Valsts ideja ir radīt vienādus nosacījumus visiem un panākt, lai šie vienādie nosacījumi tiek ievēroti. Vienlaikus tai jāsabalansē nodokļi tā, lai tie, kas pelna mazāk, nenokļūst pilnīgā izdzīvošanas izmisumā, un tā, lai tie, kas pelna vairāk, var palīdzēt citiem.
Progresivitāte nodokļos Latvijā tikpat kā nepastāv. Solidaritātes nodoklis ir vienīgais, kas to ieviesa. Lielākajā daļā Eiropas valstu sistēma ir tāda, ka tie, kas pelna vairāk, arī proporcionāli vairāk iemaksā, ne tikai nomināli.
